Latvijā
Izglītība

Lielās skolas uztrauc algu samazināšanās 16

Ilustrācija – Gatis Šļūka

Jaunais skolotāju algu modelis daļai skolotāju nozīmēs algu samazinājumu, nevis pieaugumu. Iespējams, tieši labākie skolotāji samazinātās algas dēļ pametīs darbu skolā un tāpēc pat kritīsies izglītības kvalitāte.

Tie ir galvenie argumenti, ko pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātajiem jaunajiem skolotāju darba samaksas noteikumiem pauž skolotāji, skolu direktori un nu jau arī skolēni. Tikmēr IZM iecirtīgi stāv pozīcijā, ka ieguvumu no jaunā skolotāju algošanas modeļa būs vairāk nekā zaudējumu. Jaunais modelis noteiks skolotājiem 36 līdz 40 stundu darba nedēļu. Darba laikā būs iekļauta gan stundu vadīšana, gan gatavošanās tām, gan rakstu darbu labošana, gan konsultācijas skolēniem un vecākiem, gan darbs skolas attīstības labā. Patlaban skolotājiem algu rēķina, ņemot vērā vadīto mācībstundu skaitu, kā arī maksā piemaksas par papildpienākumu veikšanu.

IZM pašas aprēķini liecina, ka Latvijā kopumā aptuveni 70 procentiem skolotāju algas pieaugs, bet samazināsies tikai 3,9 procentiem pedagogu. Rīgā gan situācija būšot nedaudz sliktāka. Algas kāpšot vien 61 procentam, bet sarukšot 6,1 procentam skolotāju. Algas mazināšot tikai tiem, kuri pelna virs 1100 eiro mēnesī. Tikmēr pašas Rīgas Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta aprēķini liecina ko citu: algas samazināšoties teju 40 procentiem galvaspilsētas skolotāju. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško toties atzīst: arodbiedrībai nav precīzas informācijas par to, cik skolotāju cietīs jaunā skolotāju algošanas modeļa dēļ, tomēr nobijušies no gaidāmā ir gan mazo, gan lielo skolu pedagogi. Jaunajā modelī algas lielumu arī ietekmēs skolēnu skaits, taču nu būtisks būs skolēnu skaits vidēji klasē, nevis skolā kopumā.


Valsts ģimnāzijas – vissatrauktākās

“Kritiskā situācijā ir visas valsts ģimnāzijas,” jau tagad ir skaidrs Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētājai Aijai Mellei, kura pati gan vada nevis ģimnāziju, bet Rīgas Juglas vidusskolu. Valsts ģimnāziju skolotājiem algas varētu samazināties galvenokārt tāpēc, ka jaunais modelis liks skolotājiem samazināt tā saukto kontaktstundu skaitu un arī kopējais darba laiks nedrīkstēs pārsniegt 40 stundas. Līdz ar darba apjomu saruks alga. Jaunais modelis paredz, ka valsts ģimnāzijas zaudēs arī 10 procentus finansējuma, kas līdz šim tām piemācās par metodisko darbu, tostarp citu skolu skolotāju tālākizglītošanu. Samazināsies arī piemaksa par kvalitātes pakāpēm, bet valsts ģimnāzijās strādājošie lielākoties ieguvuši augstākās kvalitātes pakāpes. Piemaksām vairs nebūšot izšķirošas nozīmes, un A. Melle secinājusi, ka “skolotāja alga būs atkarīga tikai no klašu lieluma skolās. Vai skolotājam ir doktora grāds vai arī izziņa, ka tikko sāktas studijas, algas būtiski neatšķirsies. Arī darba kvalitātei nozīmes vairs nebūs”. IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone toties apgalvo, ka skolu direktoriem arī jaunajā modelī būšot gana lielas iespējas regulēt gan skolotāju algu, gan noslodzi.

Viņa noraida arī skolu pārstāvju bažas, ka jaunais modelis ne tikai samazinās naudas daudzumu čaklāko skolotāju maciņos, bet arī izglītības kvalitāti. A. Melle toties pieļauj: ne visi skolotāji, kam samazināsies alga, būs ar to mierā un paliks strādāt skolā. Vairāk pelnošie bieži vien ir tieši augstāko kvalitātes pakāpi ieguvušie skolotāji. Viņu izglītība un pieredze ļaus atrast darbu arī ārpus skolas.

M. Jansone apliecina, ka algu kritums vairāk skars tieši valsts ģimnāzijas, bet apgalvo, ka algas nesamazināsies tajās skolās, kur jau tagad pedagogu slodžu sadalījums esot optimāls. 10 procentu piemaksa ģimnāzijām tiekot atņemta tāpēc, ka tā tika piešķirta “tikai par to, ka skola ir ģimnāzija”. Turpmāk plānots piešķirt 100 000 eiro gadā ģimnāziju veiktajam metodiskajam darbam, taču naudu no šā finansējuma varēšot saņemt tikai par konkrētiem izdarītiem darbiem.

