Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
1. septembris, 2015
Drukāt

Lielāko algu saņēmēju tops. Ko zaudēs turīgie, sabrūkot “griestiem”? (8)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Solidaritātes nodoklis, bagātnieku nodoklis – tā nodēvēta viena no iecerēm, kā valdība grib papildināt nākamā gada budžetu ar 41 miljonu eiro. Pēc Finanšu ministrijas (FM) plāna tiktu atcelti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) “griesti” lielo algu saņēmējiem – ar sociālo nodokli apliktu arī to darbinieka ienākumu daļu, kas pārsniedz 4000 eiro mēnesī jeb 48 600 eiro gadā un par ko darba devējs pašlaik nodokli nemaksā. Priekšlikums, kas vakar guvis valdošās koalīcijas partiju atbalstu, izraisījis pretreakciju – iebilst ne tikai uzņēmēji, darba devēji, bet pat arodbiedrības, kuras, šķiet, parasti vairāk rūpējas par “mazo”, nevis diezgan turīgo cilvēku (Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns “LA” 27. augusta numurā: “Tā dēvētais solidaritātes nodoklis ir pilnīgs absurds.”). No darba devējiem skan šādi argumenti: “Solidaritātes nodoklis ir klajā pretrunā ar nepieciešamību veicināt tautsaimniecības konkurētspēju. Ar to vēl vairāk veicināsim izvairīšanos no nodokļu maksāšanas!” u. tml. Lielo algu saņēmēju un viņu aizstāvju gaušanās sabiedrībā daudz līdzjūtības gan nesastapa. Gluži pretēji. Sociālajos tīklos populārs kļuva šāds viedoklis: “Ja cilvēkam virs 4000 eiro algas būs jāmaksā sociālais nodoklis, “tas viņus iedzīs ēnā” (kā apgalvo Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera). Paklau, kā mēs pārējie vēl gaismā atrodamies?”

FM skaidro, ka, ieviešot solidaritātes nodokli, tiks novērsta nevienlīdzība, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Turpmāk nodokļu slogs visiem VSAOI maksātājiem būtu līdzvērtīgs, jo nesamaksāto VSAOI daļu aizvietos solidaritātes nodoklis. Savukārt valsts pamatbudžetā tas dos papildu ieņēmumus valsts sociālo pabalstu izmaksai.

Cik Latvijā ir tādu algoto darbinieku, kas mēnesī pelna vairāk par 4000 eiro, un cik tad viņi zaudēs, ja ieviesīs šo “bagātnieku nodokli”? Aprēķini rāda, ka solidaritātes mesli iznāktu dažādi atkarībā no algas. Vieniem valsts labā papildus būtu jāšķiras no simt eiro mēnesī, citam – no dažiem tūkstošiem.

Valsts ieņēmumu dienestā atklāj, ka 2014. gadā Latvijā pavisam bijuši 4810 tādu darbinieku, kuru ienākumi pārsniedza likumā noteiktos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu “griestus”, proti, par 4000 eiro lielāku mēnešalgu. Lielākā daļa strādāja vairākās darba vietās, kopskaitā – 7843. Pērn šo personu kopējie darba samaksas ienākumi sasniedza 362,3 miljonus eiro jeb vidēji 75 300 eiro gadā uz vienu personu.

Valsts ieņēmumu dienestam lūdzu ilustrēt ar piemēriem, cik valstij nodokļos būtu jāmaksā darbiniekam, kurš “uz papīra” saņem 5000 eiro, 7000 eiro un 10 000 eiro mēnesī, ja tiktu īstenots Finanšu ministrijas priekšlikums. No aprēķiniem redzams, ka šo algu saņēmēju ienākumi samazinātos attiecīgi par 100, 310 un 625 eiro (neņemot vērā darba devēja 23,59% sociālo iemaksu daļu; darba ņēmējs maksā 10,5%). Proti, ja darbinieks uz papīra patlaban saņem 5000 eiro mēnesī, paša maksātās sociālās iemaksas ir 425 eiro un uz rokas viņš saņem ap 3540 eiro (atņemot arī ienākuma nodokli, kas atkarīgs no apgādājamo skaita). Pie jaunā varianta alga samazinātos vēl par 100 eiro mēnesī. Attiecīgi 10 000 eiro algas saņēmēja (uz rokas – ap 7400 eiro) paša sociālās iemaksas patlaban ir 425 eiro, pie jaunā varianta – vēl nost sociālais solidaritātes nodoklis 625 eiro (alga uz rokas – ap 6770 eiro).

