Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
28. oktobris, 2014
Drukāt

Lielās cerības mākslas un mūzikas vidusskolām (4)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Rīgas Doma kora skolā jaunieši gūst individuālu muzikālu apmācību. Kad ieradāmies, individuālā stunda pie skolotāja un džeza virtuoza Tāļa Gžibovska (no labās) bija Reinim Ašmanim. Arta Jēkabsone (ar mikrofonu) un Austra Dembovska (ar basģitāru) pievienojās, lai muzicētu "Kultūrzīmēm".

Kultūras ministrijas (KM) iecerētās pārmaiņas tai padotajās mākslas un mūzikas vidusskolās pagaidām izskatās vairāk formālas un ieviešamas galvenokārt tāpēc, lai šīm skolām būtu iespēja pretendēt uz Eiropas struktūrfondu finansējumu. Taču būtu nepieciešamas ne tikai formālas, bet arī kvalitatīvas pārmaiņas. To atzīst arī pašā ministrijā.

Jau septembra sākumā KM Valsts sekretāru sanāksmē pieteica gana nozīmīgu un interesantu dokumentu – vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepcija. Tā paredz līdz 2020. gadam lielāko daļu no KM padotībā esošajām mākslas un mūzikas skolām pārveidot par profesionālās kultūrizglītības kompetences centriem. To saīsinātais nosaukums ir PIKC – tieši tāpat saīsinājumā sauc profesionālās izglītības kompetences centrus, kas veidoti uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotībā esošo profesionālo vidusskolu bāzes. Līdzība būs ne tikai abreviatūrā, bet arī būtībā. Tāpat kā IZM PIKC, arī KM PIKC varēs pretendēt uz Eiropas struktūrfondu finansējumu ēku modernizācijai, renovācijai un celtniecībai, tie paredzēti kā reģiona metodiskais centrs – šajā gadījumā kultūrizglītībā, to mācībspēkiem būs iespēja saņemt desmit procentu piemaksu pie atalgojuma.

Tie, protams, ir ieguvumi. Taču, lai iegūtu, allaž ir kaut kas jāziedo, un topošie kultūrizglītības PIKC baidās, ka ziedot var nākties daļu autonomijas un identitātes.

Jāsargā 
”seja un zīmols”

Dažus PIKC veidos, apvienojot vairākas skolas. Visplašākā apvienošana gaidāma Rīgā, kur jau nākamā gada laikā plānots reorganizēt Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolu, Doma kora skolu, Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolu, izveidojot Nacionālo Skatuves mākslu vidusskolu. KM gan vismaz pagaidām apvienošanos neuzspiež un gaida, kad skolas pašas tai piekritīs. KM Kultūrpolitikas departamenta stratēģiskās plānošanas nodaļas vecākā referente Baiba Beinaroviča sola: ja notiks reorganizācija, tās procesā iesaistīs skolu direktorus, kuri paši lems, kā tieši un cik ilgā laikā tai jānotiek. Pēc skolu direktoru iebildumiem pret apvienotās iestādes nosaukumu jau arī nolemts, ka skola tiks saukta par Nacionālo Mūzikas un horeogrāfijas vidusskolu.

Patlaban visskeptiskākais par reorganizāciju ir E. Dārziņa Mūzikas vidusskolas direktors Jānis Kaufelds, taču arī citu skolu vadītāji vēl nav gatavi teikt jāvārdu. Jūtams, ka skolu vadītāji būtu gatavi apvienoties, ja esošās atsevišķās skolas tomēr saglabātos kā atsevišķas struktūrvienības un Nacionālā Mūzikas un horeogrāfijas vidusskola tām kalpotu tikai kā jumts. B. Beinaroviča teic: tas būtu iespējams, jo arī KM ir ļoti svarīgi, lai katra skola saglabā savu zīmolu. Zīmols gan ir arī nosaukums, un vai tad “Nacionālā Mūzikas un horeogrāfijas vidusskola” pastāvēs tikai dokumentos? B. Beinaroviča paskaidro: arī ar Nacionālo mākslas muzeju apvienoti vairāki citi muzeji, taču neviens no tiem nav zaudējis “savu seju”.

