Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
17. aprīlis, 2014
Drukāt

Lieldienu noskaņās pie Latgales ģimenēm. “LA” reportāža no Viļakas novada (3)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Kamēr jaunākie bērni skolā, par Rīgas pašvaldības policijas sarūpētajām dāvanām priecājas mamma Terēze Borisova un vecākais dēls Dāvis. Puisis mācās Viļakas ģimnāzijas 10. klasē, un viņa mīļākie mācību priekšmeti ir ķīmija un bioloģija.

Sestajā rīta stundā Pierīga vēl tinas drēgnā miglā, bet tikai četru stundu brauciens – un Latgales pierobežas pilsēta Viļaka mūs, Rīgas pašvaldības policijas (RPP) labdarības akcijas dalībniekus, sagaida ar spožu sauli un Lieldienu noskaņās rotātām ielām – ar divmetrīgiem salmu zaķiem un raibu olu birumu.

Labdarības akcijas dvēsele un galvenā rīkotāja RPP saimniecības daļas vadītāja Vija Lāce atgādina, ka šis pēc skaita ir jau 19 labdarības brauciens. Sākumā, pirms deviņiem gadiem, apciemojuši visus Latvijas reģionus pēc kārtas, arī Vidzemi, Zemgali, Kurzemi. Taču drīz vien pārliecinājušies, ka tieši Latgalē daudzbērnu ģimenēm klājas visgrūtāk. Tāpēc pēdējos gados vislielāko atbalstu saņem tieši šajā Latvijas daļā dzīvojošās daudzbērnu ģimenes.

Policijas darbinieki ziedo naudu, apģērbu, rotaļlietas, dažādas sadzīvē noderīgas mantas, pārtikas produktus. Dāvanu parasti ir tik daudz, ka ceļā dodas pat trīs un četras RPP automašīnas un busiņi, pilni ar noteiktajām ģimenēm nepieciešamajām mantām. Labdari iepriekšējos gados jau pabijuši Krāslavā, Tilžā, Pasienes pagastā, Dagdā, Kārsavas novadā, bet Aglonas pusē ciemojušies pat divreiz. Nu kārta pienākusi Viļakas novadam, ko veido Viļakas pilsēta un seši apkārtējie pagasti: Kupravas, Medņevas, Susāju, Šķilbēnu, Vecumu un Žīguru. Novadā dzīvo 5923 iedzīvotāji.

Daži atrod savu nišu


Novada Sociālā dienesta vadītājs Jānis Kozlov­skis, jautāts par daudzbērnu ģimenēm, atzīst, ka īpašs prieks esot par tām, kas pašas saviem spēkiem cīnās, pūlas, strādā. Lūk, daži piemēri. Kādai ģimenei vienīgā bagātība bijuši pieci bērni un vīra invaliditātes pensija. Bet viņi nekrita izmisumā, rak­stīja projektu, aizņēmās naudu, uzcēla fermu, tagad tur ir iekopts ganāmpulks. “Bieži braucu garām, redzu, mājai uzbūvējuši otro stāvu, lopu skaits aug, ģimene strādā.”

Kā radīt jaunas darba vietas, pēc kurām visi taujā? Jānis Kozlovskis atbildot min ikdienā sakrāto pieredzi. Raugi, pirms kāda laika kaimiņu ģimenes galva palicis bez darba, bet cilvēkam zelta rokas, visu prot, pats pēc profesijas šoferis. J. Koz­lovskis palūdzis, vai nevarot paskatīties viņa mašīnu, saremontēt, kas vajadzīgs. Tā bezdarbnieks, izpalīdzot kaimiņiem, sācis savu biznesu, vēlāk sapircis instrumentus un nu jau tur darbojas serviss. Tagad rindā jāpierakstās daudzas nedēļas iepriekš. Cita ģimenīte pierādījusi – lai sāktu saimniekot, nevajag daudz – pietiek ar 2 ha zemes. Viņi sākumā audzēja ķiplokus un pārdeva, tad izdomāja, ka izaudzētajam produktam vajag pievienoto vērtību, sāka marinēt ķiplokus, un aizgāja. Precei labs noiets, un nu jau saimniece sūdzas, viena netiekot galā, vajagot palīga! Lūk, tādā veidā arī rodas jaunas darba vietas!

