Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
10. jūlijs, 2012
Drukāt

Lielbritānijas parlamentā sākas debates par Lordu palātas reformu

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Lielbritānijas likumdevēji pirmdien, 9.jūlijā, sāka debates par parlamenta augšnama reformām, kas radījušas dziļu šķelšanos premjerministra Deivida Kemerona (attēlā) vadītajā koalīcijā.

Debates ilgs divas dienas un otrdienas vakarā plānots balsojums par likumprojektu, kas paredz Lordu palātu pārveidot par pamatā vēlētu institūciju, pilnībā atsakoties no pēra titula iegūšanas mantošanas kārtībā.

Lordu palātas vēsturiskās saknes meklējamas 11.gadsimtā, taču līdz pat šim laikam Lielbritānijas parlamenta augšnama locekļu skaits nav noteikts, un šobrīd tā sastāvā ir 825 pēri. Viņu vidū ir 707 lordi, kuru iecelšanu ierosinājušas politiskās partijas, 92 lordi, kas savu titulu ieguvuši mantošanas kārtībā, un 26 Anglikāņu baznīcas bīskapi.

Likumprojekts, kas sagatavots, pamatojoties uz abu parlamenta palātu komisijas ieteikumiem, paredz augšnama locekļu skaitu ierobežot ar 450, no kuriem 80% tiktu ievēlēti, bet atlikušos izvirzītu bezpartijiska komisija.

Ja likumprojekts tiks apstiprināts, ar to pilnībā tiks atmesta pēra titulu pārmantošana, kuras ierobežošana tika uzsākta jau 1999.gadā, kad pie varas atradās leiboristi. Bīskapu pārstāvniecību augšnamā paredzēts saglabāt, taču to iecerēts samazināt līdz 12 klēra pārstāvjiem.

Likumprojekts paredz augšpalātas vēlēšanās ieviest proporcionālo sistēmu un lordu pilnvaru laiku ierobežot ar vienu 15 gadus ilgu termiņu.

Iecerētās reformas radījušas šķelšanos premjerministra Deivida Kemerona vadītajā Konservatīvajā partijā, un sagaidāms, ka vismaz 100 deputāti no toriju rindām balsos pret valdības piedāvāto likumprojektu.

Debates atklāja premjera vietnieks Niks Klegs, kura vadītie liberāldemokrāti aktīvi iestājas par reformām. Viņš norādīja, ka pašreizējā Lordu palāta ir “nepilnvērtīga institūcija”, kam trūkst “demokrātiska mandāta”.

“Šobrīd mēs esam viena no tikai divām valstīm pasaulē – otra ir Lesoto – ar parlamenta augšpalātu, kas netiek vēlēta un kuras locekļus tā vietā izraugās pēc iedzimtības tiesībām un patronāžas,” norādīja Klegs.

Lai tiktu sadzirdēts, viņam nācās pacelt balsi, jo likumprojekta pretinieki toriju rindās centās viņu pārkliegt ar starpsaucieniem.

Aptuveni 70 dumpīgie Konservatīvās partijas biedri pirms debatēm parakstīja vēstuli, brīdinot, ka reformas papildus ekonomiskajai krīzei var izsaukt arī konstitucionālo krīzi.

Viņi pieprasa, lai reformu izvērtēšanai parlamentā tiktu dots neierobežots laiks, nevis valdības piedāvātās desmit dienas.

Reformu kritiķi bažījas, ka pārmaiņas var apdraudēt parlamenta apakšpalātas noteicošo lomu likumdošanas procesā.

Pirms parlamenta vēlēšanām, kas notika 2010.gadā, visas trīs lielākās partijas solīja īstenot Lordu palātas reformēšanu, taču visaktīvāk to darīja liberāldemokrāti.

Viņi piedraudējuši, ka bloķēs toriju iecerēto vēlēšanu apgabalu robežu grozīšanu, ja Kemerona partija neļaus īstenot augšnama reformas.

Tikmēr opozīcijā esošie leiboristi paziņojuši, ka likumprojektu atbalstīs, taču vienlaikus viņi apsūdzējuši valdību par nepietiekama laika atvēlēšanu debatēm.

Sagaidāms, ka leiboristi līdz ar dumpiniekiem Konservatīvās partijas rindās balsos pret lēmumu, kas paredz debates ierobežot ar desmit dienu termiņu. Ja tas tā notiks, tā būs pirmā Kemerona valdības sakāve parlamentā.

Valdība cer, ka augšnama reformu likums stāsies spēkā līdz nākamā gada maijam un pirmās lordu vēlēšanas notiks jau 2015.gadā, taču opozīcija šo procesu varētu ievērojami novilcināt.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+