“Lielās talkas” konkursa padomi – iesaki arī savus! 0
Lielās talkas konkurss par vecmāmiņas receptēm pavēris ceļu tautas zināšanām. Lūk, tikai dažas no iesūtītajam receptēm.
Kad pavasarī trūkst spēka
Inga apraksta recepti, kad organismā trūkst dzelzs. Tas ir paštaisīts pulverītis no kaltētām nātrēm (parastā lielā). Vēl var pievienot dabisko C vitamīnu: kaltētas dzērvenes, brūklenes vai pīlādžogas. “Nelielu saujiņu kaltēto nātru un dažas kaltētās ogas samaļ kafijas dzirnaviņās un pulverītis gatavs,” Inga skaidro. Arī Lauras ģimene jau pāris gadus ziemas un pavasara periodā lietojot efektīvu līdzekli pret saaukstēšanos. “Recepte: ingvera sakne (apm. 300 g), notīra mizu, sagriež gabaliņos. Tad ņem ap 300 gramiem citronu vai trīs vidējus citronus un sagriež daiviņās ar visu mizu,” stāsta Laura. Abas sastāvdaļas samaļ. Piejauc klāt ap 250 – 300 g medus. “Kārtīgi samaisa, sapilda izkarsētās burciņās. Burciņas uzglabā vēsā vietā. Lieto no rīta tukšā dūšā pa tējkarotei vai ieliek tējkaroti krūzē un uzlej novārītu, padzesētu ūdeni un dzer kā tēju. Verdošu ūdeni nedrīkt, lai nepazūd vitamīni,” ieteic Laura.
Pret dažādām kaitēm
Labu līdzekli pret klepu un bronhītu un kā atkrēpotājlīdzekli Inga ieteic ceļmallapu sīrupu. Vislabāk ceļmallapas ir vākt jūnija beigās vai jūlija sākumā. “Ceļmallapas noskalo, sagriež, liek traukā, pielej novārītu atdzesētu ūdeni un sablenderē. Izveidojušos putru izkāš caur marli vai sietu. Šķidrumu lej katliņā, pievieno cukuru (pusi uz pusi) un savāra sīrupu (apm. 10 – 15 min). Gatavo sīrupu lej stikla pudelē, un ledusskapī tādu sīrupu var glabāt ap trim mēnešiem. Otrs variants ir saliet ledus saldējamos trauciņos (tad var nevārīt ceļmallapu sulu, bet mazliet sajaukt ar cukuru) un jau sasalušu salikt trauciņā vai maisiņā,” raksta Inga. Arī Gintars Junauskis iesaka recepti pret bronhītu un saaukstēšanos: “Ņem 250 ml burkānu sulas, 2 ēdamkarotes medus un 1 ēdamkaroti ūdens. Visas sastāvdaļas vāra katliņā, līdz izveidojas sīrups. Lieto 3 – 4 tējkarotes sīrupa dienā.”
Viņš atklāj arī, kā gatavot tēju spēcīgai sirdij: vajag 40 g žāvētu vilkābeles ziedu, 15 g žāvētu māteres lapu, 15 g žāvētu melisas lapu un 250 ml ūdens. “Sajauciet ārstniecības augus un ieberiet 2 tējkarotes maisījuma karstumizturīgā traukā. Pārlejiet ar verdošu ūdeni un ļaujiet ievilkties 10 minūtes. Tad izkāsiet un dzeriet krūzi pagatavotās tējas reizi dienā,” norāda G. Junauskis.
Savukārt vides zinību pasniedzēja Marina Kazanceva apkopojusi Rundāles novada Saulaines profesionālās vidusskolas audzēkņu vides zinību nodarbībā izteiktos priekšlikumus. Viņi ieteikuši ausu sāpju gadījumā nelietot ķīmiski ražotas ziedes, bet izmantot “ausu puķi” un kokvilnas vati, bet iesnu ārstēšanā paturēt degunu sālsūdenī.
Lēti pašiem, labi videi
M. Kazancevas audzēkņi iesaka arī, lai ikdienu padarītu dabiskāku un tīrāku: stikla tīrīšanai izmantot destilētu ūdeni, piedeguša katliņa tīrīšanai izmantot pelnus, mājas būvniecībā izmantot mālu, skolas krēslus aizvietot ar no koka gatavotiem. Un vēl viena recepte no Saulaines, kā cīnīties ar kartupeļu grauzējiem, – stādot kartupeļus, zem bumbuļa paliek apakšā sīpola mizu. Arī Laura raksta, ka vecmāmiņa joprojām atbalsta dabiskos tīrīšanas līdzekļus un trauku mazgāšanai izmanto sinepju pulveri, kas ļoti labi notīra taukus un eļļu. Bet no stikla un dažādiem traukiem tējas un citus grūti notīramus nosēdumus viņa tīra ar galda etiķi.
“LIELĀS TALKAS” KONKURSA “MANAS VECMĀMIŅAS RECEPTES” NOLIKUMS
