Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
20. janvāris, 2014
Drukāt

Lielbritānijā satraukums par kaķu un suņu zādzībām. Kāda situācija Latvijā?

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Mājdzīvniekus mēdz dēvēt par cilvēku labākajiem draugiem, tāpēc sava mīluļa zaudējumu saimnieki parasti ļoti pārdzīvo. Pēdējā laikā īpaši satraukušies ir briti. Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības BALTA (RSA Group) kolēģi Lielbritānijā no kompānijas „More Than” ir veikuši pētījumu, secinot, ka sava mājdzīvnieka nolaupīšanu ir piedzīvojis katrs piektais kaķa vai suņa īpašnieks valstī. Savukārt oficiālie Lielbritānijas policijas dati liecina, ka pērn valstī katru dienu tiek nozagti vismaz trīs kaķi un suņi.

Lielbritānijā veiktais pētījums liecina, ka mājdzīvnieku zagšana ir gana nopietna problēma. Pēdējo divu gadu laikā nozagti vismaz 2000 mājdzīvnieku, un tas saimniekiem radījis zaudējumus kopumā 671 000 mārciņu jeb 808 666 eiro apmērā.

Lielbritānijas apdrošinātāja „More Than” pētījums liecina, ka viens no pieciem (20%) suņu un kaķu īpašniekiem Lielbritānijā ir saskāries ar mājdzīvnieka nozagšanu. 53% no visiem šiem gadījumiem ir notikušie pēdējo 12 mēnešu laikā. Vēl skumjāku šo faktu padara tas, ka vairāk nekā puse (54%) nozagto mājdzīvnieku tā arī nekad netiek atrasti. Vidējais nozagto mājdzīvnieku vecums ir divi gadi un 11 mēneši. Pētījumā tika secināts, ka 15% gadījumos nozagtais mājdzīvnieks nav sasniedzis pat viena gada vecumu.

„Par laimi, Latvijā mājdzīvnieku zādzību gadījumi nav izteikti. Mūsu klientu pieredzē pēdējo gadu laikā tie bijuši vien atsevišķi dzīvnieku zagšanas gadījumi, bet par zagļu upuriem kļuvuši nevis mājas mīluļi, bet gan mājlopi,” stāsta BALTA īpašumu apdrošināšanas produktu vadītājs Uģis Uškāns.

Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis skaidro: „Lai arī izteikta tendence Latvijā nav novērota, policija ik pa laikam saņem iesniegumus par mājdzīvnieku zādzībām. Taču lielākajā daļā šo gadījumu atklājam, ka patiesībā saimnieks savu mīluli, kas visbiežāk ir suns, ir atstājis nepieskatītu, piemēram, pie veikala, kamēr pats iegājis iepirkties. Tai pašā laikā līdzcilvēki, gribēdami palīdzēt, vēlas parūpēties par šķietami atstāto dzīvnieku un nogādā to mājās vai patversmē.” Tāpat Toms Sadovskis atzīst, ka šādos gadījumos cietušā pārdzīvojums nenoliedzami ir lielāks nekā reizēs, kad  nozagts, piemēram, naudas maks vai pulkstenis, jo mājdzīvnieks vienlaikus ir arī cilvēka draugs.

Savukārt Lielbritānijas policijas dati liecina, ka 2013.gadā no 1.janvāra līdz 31.oktobrim tika iesniegti 911 ziņojumi par mājdzīvnieku zādzības gadījumiem, ko var pielīdzināt trīs mājdzīvnieku zādzībām vienas dienas laikā. Apkopojot visus datus kopš 2012.gada, policija secināja, ka kopā divu gadu laikā ir nozagti aptuveni 2000 mājdzīvnieku.

BALTA kolēģi Lielbritānijā pieļauj, ka realitāte varētu būt vēl skarbāka un nozagto mājdzīvnieku skaits ir vēl augstāks. Policijas dati uzrāda tikai oficiālos pieteikumus par mājdzīvnieku nozagšanas gadījumiem, taču pastāv iespēja, ka īstenais zādzību skaits ir ievērojami lielāks. Kā liecina apdrošinātāja veiktais pētījums un iedzīvotāju aptauja, vairāk nekā trešdaļa (37%) kaķu un suņu īpašnieku, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā piedzīvojuši sava mīluļa nozagšanu, par negadījumu neziņoja policijai.

Pētījums rāda, ka visvairāk Lielbritānijā tiek zagti tieši šķirnes mājdzīvnieki, kas ir 61% no visiem reģistrētajiem zādzību gadījumiem. Dati liecina, ka vidējā vērtība nozagtajiem mājdzīvniekiem ir bijusi 340 līdz 470 eiro. 23% suņu zādzību un 15% kaķu zādzību gadījumos īpašnieki bija zaudējuši vairāk par 600 eiro.

Pētījums atklāja, ka no suņiem visbiežāk tiek zagti Stafordšīras bulterjeri (15%), labradori (11%), spanieli (8%), vācu aitu (8%) un čivavas (6%) šķirnes suņi. Taču kaķu zagļi vislabprātāk izvēlas Siāmas (38%), persiešu (33%), ragdolla (11%), meinkūnu (10%) un Bengālijas (6%) šķirnes kaķus.

„More Than” pārstāvis Džons Elengers (John Ellenger) norāda, ka daudzos gadījumos nozagtie mājdzīvnieki tiek pārdoti jauniem saimniekiem. Šāda pārdošana lielākoties tiek īstenota ar dažādu interneta portālu palīdzību. Ja arī īstais īpašnieks atrod kādā sludinājumā savu nozagto mīluli, ir ļoti grūti pierādīt īpašumtiesības, ja dzīvniekam zem ādas nav bijis iešūts identifikācijas mikročips. Tieši tāpēc ir nepieciešams parūpēties par sava mīluļa drošību un arī savu sirdsmieru, aprīkojot mājdzīvnieku ar mikročipu, kas var palīdzēt nelaimes gadījumā.

Pētījums liecina, ka 52% gadījumu mājdzīvnieki tiek nozagti pagalmos, taču 19% tiek zagti brīžos, kad mājdzīvnieks ir atstāts viens pats mājās. Tiek uzskatīts, ka visvieglāk suņus nozagt ir pastaigas laikā, kad mīlulis ir atstāts ārpus veikala vai arī viens pats mašīnā. Taču par spīti šiem statistikas datiem un apziņai, ka tas ir visvieglākais zādzību veids, 22% no suņu īpašniekiem Lielbritānijā atzīst, ka tik un tā piesien un atstāj savu suni pie veikala durvīm.

„More Than” pētījums tika veikts 2013.gada novembrī Lielbritānijā, kopumā tajā piedalījās 4865 kaķu un suņu īpašnieki. Pētījumā piedalījās arī 40 policijas departamenti, apkopojot mājdzīvnieku zādzību gadījumus no visas Lielbritānijas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+