Lielbritānijas karaliene svin “dimanta jubileju” 0
Lielbritānijā šodien sākas četras dienas ilgās svinības par godu 60.gadadienai kopš karalienes Elizabetes II kāpšanas tronī jeb tā dēvētajai dimanta jubilejai. Plašās svinības tiek rīkotas tikai gadu pēc karalienes mazdēla prinča Viljama un Ketrinas Midltones kāzām, kuru pompozitāte un greznība zināmā mērā atjaunoja britu monarhijas popularitāti gan pašu mājās, gan ārvalstīs.
Elizabete II ir tikai otrais Lielbritānijas monarhs, kuram līdz šim bijis lemts svinēt dimanta jubileju – 60 gadu valdīšanu 1897.gadā varēja nosvinēt arī karaliene Viktorija.
Pašreizējai karalienei atlicis tronī pavadīt vairs tikai četrus gadus, lai kļūtu par visilgāk valdījušo britu monarhu.
Taču Viktorijas pārvaldītā impērija, “virs kuras saule nenoriet”, tagad ir faktiski zudusi, un monarhija pamatā vairs ir tikai simboliska institūcija, kurai atlicis maz reālas varas.
Tomēr neskatoties uz viņas vecumu, gan galms, gan laikrakstu komentētāji uzskata, ka 86 gadus vecā karaliene joprojām spēlē svarīgu lomu Lielbritānijā un pasaulē, kalpodama par simbolu stabilitātei, un ka viņas loma tikai pieaug, valstij piedzīvojot ekonomiski smagus laikus.
Aptauja, kuras rezultātus pagājušajā nedēļā publicēja laikraksts “Guardian”, liecina, ka karalienes popularitāte sasniegusi rekordaugstu līmeni, neskatoties uz vispārējās neuzticības pieaugumu pret politiķiem. 69% aptaujāto atzinuši, ka bez monarhijas Lielbritānijai klātos sliktāk, un tikai 22% respondentu pauduši viedokli, ka labāk būtu no tās atteikties. Tas ir lielākais monarhijas atbalstītāju pārsvars pār tās pretiniekiem, kāds konstatēts kopš 1997.gada, kad pirmo reizi tika veikta šāda aptauja.
“Vēsturiski krīzes laikos ļaudis pievērsušies drošības, godīguma un vienotības simboliem,” norāda laikraksta “Daily Mail” komentētājs Roberts Hārdmans, kas nesen laidis klajā Elizabetes II biogrāfiju “Our Queen” (“Mūsu karaliene”). “Cilvēki saprot, ka viņa pārdzīvojusi visa veida krīzes, nemaz nerunājot par Otro pasaules karu, un ka uz viņu var paļauties.”
Karaļnams jubileju atzīmē jau visa gada garumā, tā locekļiem dodoties svinīgās vizītēs gan valsts iekšienē, gan uz ārvalstīm, taču svinību kulminācija paredzēta no 2.jūnija līdz 5.jūnijam, kad visa Lielbritānija baudīs četras brīvdienas.
Sestdien karaliene nodosies visu mūžu ilgušajai kaislībai pret zirgiem un apmeklēs Epsomas derbiju. Savukārt svētdiena atvēlēta “Lielajam jubilejas mielastam”, kad visi briti aicināti doties ielās un brīvā dabā, lai dalītos maltītē ar kaimiņiem un draugiem. Svētdien varēs arī vērot, iespējams, viskrāšņāko svinību notikumu – karaliskā liellaiva, kuru pavadīs 1000 kuģu un kuģīšu liela flotile no visas pasaules, pa Temzu dosies cauri Londonas centram. Sagaidāms, ka šo skatu klātbūtnē vēlēsies vērot vairāk nekā miljons cilvēku, kas pulcēsies abos upes krastos visa maršruta garumā.
Tikmēr pirmdien pie Bakingemas pils notiks popmūzikas koncerts, kurā cita starpā piedalīsies Pols Makartnijs un Eltons Džons. Tajā pašā laikā visā Lielbritānijā, kā arī vairumā Britu sadraudzības valstu, kas aptver gandrīz visu bijušo impēriju, tiks iedegtas 2012 bākas.
