Lielbritānija publisko dokumentus par karastāvokli Polijā 0
Lielbritānijas valsts arhīvs nodevis atklātībai dokumentus par karastāvokli Polijā, kuru toreizējais komunistiskais marionešu režīms ieviesa, cenšoties apslāpēt neatkarīgās arodapvienības “Solidaritāte” vadīto antikomunistisko kustību, vēsta Polijas Radio.
Kā liecina daļa no dokumentiem, ASV prezidents Ronalds Reigans tolaik uzskatījis, ka sankcijas būtu vēršamas ne tikai pret Varšavas komunistisko režīmu, bet arī pret PSRS, kamēr Lielbritānija bijusi daudz atturīgāka pret iespējamo konflikta saasināšanu starp Rietumiem un Maskavu.
Vēstulē Lielbritānijas premjerministrei Mārgaretai Tečerei, kas rakstīta nedēļu pēc karastāvokļa ieviešanas naktī uz 1981.gada 13.decembri un kuru Reigans familiāri parakstījis kā “Rons”, ASV prezidents uzsvēris, ka būtu jāvēršas “pret Padomju Savienību tiklab kā pret Polijas režīmu”.
“Nevar būt šaubu par [Maskavas] atbildību par postu, kādā nonākusi poļu tauta,” atzinis Reigans.
Viņš piebildis, ka “Solidaritātes” cīņa pret komunistisko režīmu un pret to vērstās represijas var izrādīties par “cilvēces politiskās vēstures ūdensšķirtni”.
Kāds cits dokuments satur Tečeres un viņas valdības ārlietu ministra lorda Pītera Keringtona sarunas pierakstu.
Tečere minēto Reigana vēstuli raksturo kā “izplūdušu” un piebilst, ka to nav bijis vērsts lasīt, saņemot pusdivpadsmitos vakarā.
“Viņš raksta, ka nosūtīs kādu, lai pārrunātu, ko mēs abi varētu darīt, lai risinātu situāciju. Taču tā vienkārši ir starptautiska situācija,” savam ministram sacījusi Tečere.
Savukārt Lielbritānijas vēstniecības notas no Maskavas liecina, ka Kremlis jau 1981.gada agrā rudenī esot izdarījis spiedienu uz Varšavu, lai mudinātu to ķerties pie spēka metodēm antikomunistiskās kustības apspiešanā.
Kāds diplomāts Lielbritānijas vēstniecībā Maskavā, kas lietojis pseidonīmu “Kībls”, ziņojis, ka operācijas plānošanā esot izmantota Varšavas bloka sakaru sistēma.
Kādā citā ziņojumā, kas nosūtīts no Varšavas desmit dienas pēc karastāvokļa ieviešanas un kuru parakstījis kāds “Džeimss”, sniegti īsi toreizējā komunistiskā režīma līdera ģenerāļa Voiceha Jarizeļska un viņa tuvāko līdzgaitnieku raksturojumi.
Jaruzeļskis raksturots kā “ideālistisks komunists, kas sarāvis visas saites ar ģimenes locekļiem, kuri joprojām pieminējuši viņa tēva nāvi izsūtījuma laikā Sibīrijā”.
Savukārt ģenerālis Floriāns Sivickis raksturots kā “nelokāms padomijas pielūdzējs, kas iestājies Sarkanajā armijā 17 gadu vecumā un kuram ir ģimenes saites ar Krieviju”.
Tikmēr ģenerālis Vlodzimežs Oliva nosaukts par “Maskavas cilvēku, ar kuru pat Jaruzeļskim jārēķinās”.
Vēlākajos ziņojumos “Džeimss” prognozē, ka pēc tanku aizvākšanas no ielām Poliju gaida ilgstošs “normalizācijas periods”, kuru nodrošinās Iekšlietu ministrijas Drošības dienests (SB) un milicija, kas bez partijas nomenklatūras ir vienīgās organizācijas, kuras vēl nav pārņēmušas “Solidaritātes” idejas.
Pēc karastāvokļa izsludināšanas komunistiskā režīma varasiestādes internēja tūkstošiem “Solidaritātes” aktīvistu, bet aptuveni 100 cilvēki tika noslepkavoti.
Karastāvoklis ilga līdz 1983.gada jūlijam, un tā laikā regulāri tika aizturētas personas, kas pārkāpa komandantstundu vai pulcēšanās aizliegumu.
Taču jau astoņdesmito gadu otrajā pusē “Solidaritāte” atdzima un valsti atkal pārņēma streiki, kas noveda pie tā sauktajām apaļā galda sarunām, kuru laikā komunistiskā režīma pārstāvji piekrita brīvu vēlēšanu rīkošanai.
1989.gadā antikomunistiskā kustība, kas vēlēšanās uzvarēja, bez asinsizliešanas pārņēma varu un komunistiskais režīms bija gāzts, Polijai kļūstot par pirmo Austrumeiropas valsti, kas nokratīja PSRS uzspiesto totalitārisma jūgu.
Šonedēļ publiskotie dokumenti vairāk nekā 30 gadus bijuši slepeni.
Līdz ar dokumentiem par Poliju atklātībai nodoti materiāli, kas liecina par Tečeres reakciju uz Argentīnas 1982.gada iebrukumu Folklenda salās.