Rīgas Doma kora skolas direktora pienākumu izpildītāja Sarmīte Andžāne saka: ja tiešām skolai nebūs jāzaudē savs zīmols, apvienošanās būtu vēlama. Skolotāji arī priecātos par iespēju saņemt lielāku atalgojumu. Jāpiebilst, ka Kora skola savulaik izveidojās, tieši atdaloties no E. Dārziņa Mūzikas vidusskolas, kur nevarējusi pietiekami attīstīties vokālā māksla, jo liels uzsvars bijis uz instrumentālo mūziku. Tomēr tagad S. Andžāne pieļauj: apvienošanās var arī uzlabot mācību procesu, jo kori varētu veidot noderīgus sadarbības projektus ar instrumentālistiem un baletdejotājiem.

S. Andžāne neslēpj: ir bail par to, kurš būs “tur augšā”, proti, jaunās, apvienotās skolas direktora amatā: “Ir ļoti labi jāzina drēbe, lai spētu sadarboties ar visiem māksliniekiem, kuri strādā šajās skolās.” Ja notiks reorganizācija, KM izsludinās konkursu uz Nacionālās Mūzikas un horeogrāfijas vidusskolas direktora amatu.

Jau nākamgad paredzēts PIKC statusu piešķirt arī Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolai, kā arī Ventspils Mūzikas vidusskolai. No 2016. līdz 2020. gadam PIKC godā vajadzētu nokļūt Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolai, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolai un Rēzeknes Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolai. Divas pēdējās tiks izveidotas, apvienojot Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolu un Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolu, kā arī Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolu ar Rēzeknes Dizaina un mākslas vidusskolu.

Kāpēc vajag PIKC?

B. Beinaroviča skaidro: arī profesionālajām kultūrizglītības iestādēm nepieciešams Eiropas struktūrfondu finansējums attīstībai – piemēram, telpu un infrastruktūras modernizācijai. Ministru kabineta izstrādātie noteikumi par šo Eiropas reģionālā un attīstības fonda (ERAF) līdzekļu piesaisti paredz: lai uz šo finansējumu pretendētu, jāiegūst PIKC statuss. Savukārt, lai to iegūtu, skolai jāizpilda virkne dažādu kritēriju. Viens no tiem: jāsasniedz noteikts audzēkņu skaits. Tik daudz audzēkņu, cik nepieciešams PIKC statusam, no KM padotībā esošām skolām šobrīd ir tikai Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Tāpēc tā varēs iegūt PIKC statusu un pretendēt uz Eiropas naudu, ne ar vienu neapvienojoties.

Toties katrā no četrām Nacionālajā Mūzikas un horeogrāfijas vidusskolā iekļaujamajām skolām audzēkņu ir mazāk nekā vajadzīgs. KM gan pieļauj: ja visas četras skolas nepiekritīs apvienoties, var apvienot arī tikai divas vai trīs, kas tam būs gatavas.

Kāpēc citām nelielām skolām PIKC statusu KM sola bez apvienošanas? Izrādās, gan Cēsīs, gan Ventspilī ir tikai viena KM padotībā esoša skola, tātad šīs mūzikas vidusskolas nav ar ko apvienot. KM cer, ka izdosies normatīvajos aktos samazināt prasības par audzēkņu skaitu, tādā gadījumā ar laiku tomēr izdosies PIKC statusu iegūt arī Ventspils un Cēsu Mūzikas vidusskolām.

Citām skolām jāapvienojas jau tagad, lai iegūtu PIKC statusu pēc pašreizējiem noteikumiem un uzreiz pretendētu uz ERAF finansējumu.

“Mēs absolūti nepiekrītam uzstādījumam, ka būtu jāpalielina audzēkņu skaits, jo esam par kvalitāti, nevis kvantitāti,” uzsver B. Beinaroviča.