 

Viedokļi

Guntis Beļavskis, bankas “Citadele” valdes priekšsēdētājs: “Esmu viena no tām amatpersonām, ko varētu skart šis Finanšu ministrijas un valdības plāns atcelt sociālā nodokļa “griestus”. Pagājušajā gadā mani ienākumi sasniedza 140 000 eiro. Ja ar šo nodokli apliks arī to ienākumu daļu, kas pārsniedz pašlaik likumā noteikto slieksni – 48 600 eiro gadā, tad ienākumu samazinājums uz šī rēķina par dažiem tūkstošiem gadā man nebūs nekāda traģēdija.

Šo plānu uzņemu ar sapratni, jo ir skaidrs, ka valsts budžetā ir vajadzīgi papildu ieņēmumi valsts drošībai, skolotāju algu paaugstināšanai, veselības aprūpei. Tāpēc man ir saprotami Finanšu ministrijas centieni meklēt avotus, kā palielināt ieņēmumus nākamā gada valsts budžetā.

Tiesa, valdībai tomēr būtu jāņem vērā, ka šis plāns ir saistīts arī ar risku. Vai, ieviešot šo nodokli, darba tirgū būsim spējīgi konkurēt ar citām valstīm? Vai nepazaudēsim augsta līmeņa speciālistus, kurus, piedāvājot labāku atalgojumu, pārvilinās darbā Igaunijā, Lietuvā vai kādā citā Eiropas valstī strādājošie uzņēmumi?”

Lija Strašuna, “Swedbank” vecākā ekonomiste: “Par tā saukto solidaritātes nodokli, protams, var diskutēt, bet tas patiešām ir solis lielākas darbaspēka nodokļu progresivitātes virzienā. Tomēr jājautā, vai tas būs pats labākais veids, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un palielināt nodokļu ieņēmumus. Kāpēc netiek apspriestas citas iespējas? Kāpēc jāizdomā jauns nodoklis? Kāpēc kārtējo reizi piespiežam vairāk maksāt tos, kas to jau pašlaik dara? Ir taču skaidrs, ka turīgajiem alga nav galvenais ienākumu avots. Bet ienākumiem no dividendēm un no kapitāla pieauguma nodokļu likmes ir mazākas un vēl diferencētākas. Nemaz nerunājot par nekustamā īpašuma nodokli un bieži neadekvātām kadastrālām vērtībām dārgiem nekustamiem īpašumiem… Turklāt šis “solidaritātes” nodoklis arī uzņēmumiem palielinās izdevumus un var pamudināt legālas, labi apmaksātas darba vietas pārcelt citur.”

UZZIŅA

Kurš Latvijā saņem vislielākās algas?

Pēc Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajām amatpersonu gada ienākumu deklarācijām 2014. gadā Latvijā vislielākās algas mēnesī (pirms nodokļu nomaksas) saņēma:

1. Martins Gauss, Latvijas lidsabiedrības “Air Baltic” vadītājs 77 935 eiro

2. Juris Gulbis, “Lattelecom” vadītājs 32 699 eiro

3. Guntis Beļavskis, bankas “Citadele” valdes priekšsēdētājs 15 275 eiro

4. Leonīds Loginovs, Rīgas brīvostas pārvaldnieks 12 575 eiro

5. Imants Sarmulis, Ventspils brīvostas pārvaldnieks 12 250 eiro

6. Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Bankas prezidents 11 633 eiro