Svinības otrdien vainagos pateicības dievkalpojums Svētā Paula katedrālē, bet pēc tam Elizabetes II kortežs dosies neilgā braucienā no Vestminsteras uz Bakingemas pili, kur karaliskā ģimene no balkona sveiks savus pavalstniekus.
Atšķirībā no karaliskās ģimenes jaunākās paaudzes, kuru statuss sācis maz atšķirties no dzeltenās preses aprakstīto tā dēvēto “smalko aprindu” statusa, Elizabetes II mūžs ritējis mierīgāk un cieņpilnāk, bez liekas sensacionalitātes pieskaņas. Ja nu vienīgi viņas tēls varētu būt nedaudz cietis no pārāk lielas atpazīstamības britu sabiedrībā, kura Elizabeti II ikdienā vēro uz monētām un pastmarkām, kā arī neskaitāmajos attēlos, kas vēsta par karalienes oficiālajām vizītēm.
“Mēs nedaudz esam piemirsuši, ka viņa to darījusi 60 gadus, un pēkšņi esam apjēguši, ka tas ir liels sasniegums,” sarunā ar aģentūru “Reuters” atzinis Hārdmans. “Jubileja sakrīt ar manāmu intereses atdzimšanu par karalisko ģimeni. Daži pēdējie gadi viņiem bijuši ļoti veiksmīgi, un ne tikai karalisko kāzu dēļ.”
Pēdējo gadu laikā, īpaši kopš pērnajām laulībām, kuras televīzijā vēroja aptuveni divi miljardi cilvēku visā pasaulē, ne tikai britu, bet arī ASV un citu valstu mediji karalisko ģimeni atspoguļojuši stipri pozitīvā gaismā. Rojālisti norāda, ka sabiedriskās domas aptaujas liecina par pastāvīgu atbalstu monarhijai britu sabiedrībā.
Tikmēr republikāņi, kas pēdējā laikā nav spējuši atrast, ar ko piesaistīt sabiedrības interesi, apgalvo, ka statistika liecinot par pavisam citu tendenci. Piemēram, monarhijas pretinieku organizācija “Republic” piesauc pētījumu, kurā konstatēts, ka tikai 41% britu karalisko ģimeni uzskata par nāciju vienojošu spēku, kamēr 32% aptaujāto ir pārliecināti, ka tai nav nekādas ietekmes.
Stīvens Haslers, ietekmīgs akadēmisko aprindu pārstāvis un pazīstams monarhijas kritiķis, dimanta jubilejas svinību ieceres nosaucis par “neticamām” laikā, kad valsts ekonomika piedzīvo lejupslīdi. “Tā ir Disnejlenda,” intervijā “Reuters” norādīja Haslers. “Dieva dēļ, viņa gatavojas braukt pa Temzu liellaivā ar visa veida ilumināciju. Tās ir bērnu spēlītes, tas ir tas, kas bērneļus pievelk Disnejlendā, un tā ir mūsu valsts galva!” “Patiesi smagā recesijā vajadzētu izturēties cieņpilnāk. Vajadzētu taupīt uz šīs bezjēdzības rēķina. Kas mums svinams?” retoriski vaicā Haslers.
Karaliskā ģimene nodokļu maksātājiem oficiāli gadā izmaksā no 30 līdz 40 miljoniem mārciņu, lai gan šajā summā nav iekļauti tēriņi apsardzei un citi izdevumi.
Tomēr, kā uzskata vairums analītiķu, kamēr karaliene Elizabete II būs dzīva, monarhiju nopietna krīze negaida. Taču tas varētu mainīties, ja tronī kāps viņas dēls Čārlzs, jo viņš tiek uzskatīts par mazāk paredzamu un nepietiekami diplomātisku. Viljams un Ketrina gan varētu būt populārāks karaļpāris, taču viņiem līdz iespējamajai kronēšanai gaidāms vēl ilgi.