Daudzās mākslas un mūzikas vidusskolās izglītojas arī bērni profesionālās ievirzes grupās – nāk uz mūzikas skolas nodarbībām pēcpusdienās vai šajā pašā skolā apgūst arī vispārizglītojošos priekšmetus. Pēc KM domām, šie bērni arī būtu jāieskaita audzēkņu skaitā. Piemēram, Doma kora skolā vidējās izglītības posmā mācās vien 64 audzēkņi, kamēr skolā kopumā ir 280 izglītojamo. Tikmēr IZM uzskata, ka jāskaita tikai tie jaunieši, kuri skolā iegūst profesionālo vidējo kultūrizglītību. Latvijas Nacionālā kultūras centra kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļas vadītāja Jolanta Klišāne norāda: nevajag aizmirst, ka, lai kļūtu par profesionālu mūziķi, muzikāli jāsāk izglītoties jau no piecu gadu vecuma. Līdzīgi ir ar mākslas skolām.

IZM piekasīgā attieksme varētu būt saistīta ar to, ka KM padotie PIKC pretendēs uz to pašu ERAF finansējumu attīstībai, uz ko IZM padotās izglītības iestādes. Tām jāsadala viens naudas maiss.

Audzēkņu skaits gan nav vienīgais kritērijs, lai iegūtu PIKC statusu – svarīga arī audzēkņu sekmība, lai nav liels atbirums u. c. PIKC jābūt arī vietējiem kultūras centriem.

Gan izcilība, 
gan inovācijas

Kaut arī KM uzsver, ka jāapvienojas, lai būtu cerības uz ERAF finansējumu, koncepcijā tomēr norādīts, ka PIKC veidošana uzlabošot jauno talantu izkopšanu, izcilību radīšanu mākslā un mūzikā, stimulēšot radošo daudzveidību un radīšot priekšnoteikumus starptautiski konkurētspējīgu radošo industriju attīstībai, kā arī nodrošinās absolventu konkurētspēju un spēju pielāgoties darba tirgus prasībām. Tajā pašā laikā B. Beinaroviča saka: izglītības līmenis kultūrizglītībā jau tagad Latvijā ir augsts. Turklāt skolu audzēkņiem labi sasniegumi ir ne jau tikai mākslā un mūzikā, bet arī vispārizglītojošos priekšmetos. Piemēram, E. Dārziņa Mūzikas vidusskolā un Doma kora skolā vecāki savus bērnus vēlas sūtīt jau no 1. klases ne tikai muzikālās izglītības dēļ, bet arī tāpēc, ka tur augstā līmenī var apgūt matemātiku. “Galvenais, ko vēlamies panākt, veidojot PIKC, ir uzlabot skolu infrastruktūru, līdz ar to mācību vidi,” uzsver B. Beinaroviča. Par valsts līdzekļiem uzlabot šo vidi esošajā budžeta situācijā nav iespējams.

J. Klišāne piebilst: darba tirgus ir mainīgs, tāpēc Nacionālajā Mūzikas un horeogrāfijas vidusskolā iekļautajām skolām joprojām jābūt virzītām uz izcilu izpildītājmākslinieku izglītošanu, bet reģionālie PIKC varēs vairāk pievērsties inovācijām izglītības saturā un mērķos. Piemēram, Liepājā PIKC varēs apgūt arī starpnozaru dizaina programmas, multimediju profesionālos pamatus. Programmas veidos sadarbībā ar Liepājas teātri un simfonisko orķestri.

Savukārt dažām KM padotībā esošām skolām neesot vajadzības vai iespējas iegūt PIKC statusu. Piemēram, Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskola nevar pretendēt uz ERAF naudu, jo atrodas pašvaldībai piederošā ēkā, kur saskaņā ar ERAF finansējuma apguves noteikumiem fonda līdzekļus ieguldīt nedrīkst. Arī Jelgavas un Daugavpils Mūzikas vidusskolas nolemts atstāt pašreizējā statusā.

