Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
2. aprīlis, 2015
Drukāt

Lieldienu notikumi visā Latvijā (4)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Dziedot, šūpojoties un izcīnot ne vienu vien olu kauju šajā pavasarī plašākos un ne tik plašos pasākumos Lieldienas plaši svinēs gan Rīgā, gan Latvijas novados. Kā vienmēr, „Latvijas Avīze” piedāvā izvērstu Lieldienu laika notikumu apskatu.

Rīga

2. IV 12.00 Vecrīgā Lielās Piektdienas lūgšanu gājiens „Ekumeniskais krusta ceļš”. Maršruts: Sv. Jēkaba katedrāle, Bastejkalns, Brīvības piemineklis, Latvijas Nacionālā opera un balets, Sv. Pētera baznīca, Latvijas Okupācijas muzejs, Doma laukums. Pirms gājiena un gājiena laikā uzrunas teiks dažādu konfesiju garīdznieki, Svēto Rakstu lasījumus un meditācijas papildinās aktieru performances.

4. IV 14.00 Kultūras un atpūtas centrā „Imanta” Starptautisks Lieldienu pasākums „Raibo olu vācelīte”. Piedalās akordeonists Radovans Popovs (Serbija), Balkānu deju grupa „Solo”, folkloras kopa „Rija”, deju kolektīvi „Imanta” un „Imantieši” (Latvija). Pasākumu vada Druvis Rijnieks. Ieeja bez maksas

4. un 5. aprīlī 12.00 – 15.00 Rīgas Porcelāna muzejā Lieldienu zaķis, porcelāns un tēja. Izzinošas spēles, atjautības uzdevumi, tējas dzeršanas ceremonija, porcelāna trauku un Lieldienu simbolu – porcelāna olu un zaķu apgleznošanas darbnīca. Ieeja pasākumā bez maksas, dalība darbnīcā EUR 5.75.

5. IV 10.00 līdz 16.00 Kalnciema kvartāla pagalmā „Lielais Lieldienu tirgus” un pavasara saulgriežu svinības, kurās ar dejām, dziesmām un rotaļām tiks ieskandināts pavasaris. Ar šo pasākumu tiks atklāta arī Kalnciema kvartāla tirdziņu pavasara sezona. Būs gan rotaļas, gan dziesmas un dejas, olu kaujas un, protams, arī šūpošanās. Uzstāsies tautas deju kolektīvs „Druva” un folkloras kopa „Zemturi”, ar kuriem kopā tiks vestas rotaļas, dziedātas Lieldienu dziesmas, godināti saules grieži, ripinātas olas un veikti daudzi citi rituāli, kas saistās ar Lieldienu ticējumu un svinību ieražām. Amatnieki būs sarūpējuši īpašus amatniecības izstrādājumus ar Lieldienu tematiku, un zemnieki piedāvās svaigas pašmāju kūkas, pirmos zaļumus un citus gardumus svētku mielastam. Pagalmā tiks uzstādītas lielās šūpoles un notiks olu ripināšanas aktivitātes un olu kaujas. Katrs apmeklētājs ir aicināts ierasties ar savām Lieldienu olām, lai tās varētu parādīt citiem, pastāstīt par to, kā ir izdevies nokrāsot tik skaistas un krāšņas.

5. IV

10.00 – 19.00 laukumā pie Brīvības pieminekļa jautrās Lieldienu šūpoles. Šūpošanās bez dalības maksas un vecuma ierobežojumiem.

10.00 -17.00 Čiekurkalnā (Rusova ielā) jau otrais Latvijas mājražotāju, amatnieku un zemnieku tirdziņš, kurā pulcēsies vairāk nekā 65 tirgotāji no visas Latvijas. Tiks uzstādītas 6 m augstas šūpoles, darbosies vairākas radošās darbnīcas bērniem, trušu aploks, būs pieejamas izjādes ar ponijiem, „Amigo” atrakcijas un Policistu velobiedrības paraugdemonstrējumi. Velo ekskursija pa Čiekurkalnu pieredzējuša gida pavadībā. Loterija ar vērtīgām balvām, kopējais balvu fonds 1000 EUR.

