Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
24. augusts, 2014
Drukāt

Lielās ģimenes – bagātība vai trauma?
 (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Sentēvu laikos ģimenes turējās stingros rāmjos. Ar ko apprecējās, ar to arī kopā mūžu nodzīvoja. Tolaik nespriedelēja, ka otrs cilvēks var būt iedots tikai uz laiku, lai kopīgi izpildītu kādu uzdevumu un tālāk katrs ietu savu ceļu. Ģimenes modelis bija vienkāršs – tēvs, māte, daudz bērnu un vecvecāki. Liela saime dzīvoja savā viensētā un pāri žogam acis nemeta. Ja kādam kāja paslīdēja, saime viņu “noknābāja”. Laulības saites stiprināja arī kristietība. Ļaudis turējās pie zemes, Dieva un savas saimes.

Taču laika gaitā mainījušās ne tikai sabiedriskās iekārtas, bet arī sabiedrības mikrošūnas ģimenes modelis. Šoslaikos tām ir tendence paplašināties un sajaukties. Laulātie pāri šķīrās arī padomijas gados, bet tad lielākoties viss tika, kā ar nazi nogriezts. Tēvi saviem bērniem reizi mēnesī pa pastu sūtīja alimentus un apzinīgākie no viņiem mēdza arī kādreiz satikties ar pēcnācējiem. Taču nebija vērojams, ka tēvi pēc šķiršanās, izveidojuši jaunu ģimeni, steigtu tajā ievest bērnus no iepriekšējās laulības. Tagad aina ir citāda, un to, visticamāk, esam pārņēmuši no brīvās pasaules. Vecāki izšķiras, un pēc tam viens no viņiem vai abi izveido jaunas attiecības. Bērns tiek iepazīstināts ar tēva otro sievu, viņas bērniem, vecākiem. Pēc laiciņa, iespējams, šī ģimene papildinās vēl ar kopīgiem bērniem. Tāda pati situācija var rasties, ja māte izveido jaunu ģimeni, tad bērns iegūst it kā jaunus radus arī no tās puses. Visi iesaistītie vēlas saglabāt vai veidot draudzīgas savstarpējās attiecības. Ja bērns dzīvo pie mātes, tad bieži viesojas tēva jaunajā ģimenē, ja palicis pie tēva, tad apciemo mātes ģimeni. Reizēm viņš tiek mētāts starp vecākiem – no viena pie otra – kā tāda tenisa bumbiņa. Bieži vien jaunizveidotās ģimenes, lai saliedētos, svin kopīgus Ziemassvētkus, dzimšanas dienas. No malas jau viss izskatās skaisti. Agrāk šādas idilliskas ainas varējām vērot tikai ārzemju filmās. Bet kā visā šajā paplašinātās, sajauktās ģimenes murskulī jūtas bērni? Vai, iegūstot it kā jaunu radu saimi, viņi bagātinās, vai gluži pretēji – zaudē piederības sajūtu, to arī centos noskaidrot tieši tobrīd, neilgi pirms 1. septembra, kad bērnu skolas gaitu sākums saasina skatu arī uz ģimenes attiecību modeli.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ai, ai, ai, Indra… Un ja nu tas jūsu abu meitu tēvs atkal šķiras? Vai tad jūs neļausiet meitām ar viņu satikties? Jūs tagad sargajat savas meitas, bet kā jūtas jūsu vīrs un viņa dēls no iepriekšējās laulības? Vai tiešām domājat, ka var tā vienkārši “aizmest” savu dēlu? Jā, ir tādi indivīdi, kuriem nekas nav svēts, bet izskatās, ka jūsu vīrs tāds nav bijis un līdz šim savu dēlu atbalstījis. Ko nogrēkojies šis puisēns, ka viņam tagad liegsiet būt kopā ar tēvu? Varbūt neliegsiet, bet diennaktī ir tās 24 stundas un ne vairāk – vīrs nevarēs atsevišķi tik bieži būt kopā gan ar meitām, gan ar dēlu. Jūs apzogat arī savas meitas. Pie tam meitenes augs un sastapsies ar reālo citu ģimeņu dzīvi – arī jūsu ģimenes vēsture reiz nāks gaismā. Vai meitenes jums nepārmetīs par atrautību no brāļa?

  2. Ai, ai, ai, Indra… Un ja nu tas jūsu abu meitu tēvs atkal šķiras? Vai tad jūs neļausiet meitām ar viņu satikties?

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturē (1)Jā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+