Šaurība un avārijas

KM padoto skolu tehniskais stāvoklis ir dažāds. Dažas skolas ieguvušas ERAF finansējumu jau iepriekšējos plānošanas periodos, un tajās vide ir sakārtota. Būtiski infrastruktūru izdevies uzlabot Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolai. Taču biežāki gan ir gadījumi, kad finansējumu izdevies iegūt vien tik daudz, lai skolu sakoptu daļēji. Piemēram, Doma kora skolā ir saposta fasāde, izremontēts pirmais stāvs, bet citās telpās joprojām nepieciešams remonts. Liela problēma ir arī šaurība. Koru mēģinājumiem ir tikai viena telpa, kā dēļ audzēkņiem korī jādzied arī agri no rītiem, kad balsis vēl nav iesilušas. Lielākajā skolas telpā nemaz nevar ietilpt visi skolas audzēkņi, ne arī visi skolas kori. Tāpēc lielākie skolas pasākumi notiek ārpus telpām vai pagalmā. B. Beinaroviča atgādina, ka Kalnciema ielas kompleksā bez Doma kora skolas atrodas arī E. Dārziņa Mūzikas vidusskola un Horeogrāfijas vidusskola. Tāpēc tur kopumā ir pārāk saspiesti un neērti.

KM ieskatā viskritiskākā situācija ar telpām ir Ventspils Mūzikas vidusskolā, kas izvietota piecās ēkās kopš pērnā mācību gada vidus, kad tika atzīts – skolas ēka ir avārijas stāvoklī un tajā vairs nedrīkst uzturēties. Jau izstrādāts skiču projekts, un būtu jāceļ jauna ēka. Iespējams, tieši šīs dramatiskās situācijas dēļ un arī tāpēc, ka PIKC statuss tiek solīts bez apvienošanas, Ventspilī nav iebildumu pret KM plāniem.

Cēsu mūzikas vidusskolai nule tikušas jaunas telpas Vidzemes koncertzālē, taču iepriekš izmantotās ēkas atjaunošanai arī nepieciešams finansējums.

Kā ietaupīt?

Ja apvienošanās notiks, kā praksē iespējams savienot četras skolas, kurām ir gana atšķirīgas izglītības pro­grammas? Piemēram, J. Mediņa mūzikas vidusskolā apgūstama tikai profesionālā vidējā kultūrizglītība, Doma kora skolā un E. Dārziņa Mūzikas vidusskolā bērni mācās no 1. klases, apgūstot arī vispārizglītojošos priekšmetus, Horeogrāfijas vidusskolā mācās no 5. klases. B. Beinaroviča saka: skolas varēs saglabāt visas esošās izglītības programmas. Ja skolas savienos tikai formāli, programmas nevajadzēs salāgot un apvienot. Turklāt J. Mediņa Mūzikas vidusskolai nebūt nevajadzēs pārvākties uz Kalnciema ielu, tā varēs palikt savās telpās Rīgas centrā.

Vai topošajiem baletdejotājiem un mūziķiem daļa mācību varētu notikt kopā, lai samazinātu izmaksas? Izrādās, ka Horeogrāfijas vidusskolas audzēkņi jau tagad vispārizglītojošos priekšmetus apgūst kopā ar E. Dārziņa Mūzikas vidusskolas audzēkņiem. Vēl ciešāka mācību procesa savienošana diez vai būtu iespējama, jo mācību process katras skolas pārstāvjiem ir gana specifisks. Klašu piepildījums skolās ir gana liels. Ietaupīt varētu administrācijas darbā, taču jau tagad, piemēram, Horeogrāfijas vidusskola nesaņem finansējumu uzturēšanas izmaksām, jo atrodas vienā ēkā ar E. Dārziņa Mūzikas vidusskolu, kura no sava budžeta sedz abu skolu uzturēšanas tēriņus.

Tāpat varētu uzlaboties apsaimniekošana, jo telpām būs viens saimnieks.

Katrā ziņā profesionālā kultūrizglītība ir dārga. Mūzikas vidusskolā gadā viens audzēknis valstij izmaksā 9840 eiro, bet mākslas vidusskolā – 5720.