7. Guntis Mačs, “LDz Cargo” vadītājs 10 375 eiro

8. Uģis Magonis, bijušais “Latvijas dzelzceļa” vadītājs 8408 eiro

9. Roberts Strīpnieks, “Latvijas valsts meži” 8058 eiro

10. Rolands Paņko, finanšu institūcijas “Altum” vadītājs 8025 eiro

11. Vladimirs Kononovs, “Latvijas autoceļu uzturētāja” vadītājs 7975 eiro

Lielo algu saņēmēju skaits 2015. gada maijā

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, šogad Latvijā tādu lielo algu saņēmēju, kurus varētu skart šis nodoklis, nav vairāk par 6000. No Latvijā kopumā 846 326 strādājošajiem šo lielo algu saņēmēju īpatsvars pirmajos šī gada piecos mēnešos ir aptuveni 0,2 – 0,5% robežās.

4000 – 5000 eiro 2525

5000 – 6000 eiro 1159

Vairāk par 6000 eiro 1877

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Manā kolektīvā strādā vairāk par 40 cilvēkiem, kuriem mēnešalga ir lielāka par 4000 eiro. Katru dienu jāklausās kāda vaimanas par ādu dīrāšanu. Kauns! Jau krīzes laikā vajadzēja viņus nolikt pie vietas, tā teikt, “nolaist uz zemes”

  2. Ak, šie mūžam izbadējušies Latvijas bagātnieki! :)))
    Bikses aiz bada krīt nost.
    Loginovam būs jāiet pūst stabulīte pie baznīcas…

  3. Par solidaritātes nodokli ir saucams nodoklis,kurš tiek iekasēts no zem minimālās algas summām.Pie mums,kā jau parasti,viss tiek apgriezts ar kājām gaisā.

  4. Citu priekšlikumu vidū Atbildēt

    “Citu EM darba grupas priekšlikumu vidū…” “Apsvērta iespēja ieviest ikgadējo maksājumu par ekskluzīviem priekšmetiem,piemēram,jahtām,privātajām lidmašīnām un citi.”
    Skat.”Uzņēmēji atkārtoti noraida nodokļu palielināšanu;Kampars sola diskutēt”,Delfi.lv,4.septembris 2009. Papildināsim vēl ar ekskluzīvām automašīnām-bentlijiem,maibahiem,BMV-Alpinām,aston-martiniem…

  5. Pilnībā piekrītu Andrim! Visiem nodokļiem ir jābūt progresīviem! Bet Lijas Strašunas pieminēto kapitāļa pieauguma un nekustamā īpašuma nodokļu likmēm ir jābūt ievērojami augstākām! Īpaši to var attiecināt uz nekustamajiem īpašumiem,kuru kadastrālā vērtība rēķināma miljonos eiro! Jo nekādi nav saprotams,kāpēc nekustamais īpašums ar kadastrālo vērtību,piemēram,3 miljoni eiro,tiek pielīdzināts īpašumam,kas tikai nedaudz pārsniedz 106 715 eiro (iepriekš 75 000 latu)?!

  6. Tātad 4,8 tūkst. lielo algu saņēmējiem izdarot sociālā nodokļa korekcijas sociālās nevienlīdzības mazināšanas virzienā vien dod valsts budžeta pieaugumu 41 miljona eiro apmērā! Tas tikai norāda, ka
    ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākuma un uzņēmumu ienākuma nodokli, valsts var būtiski sakārtot valsts budžetu un atrisināt daudzas valsts finansiālās problēmas, vienlaikus samazinot sociālo nevienlīdzību valstī. Nevienlīdzība jau ir kliedzoša arī starp pašiem bagātajiem: pirmais numurs saņem mēnesī turpat 78 tūkst. eiro, kamēr desmitais numurs tikai 8 tūkst. eiro! Pie tam daudzi uzņēmumi pieder valstij.

    • pensionēta skolottāja Atbildēt

      Tādēļ nav brīnums, ka par 48 gadu darba stāžu skolā valsts nespēj izmaksāt pensiju pat 300eu. Nevienu nesatrauc tas ka ziemā iztikai atliek 50-60 eiro.

  7. Grābējiem vienmēr būs par maz…

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+