Pietrūkst gultas 
veļas un apģērba


Sociālā darbiniece Vēsma Mieriņa, kas strādā ar ģimenēm, kurās aug bērni, atzīst, ka Latgales pusē nodarboties ar uzņēmējdarbību nav viegli. Tad izaudzētais būtu jāved uz Rīgu, jo tuvumā tāda noieta tirgus nav. Cilvēki meklē citas iespējas. Un atrod. V. Mieriņa īpaši novērtē iedzīvotājus, kuri daudz paveic saviem spēkiem, vienlaikus audzinot un skolojot arī prāvu bērnu pulciņu. Tieši tādas ģimenes šoreiz sociālais dienests izvēlējās par Rīgas pašvaldības policistu dāvanu saņēmējām.

Terēze Borisova viena audzina četrus bērnus vecumā no 7 līdz 16 gadiem. Viņa strādā par apkopēju. Kad sociālā darbiniece izjautāja par ģimenes vajadzībām, mamma teica, ka priecātos par gultas veļu – pārvalkiem un palagiem – un apģērbu bērniem, būtu pateicīga arī par pārtikas produktiem. Pēc policistu apciemojuma Terēze citu pēc citas vērusi vaļā daudzās dāvanu kastes un tik ļoti priecājusies, ka tūlīt zvanījusi Vēsmai, lai vēlreiz un vēlreiz visiem pateiktu – paldies!

Ilzes un Dmitrija Rēvaldu ģimenē aug četri bērni, jaunākajam dēlēnam ir trīs gadi, bet vecākā meita Maruta jau otro gadu mācās Rīgā Stila un modes profesionālajā vidusskolā. Jaunākā māsa Rasma ir Viļakas ģimnāzijas 8. klases skolniece, viņa aizrāvusies ar šūšanas darbiem. Bet brālis Gatis mācās pamatskolā, viņš ir liels palīgs tētim, gatavo malku, uzrok dārzu un dara citus darbus. Mamma jau astoņus gadus strādā par skolotājas palīdzi pirmsskolas mācību iestādē, tētis šobrīd ir bezdarbnieks, bet ļoti cer, ka, sākoties vasaras darbu sezonai, kāda nodarbe atradīsies arī viņam. Ģimene dzīvo sociālajā mājā, kuru pašvaldība nesen renovējusi par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. Arī Rēvaldu ģimenei noderēja gultas veļa, dvieļi, citi sadzīves priekšmeti un gumijas zābaki Gatim.

Pašnodarbināti 
savā saimniecībā


Bet Maijas un Modra Dukovsku ģimenē ir sešgadīgs dēls un meitas – 13 un 14 gadus vecas. Viņi dzīvo Medņevas pagastā, netālu no Krievijas robežas. Ģimenei ir neliela lauku saimniecība, kas nodrošina iztiku. Vecāki apstrādā zemi, sēj graudus, audzē dārzeņus, kopj vairāk nekā 20 lopu, bet gotiņas paši slauc ar rokām. Bērni palīdz vecākiem visos darbos, gan ravē un kopj lopus, gan konservē gurķus. Meitas Elīna un Mairita apmeklē mūzikas skolu. Šī ģimene visu sev nepieciešamo izaudzē paši, uz veikalu dodas tikai, lai nopirktu maizi, sāli, cukuru.