Tieši izglītības kvalitātes iespējamais kritums visvairāk uztrauc arī skolēnus. Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 10. klases skolēns Ansis Bernards uzrakstījis atklātu vēstuli valsts vadītājiem “Būt vai nebūt Valsts ģimnāzijām” (pilnu vēstules tekstu lasiet portālā la.lv). Viņš stāsta: “Vēstuli rakstīju tāpēc, ka aprēķināts: lielajās skolās skolotāju algas samazināsies vidēji par 200 eiro. Zinu skolotāju ģimeni, kur kopējais ienākumu kritums būs pat 600 eiro. Piemēram, informātikas skolotājs tādā situācijā darbu skolā pametīs un ies strādāt par programmētāju. Tieši labākie skolotāji, kuri strādā gan daudz, gan kvalitatīvi, darbu skolās varētu pamest. Tādā situācijā valsts ģimnāzijas varētu zaudēt savu izcilību. Tiks apdraudētas skolēnu tiesības mācīties atbilstoši savām spējām augstākā līmeņa skolās.”

Latvijas prestižākās skolas – Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas – direktors Māris Brasla apliecina, ka viņa vadītajā skolā algas kritīsies par 100 līdz 400 eiro. Gan viņš, gan Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore Inese Didže teic: skolotāju algošanas modelis bija jāskata kontekstā ar skolu tīkla optimizāciju. Lielo skolu pedagogiem nav jācieš tādēļ, ka valstī ir par daudz skolu un skolotāju. “Skolām jābūt efektīvām gan pedagoģiski, gan ekonomiski, un politiķiem ir jāvirza atbilstoša politika,” tā I. Didže.


Kur ņemt skolotājus?

Viens no pamatojumiem jaunā algu modeļa ieviešanai IZM skaidrojumā ir tieši mazās algas nelielajās skolās. IZM aprēķinājusi: 70 procentiem skolotāju algas ir mazākas par 760 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Lielai daļai skolotāju skolas turklāt nespēj nodrošināt pilnu slodzi. Paredzams, ka pēc jaunā modeļa ieviešanas mazākajās skolās apstiprināsies aizdomas, ka skolotāju tur ir par daudz, bet lielākajās skolās pedagogu pietrūkst. Cik tieši pedagogu pietrūks, pagaidām nav zināms, un tas ir vēl viens no argumentiem, kāpēc skolu direktori vēlētos, lai jaunais skolotāju algošanas modelis tomēr nestātos spēkā jau no jaunā mācību gada, tātad faktiski pēc trim mēnešiem. Mācības sāksies jau 1. septembrī, tātad jauni skolotāji būtu jāpieņem darbā jau šovasar. Bet kur tos ņemt? Piemēram, eksakto priekšmetu skolotāju Rīgā trūkst jau tagad. Lauku skolu skolotāji ne vienmēr ir piemēroti darbam pilsētas ģimnāzijās un lielās klasēs. Tāpēc nav tā, ka skolotāju trūkumu lielajās skolās automātiski aizpildīs no lauku skolām atlaistie. “Ja ministrija vēlas, lai tā notiktu, tad lauku skolotājiem jau tagad jāpiedāvā kvalifikācijas celšana, jo daļa no viņiem varbūt jau aizmirsuši vidusskolas mācību vielu un nekad nav strādājuši lielā klasē,” saka I. Didže. Viņa arī atzīst: “Kontaktstundu skaits daļai skolotāju varbūt tiešām ir necilvēcīgi liels. Taču ko dos pārslodzes samazināšana, ja saruks alga?” M. Brasla norāda: strādāt vairāk par 40 stundām skolotāji drīkstēs arī jaunajā modelī, taču tad papildslodze būs jāiet meklēt citā skolā. Skraidot starp skolām, skolotāji nogurs vēl vairāk.

A. Melle uzskata: ideja par to, ka skolotājiem jāmaksā par visu darbu kopumā, kā to paredz jaunais modelis, ir laba, taču problēma ir tā, ka IZM redz, ka jaunā modeļa ieviešanai būs maz naudas, tāpēc tas veidots “tāds, kādu varam šobrīd atļauties, nevis tāds, kādam tam vajadzētu būt”. Nav gan skaidrības arī par to, ko varēs atļauties. Valdība joprojām nav pateikusi, vai piešķirs papildu finansējumu skolotāju algām no nākamā mācību gada un cik liels tas būs. Izglītības ministre Mārīte Seile atzinusi: ja papildfinansējuma nebūs, būs jāturpina skolotājus algot pēc spēkā esošā modeļa “Nauda seko skolēnam”.

LA.lv