Foto – Līga Vasiļūna

Lielāku valsts finansējumu zinātnieki varētu saņemt tikai nākamgad
 0

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pavasara pilnsapulcē vakar valdīja ironisks prieks par to, ka beidzot Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) pamanīts: Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas tā arī nav radīta zinātnes politika.


Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Savā uzrunā biedriem LZA prezidents Ojārs Spārītis citēja izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa teikto intervijā “Latvijas Avīzē” par to, ka Latvijā trūkst zinātnes politikas. O. Spārītis sacīja, ka konceptuālu un ilgtspējīgu valsts politiku nav spējusi piedāvāt neviena valsts institūcija, bet zinātnieku ierosinājumi tiek noraidīti.

IZM valsts sekretāra vietniece Lauma Sīka šoreiz nekritizēja zinātnieku veikumu, bet gan atzina: kaut arī Latvijā ir maz zinātnieku, kuri turklāt hroniski cieš no nepietiekama finansējuma, mūsu valsts zinātnē ir ar ko lepoties. Arī viņa norādīja uz fragmentāciju un mērķu trūkumu, bet apgalvoja, ka tā esot problēma arī citviet Eiropā. L. Sīka teica, ka IZM plānojot no nākamā gada palielināt valsts finansējumu zinātnei – vispirms tas pieaugtu par pieciem miljoniem latu gadā, bet pēc tam pieaugums kļūtu vēl lielāks.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai stimulētu IZM un valsts vadītājus tiešām atrast papildu naudu zinātnei, LZA pilnsapulcē tika atbalstīta atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām.

Tajā teikts: “Aicinām valdību radikāli mainīt attieksmi pret investīcijām nacionālajā zinātnē, augstākajā izglītībā un inovācijā un kā valsts budžeta pirmo prioritāti sākt īstenot ilgtspējīgu zinātnes, augstākās izglītības un inovācijas politiku Latvijā, kura atbilst Eiropas Savienības normām un Latvijas attīstības mērķiem.” Zinātnieki vēstulē arī uzsver – līdz šim valdības lēmumi par zinātnes finansējumu bijuši divkosīgi. Piemēram, Latvijas nacionālajā reformu programmā “Eiropa 2020” solījusi pētniecībai un attīstībai šogad piešķirt 131,6 miljonus latu, kas būtu par 46,8 miljoniem latu vairāk nekā pērn, taču faktiski zinātnes finansējums šajā gadā samazināts.

Pilnsapulcē bija paredzēta arī izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa uzstāšanās, tomēr viņš slimības dēļ atkal neieradās. Toties atnācis bija aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kurš ir arī LZA korespondētājloceklis un kurš atgādināja, ka zinātne bieži vien attīstās kopā ar militārajām tehnoloģijām.

Pilnsapulcē bija arī priecīgi brīži – tika sveikti LZA balvu ieguvēji. Jau pērn piešķirto LZA Lielo medaļu saņēma akadēmiķis, molekulārais biologs Pauls Pumpēns – gan par ieguldījumu savā zinātnes laukā, gan par jauno zinātnieku audzināšanu.

Kā sacīja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors Elmārs Grēns, P. Pumpēns viens no pirmajiem pasaulē sācis pētīt vīrusu ārējo apvalku izmantošanu, piemēram, diagnostikā, kā arī bijis gēnu inženierijas pamatlicējs Latvijā – viņa vadītā zinātnieku grupa bija vieni no pirmajiem pasaulē, kas klonēja un sekvencēja hepatīta B vīrusa (HBV) pilnu genomu, kas ir kļuvis par daudzu teorētisku darbu un vairāku ieviestu prethepatīta vakcīnu pamatu dažādās pasaules valstīs.

Reklāma
Reklāma

Dažādas LZA balvas par savu veikumu zinātnē saņēma arī citi pieredzējuši un jauni zinātnieki, tostarp Kārļa Ulmaņa balvu par 20. gadsimta notikumu pētījumiem saņēma vēsturniece Daina Bleiere. Sumināti tika uzņēmēji Atis Sausnītis un Ivars Strautiņš, kuri par finansiālu atbalstu akadēmijai saņēma LZA goda mecenātu nosaukumu.