12.00 – 16.00 Kultūras un atpūtas parkā „Mežaparks” Raibie pavasara svētki. Dažādu tautu Lieldienu tradīcijas, mazākumtautību kolektīvu priekšnesumi, Vītolu ģimene, folkloras kopas „Pērlis” un „Rikši”, Lieldienu olu koka rotāšana, Lieldienu kostīmu un cepuru konkurss un parāde, izjādes ar zirgiem, šūpošanās un olu kaujas. vada Laila un Jānis Kirmuškas. Ieeja bez maksas

12.00 – 16.00 Kultūras centrā „Ritums” Līvu diena Ritumā. Pavasara tradīcijas, Lieldienas. Piedalās folkloras kopa „Skandinieki”. Programmā darbnīcas, rotaļas, sadziedāšanās. Ieejas maksa: pieaugušiem EUR 3, ģimenēm EUR 5.

12.00 un 15.00 muzejā „Rīgas Jūgendstila centrs” Lieldienu koncerti. Piedalās postfolkloras grupa „Vecpilsētas dziedātāji”. Ieeja bez maksas

14.00 – 16.00 Kultūras pils „Ziemeļblāzma” parkā, laukumā Lieldienas „Ziemeļblāzmā”. Lieldienu tradīcijas, deju kolektīvu koncerts, rotaļas un danči, radošās darbnīcas. Piedalās folkloras kopa „Teikas muzikanti”, Iveta un Vidvuds Medeņi, bērnu un jauniešu deju kolektīvi „Bitīte”, vidējās paaudzes deju kolektīvs „Auda”, senioru deju kolektīvs „Ziemeļblāzma”. Ieeja bez maksas

15.00 Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā „Mazā ģilde” Lieldienu pasākums „Agri lēca saulīte”. Piedalās kokļu ansamblis „Kokļu klubs” un folkloras kopa „Vilcenes”. Ieeja bez maksas

5. un 6. IV 10.00 – 16.00 Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā „Lieldienas Brīvdabas muzejā”. Šūpošanās un olu krāsošana, olu ripināšana un radošās darbnīcas, senās lauku spēles un mūsdienu atrakcijas, rotaļas ar folkloras kopām, trušu un mājdzīvnieku pilsētiņa, amatnieku tirdziņš un tradicionālu ēdienu baudīšana. 5. IV 10.00 Lieldienu dievkalpojums Usmas baznīcā. Bezmaksas ieeja pirmsskolas vecuma bērniem.

6.IV

11.00 – 15.00 Brīvdabas pasākums „Lieldienas Iļģuciemā”: 11.00 – 15.00 amatu demonstrējumi Amatu namā. Piedalās Tautas lietišķās mākslas studijas „Austra”, „Ataudze”, „Ceplis”, „Zīle”, „Puduris”, „Irbi”, „Rītausma”. 12.00 – 14.00 svētku koncerts kultūras centra „Iļģuciems” pagalmā. Piedalās folkloras kopa „Laiksne”, deju kolektīvi „Latve” un „Dejotprieks”, bērnu deju kolektīvs „Mārīte”, kapela „Hāgenskalna muzikanti”, bērnu vokālais ansamblis „Ildzēni”. Pasākumu vada Pēteris Vilkaste un Ināra Čakste. 10.00 – 15.00 Latvijas lauku labumu un amatniecības preču tirdziņš pie kultūras centra. Pasākums bez maksas

13.00  Kino „Splendid Palace”  Otrās Lieldienas ar orķestri „Rīga”. Pasākums ģimenēm un bērniem – mūzikas instrumentu gatavošanas darbnīcas, improvizācijas un saspēles ar orķestra mūziķiem. Diriģents Raitis Ašmanis. Moderators Edgars Raginskis Ieeja bez maksas