Cerības var nepiepildīties

Viens no iemesliem, kāpēc skolas skeptiski raugās uz KM plāniem, ir tas, ka ERAF finansējums nebūt nav garantēts arī tad, ja PIKC statuss iegūts. Patlaban pat nav zināms, cik liela summa no ERAF finansējuma vispār tiks atvēlēta PIKC infrastruktūras uzlabošanai. Iespējams, runa varētu būt par simt miljoniem eiro, un KM cer, ka tai pakļautās skolas varētu iegūt ap 20 miljoniem eiro, kaut pati aprēķinājusi, ka PIKC izveidei un modernizācijai kopumā vajadzētu ap 35 miljoniem eiro. ERAF naudu projektu konkursa kārtībā varēs iegūt gan KM, gan IZM padotie PIKC. IZM padotie kompetences centri jau piešāvuši roku šādu projektu rak­stīšanā iepriekšējos struktūrfondu plānošanas periodos, kamēr mūzikas un mākslas skolām šādos konkursos paņemt naudu var būt grūtāk.

Apsolīts ir tikai salīdzinoši neliels finansējums – 9700 eiro uz PIKC audzēkni materiāltehniskās bāzes uzlabošanai, piemēram, mūzikas instrumentu iegādei.

Finansējumu PIKC veidošanai gan iecerēts prasīt arī no valsts budžeta, taču šīs summas ir samērā nelielas, 2015. gadā – 743 922 eiro, 2016. gadā – jau aptuveni 1,8 miljonus eiro, 2017. gadā – 
2, 6 miljonus, bet 2018. gadā – 3,7 miljonus eiro.

Lai iegūtu PIKC statusu, KM padotām profesionālās izglītības iestādēm, kur apgūst mākslas un dizaina, kā arī starpnozaru programmas, jābūt vismaz 300 audzēkņiem, bet iestādēm, kur apgūst mūzikas un skatuves programmas, vismaz 200 audzēkņiem.

Viedokļi

Kā vērtējat plānoto kultūrizglītības iestāžu apvienošanu?

Jānis Liepiņš, diriģents, savulaik absolvējis Doma kora skolu: “Par reformu plāniem dzirdēts jau sen, taču man būtu ļoti žēl, ja tie īstenotos. Katrai skolai ir sava seja, savs zīmols. Ir bažas, ka reformu dēļ tas varētu zust. Nepieciešamība iegūt lielāku audzēkņu skaitu nav arguments, jo Doma kora skolas burvība ir tieši tajā, ka audzēkņu nav daudz un skolotāji var pievērsties katram individuāli. Tas mums palīdzējis izaugt par personībām. Ja skolas apvienos, ļoti svarīgi, kas būs direktors. Protams, attīstīties vajag, taču izglītības kvalitāte jau līdz šim bijusi ļoti laba.”

Indriķis Veitners, Latvijas Mūzikas akadēmijas Džeza mūzikas katedras vadītājs: “Apvienošanās varētu būt pozitīva, jo lielākām skolām būs vieglāk piesaistīt finanses un būs vieglāk skolu administrēt. Taču būtisks ir jautājums, vai tiešām tā būs un vai reforma neizjauks katras skolas darbības stilu un identitāti.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Jāapvieno vismaz Kalnciema ielas skolas , jo noteikti būtu līdzekļu ekonomēšana. Bet vajadzīgs jauns aktīvs un enerģisks direktors.Tagad ir remontēta fasāde, labi pedagogi un ļoti forši skolēni.

  2. Tad tas ir viens eiroprojekts, lai naudu izkļaņčītu vai kautkas tālejošāks ?
    Domāju, ka mums gan būtu pamats lepoties ar tiem absolventiem, kuri tālu tikuši.
    Un tas pateicoties vēl tagadējai mūzikas mācīšanas sistēmai – paldies dievam, ne tādai kā Eiropā.
    Partām personālijām, laikam labāk paklusēt: viens par otru spīdīgāks 🙂

  3. Nu ko ES PAR!
    Beidzo Dārziņu skolā izdzenās korupciju un .. mafiju.
    Tur puse audzēkņu nāk tikai atsēdēt un labi ir tikai ir vecākiem.Talantu nav.
    Akadēmijā iestājas cik! Kaufeld ,kam no tā labums…. Tavam krēslam tikai,,,, katru gadu 1.septembrī stāsti ka iesi prom, nu beidzot ir tas laiks ar visu savu lieķēžu admin. mafiju.!

  4. “pie skolotāja un džeza virtuoza Tāļa Gžibovska”

    vienīgais virtuozums viņam ir spēlējot šlāgera grupā uz fonogrammas.

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+