Vecumu pagastā senā lauku mājā mitinās Initas Nikolajevas un Viktora Martinova ģimene ar trim bērniem – 5, 6 un 15 gadu vecumā. Mamma ir invalīde, tomēr dzīves spara un optimisma viņai netrūkst. Arī tēvam un vecākajai meitai ir veselības problēmas. Saimniecībā ir ap 20 lopiņiem – gan slaucamas govis, gan grūsnas teles, teliņi, kā arī trīs gaļinieki – Šarolē liellopi. Kūtiņa ar dzīvo radību pilnum pilna, bet katram savs kaktiņš, savs stūrītis – gan gadu ziņā vecajam zirdziņam, gan rukšiem un pat Šarolē liellopiem. “Man žēl tos ziemas salā laukā saldēt, turu kūtī. Bet vistas gan vienu pēc otras uz mežu aiznesa lapsa,” skaidro mamma Inita, kas reģistrējusies kā pašnodarbinātā un strādā savā naturālajā saimniecībā.

Uz baznīcu 
pēc svētītā ūdens


Lieldienu priekšvakarā ģimenēm jautāju – kā svētīsiet šos svētkus? Protams, ka visjaukāk ir svinēt ģimenes lokā. Krāsos olas, izceps kādu gardumu bērniem. RPP labdarības akcijas vadītāja Vija Lāce izrāda atvesto produktu klāstu – gaļa pīrāgiem, milti, margarīns, eļļa, raugs, arī rozīnes, konfektes, cepumi, banāni, tomāti, cukurs, auzu pārslas un makaroni. Viss vairumā un tieši svētku galdam! “Atliek vien mammām un meitām ņemt priekšautus un stāties pie plīts!” saka Vija.

Dukovsku ģimene dosies uz vietējo Romas katoļu baznīcu, līdzi ņems olu, maizi, sāli un ūdeni, to visu mācītājs iesvētīšot. Tāds svētīts ūdens tad varot glabāties gadu, pēc garšas kā tikko no akas smelts un noderot veselības stiprināšanai.

Viedoklis


Juris Lūkass, Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieks: “Labās tradīcijas turpinās un turpināsies. Nu jau novadu sociālie dienesti zina par mums un ir bijuši gadījumi, kad uzmeklē mūs paši, aicinot ciemos kā pie ģimenēm, tā arī uz mācību iestādēm, kur mūsu policisti aprunājas ar bērniem par drošības jautājumiem. Rīgas Pašvaldības policijas darbinieki ir gandarīti par šādu iespēju palīdzēt ģimenēm, lai arī tikai svētku reizē, bet ceram, ka tas ir draudzīgs un vajadzīgs atbalsts. Svētkos novēlam, lai Lieldienu prieks un labestība ienāk jūsu mājās.”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Tagat Mieriņa grib izcelties ar šo visu,bet viņa domā tikai par sevi,Daudzbērnu ģimenēm Viļakā atņemot pabalstus un statusus.ŅEMOT PIEMĒRAM INGU KALNIŅU KURAI TĀ JAU IR GRŪTI TAGAT VAIRS NEPIEŠĶIR GMI,viņiem tik atliek bērnu nauda arko dzīvot,kura visa aiziet berna pamperiem un putrām..Tādu sociālo darbinieci jau sen vajadzēja atlaist no darba,cilvēkiem tik prātus čakarē un labumus bāž sev kabatā!!!

  2. Jā,tas ir labi apciemot daudzbērnu ģimenes,bet tiem bērniem ir dzīvi abi vecāki, kuriem ir pienākums rūpēties par saviem bērniem,(pat dzīvnieki rūpējas par saviem mazuļiem),kāpēc nav pieminēts neviens bērns kurš ir bārenis(zaudējis māti vai tēvu),kas pieklauvēs pie viņu durvīm.Pirms Ziemassvētkim Viļakas novadā rīkoja labdarības koncertu Maksima bojā gājušajiem vecāku bēniem,jautājums ,vai Viļakas novada bāreņi ir citādi.Tas viss atgādina tālos Hruščova laikus,kad vajadzēja sēt kukurūzu ceļa malā,akcija izpildīta,redziet kādi mēs malači.

Draugiem Facebook Twitter Google+