14.00 VEF Kultūras pils Lielajā zālē un vestibilā Lieldienu pasākums „Oliņ boliņ!”. Piedalās Tautas deju ansamblis „Zelta sietiņš”, folkloras kopa „Rija”. Ieeja bez maksas.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Vai Jēzus bija bezgrēcīgs?
    pirms 13 minIndulis Ķēniņš
    Kristīgā Baznīca apgalvo, ka kristīgā ticība, tās sludinātie ētikas, morāles principi ir vispilnīgākie, jo pats Jēzus Kristus – Dieva Dēls bijis morāli tīrs, bezgrēcīgs, viņa, kā Cilvēka, dzīve bijusi pati pilnība. Bet vai tas tā tiešām bijis? Vai Jēzum nepiemita nekādu netikumu? Vai viņš tiešām nekad nerīkojās amorāli, pretēji Dieva Baušļiem un paša sludinātajiem ētikas principiem?
    Atbildes uz šo jautājumu varētu sniegt ieskats evaņģēlijos – vēstījumos par Jēzus dzīvi un darbību. Un šeit nu mēs redzam dažas negatīvas iezīmes šī, šķietami taisnīgā, bezgrēcīgā, cilvēka vārdos un darbos.
    Vispirms jāatzīmē, ka viņš, būdams Dieva iemiesojums zemes virsū, pats neievēroja vienu no kristīgās morāles pamatprincipiem, proti – 4. bausli: „Tev būs savu tēvu un māti godāt, lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes”, tas ir – mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savus vecākus un priekšstāvjus nenicinām, nedz apkaitinām, bet tos godājam, tiem kalpojam un paklausām, tos mīlam un cienām. Uz šo pārkāpumu norāda vairāki evaņģēliju teksti:
    „Ja kāds nāk pie manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un pat sava paša dzīvību, tas nevar būt mans māceklis.” (Lūkas, 14; 26)
    Kas tēvu un māti vairāk mīl nekā mani, tas manis nav vērts. (Mateja 10; 37)
    „Un kāds cits no viņa mācekļiem sacīja uz viņu: „Kungs, atļauj man papriekšu noiet un aprakt savu tēvu.” Un Jēzus uz to saka: „Nāc man pakaļ, un lai miroņi aprok savus miroņus.” „ (Mateja 8; 21 – 22).
    Par to pašu epizodi vēsta arī Lūkas evaņģēlijs (9; 59 – 62):
    „Un uz kādu citu viņš sacīja: „Nāc man līdz!” Bet tas sacīja: „Atļauj man papriekš noiet un aprakt savu tēvu.” Bet Jēzus uz to sacīja: „Ļauj miroņiem aprakt savus miroņus, bet tu ej un sludini Dieva valstību!” Bet atkal kāds cits teica: „Kungs, es tev iešu līdz, bet atļauj man papriekš atvadīties no tiem, kas ir manā mājā.” Bet Jēzus uz to sacīja: „Neviens, kas savu roku liek pie arkla un skatās atpakaļ, neder Dieva valstībai.”
    4. bauslis tiek pārkāpts arī Mateja evanģēlija12. nodaļas 47. – 50. pantā minētajā epizodē:
    „Un kāds uz viņu sacīja: „Redzi, tava māte un tavi brāļi stāv ārā un meklē ar tevi runāt.”
    Un viņš atbildēja un sacīja tam, kas viņam to teica: „Kas ir mana māte un kas ir mani brāļi?”
    Un roku izstiepis pār saviem mācekļiem, viņš sacīja: „Redzi, mana māte un mani brāļi!
    Jo, kas dara mana debesu Tēva prātu, tas ir mans brālis, un mana māsa, un mana māte.” ”
    Evanģēlista Mateja teikto apstiprina arī Lūka (8; 20 – 21):
    „Un viņam deva ziņu un sacīja: „Tava māte un tavi brāļi stāv ārā un grib tevi redzēt.” Bet viņš atbildēdams tiem sacīja: „Mana māte un mani brāļi ir šie, kas Dieva vārdu dzird un dara.” ”
    Baznīca sludina, ka Jēzus Kristus esot bijis lēnprātīgs, noliedzis jebkādu vardarbību – jau viņam piedzimstot, debesu eņģeļi sludinājuši, ka būs „miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts” (Lūkas 2; 14). Savā mācībā viņš tiešām arī aicināja cilvēkus nepieļaut vardarbību, nepretoties ļaunumam, neatriebties pāridarītājiem, tomēr pats uz sevi viņš šos morāles principus neattiecināja, paziņodams, ka
    „Uguni esmu nācis mest uz zemi un kā es vēlētos, kaut tā jau degtu! Vai jums šķiet, ka esmu nācis mieru nest virs zemes? Nebūt ne! Es jums saku, bet šķelšanos!” (Lūkas 12; 49 – 50).
    ü„Nedomājiet, ka es esmu nācis mieru atnest virs zemes; es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu.
    Es esmu nācis cilvēku savest naidā ar viņa tēvu, un meitu ar viņas māti, un vedeklu ar viņas vīra māti.” (Mateja 10; 34 – 35).
