Armands Krauze: Latvijas lauksaimnieku ieguvumi un zaudējumi 1
Cik eiro ieripos mūsu lauksaimnieku maciņos? Kāds ir patiesais Latvijas izcīnītais papildu finansējums, salīdzinot ar Eiropas Komisijas (EK) sākotnējo piedāvājumu?
Par lauksaimnieku organizāciju cīņas sākumu var uzskatīt simbolisku datumu – 2008. gada 18. novembri, kad Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome manā vadībā pulcēja Latvijas zemniekus pirmajai nopietnajai protesta akcijai Briselē. Diemžēl jāatzīst, ka starp organizācijām un valsts institūcijām savstarpēji koordinēta un organizēta cīņa par Eiropas finansējumu lauksaimniecībai sākās krietni vēlāk, tikai pēc 2011. gada 29. jūnija, kad EK nāca klajā ar savu finanšu piedāvājumu 2014. – 2020. gadam.
Par ko lauksaimnieki cīnījās? Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības finansējums tiek iedalīts divās daļās – tiešajiem maksājumiem un lauku attīstībai paredzētajiem. Tiešie maksājumi ir aktīvajiem lauksaimniekiem atvēlētā konkrēta naudas summa par katru apsaimniekoto lauksaimniecības zemes hektāru. Savukārt lauku attīstības pasākumu atbalsts var būt gan par platībām, gan par konkrētu projektu realizāciju un ir atkarīgs no katra maksājuma saņēmēja aktivitātēm.
Tiešo maksājumu ziņā Latvijas lauksaimnieki ir ieguvēji, jo to summa būs lielāka un lēnām pieaugs līdz pat 2019. gadam. Saskaņā ar pēdējiem lēmumiem zemnieki savos maciņos 2014. gadā saņems ap 42% no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa un līdz 2019. gadam sasniegs apmēram 65%, kas gan ir mazāk nekā lauksaimnieku organizāciju sākotnējā prasība – 80%. Neskatoties uz šo pieaugumu, Latvijas lauksaimnieki arī turpmāk saņems pašus mazākos tiešos maksājumus. Izcīnītais tiešo maksājumu līmenis 196 EUR/ha tā arī līdz zemnieku maciņiem nekad nenokļūs. Zemkopības ministrija, vadoties pēc vairāku lauksaimnieku organizāciju ieteikumiem, daļu no šīs naudas pārdalīs uz lauku attīstības pasākumiem, daļu rezervēs jaunajiem zemniekiem utt. Rezultātā tiešo maksājumu maksimālā summa, pēc provizoriskiem aprēķiniem, 2015. gadā varētu būt tikai ap 80 – 90 EUR/ha un pieaugt līdz 2019. gadam, sasniedzot apmēram 147 EUR/ha.
Aplūkojot nākamā perioda tiešo maksājumu aploksni un bez rūpīgākas analīzes salīdzinot iegūto finansējumu ar esošā perioda finansējumu, var secināt, ka kopējais apjoms ir pieaudzis gandrīz par miljardu – no 732 milj. līdz 1717 milj. eiro. Šāds salīdzinājums gan ne visai korekti atspoguļo mūsu valsts papildus izcīnīto summu, jo EK jau savā sākotnējā 2011. gada 29. jūnija piedāvājumā plānoja pieaugumu apmēram 93% apmērā un piedāvāja Latvijai tiešo maksājumu aploksni nākamajam periodam 1417 milj. eiro apjomā. No tā varam secināt, ka Latvija papildus EK piedāvājumam tiešajiem maksājumiem izcīnījusi 300 milj. eiro.
Valsts sniegums lauku attīstībai tik veiksmīgs nav bijis un, salīdzinot ar iepriekšējo plānošanas periodu, mēs esam zaudējuši 85,1 milj. eiro, taču kopējā summa 2014. – 2020. gadam ir 968,9 miljoni. Jāatzīmē gan, ka Latvijas pārstāvji noslēgumu sarunu pēdējā brīdī izcīnīja papildus 7 milj. eiro, tādējādi nedaudz uzlabojot bilanci. Neskatoties uz ES finansējuma samazinājumu lauku attīstībai, lauksaimnieki zaudētāji nebūs, pateicoties dāsnākam līdzfinansējumam no mūsu valsts budžeta un līdzekļu pārdalei no tiešajiem maksājumiem paredzētās aploksnes. Jāatzīst gan, ar nosacījumu, ka lauku attīstības pasākumi veicinās dažādu nozaru un visu lielumu saimniecību progresu, nevis nokļūs pie dažiem procentiem lielo saimniecību.