    Neraugoties uz to, ka Jēzus aicināja visus cilvēkus mīlēt citus tā, kā sevi pašu, viņa rīcībā saskatāmas ksenofobijas, pat šovinisma iezīmes, kā arī izteikta godkārība:
    “Un redzi, viena kānaniešu sieva [..] brēca un sacīja: „Ak Kungs, tu Dāvida Dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.”
    Bet viņš atbildēja un sacīja: „Es esmu sūtīts vienīgi pie Israēla cilts pazudušajām avīm.”
    Bet tā nāca, metās viņa priekšā zemē un sacīja: „Kungs, palīdzi man!”
    Bet viņš atbildēja un sacīja: „Neklājas bērniem maizi atņemt un to nomest suņiem priekšā.”
    Bet viņa sacīja: „Tā gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd no druskām, kas nokrīt no viņu kunga galda.”
    Tad Jēzus atbildēja un tai sacīja: „Ak sieva, tava ticība ir liela, lai tev notiek, kā tu gribi.” Un viņas meita kļuva vesela tai pašā stundā. ( Mateja 15; 22 – 28)
    (Evanģēlists Marks 7. nodaļas 26. pantā norāda, ka šī sieviete bijusi grieķiete, no dzimuma siro-foiniķiete, bet tas nemaina lietas būtību)
    Tiešām dīvaini, ka pats Pestītājs spēj cittautiešus dēvēt par suņiem un izrāda savu žēlastību tikai pēc tam, kad palīdzības lūdzēja – izmisusi māte – viņa priekšā zemojas un glaimo. Šeit gan jāatzīmē, ka Jēzus vārdos un darbos reižu reizēm satopamas tādas negatīvas iezīmes, kā godkārība, nepieklājība, neiecietība un pat rupjība. Šeit kā piemēru vispirms varētu minēt Jēzus un viņa mācekļu necieņu pret elementārām pieklājības normām, tradīcijām, kaut vai parastām higiēnas prasībām:
    Tad rakstu mācītāji un farizeji nāca no Jeruzalemes pie Jēzus un sacīja: „Kāpēc tavi mācekļi pārkāpj vecaju likumus? Jo tie rokas nemazgā, kad ēd maizi. (Mateja 15; 1-2)
    [..] kāds farizejs viņu lūdza pie sevis uz azaidu. Un viņš iegājis apsēdās.
    Farizejs, to redzēdams, brīnījās, ka viņš nemazgājās priekš ēšanas. (Lūkas 11; 37 – 38)
    (Farizeji (gr. pharisaioi) – jūdaisma ortodoksālā virziena pārstāvji senajā Jūdejā, rakstu mācītāji – jūdu Svēto Rakstu skaidrotāji).
    Ko Jēzus atbildēja par pilnīgi pamatoto aizrādījumu? Tā vietā, lai atvainotos namatēvam, kurš, ielūdzot Jēzu viesos, bija viņam izrādījis cieņu, viņš sāka namatēvu un pārējos farizejus apvainot visdažādākajos grēkos (kaut arī vismaz daļa no klātesošajiem to bija pelnījusi). „Lēnprātīgā” Jēzus dusmas gan mēģināja apvaldīt kāds no viesiem:
    Tad viens no bauslības mācītājiem viņu pārtrauca sacīdams: „Mācītāj, tā runādams, tu apvaino arī mūs.”( Lūkas 11; 45)
    Domājat, ka Pestītājs nokaunējās? Nē! Apvainojumu un lamu vārdu straume tikai pastiprinājās (Lūkas 11; 37 – 52)! Un tos izteica cilvēks, kas bija uzaicināts viesos, namatēvam, kas bija izrādījis viņam cieņu un pagodinājumu, kā arī visiem pārējiem lūgtajiem viesiem. Kā pēc šāda incidenta var ticēt šiem viņa vārdiem:
    ü„[..] mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs [..]” (Mateja 11; 29)?
    Tik klaji iekarsdams dusmās, Jēzus pats pārkāpa to, ko mācīja citiem:
    „Bet es jums saku: kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet kas saka uz savu brāli: ģeķis! tas sodāms augstākā tiesā; bet kas saka: bezdievis! tas sodāms elles ugunī.” (Mateja 5; 22)
    Un vai šajā gadījumā netika pārkāpts 8. bauslis: „Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko”, tas ir – mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savu tuvāko neapmelojam, nenododam, neaprunājam, nedz tam neslavu ceļam, bet mums būs viņu aizbildināt, visu labu par viņu runāt un viņam par labu vērst.
    Reizēm viņa rīcība bija galīgi neizskaidrojama, kā, piemēram, šādā gadījumā:
    Bet kad viņš rīta agrumā atkal gāja uz pilsētu, viņam gribējās ēst. Un viņš redzēja vīģes koku ceļmalā, piegāja klāt un neatrada uz tā nekā, kā tikai lapas vien un sacīja: „Uz tevis augļi nemūžam vairs lai neaug.” Un vīģes koks tūdaļ nokalta. (Mateja 21; 18 – 19).
    Šo epizodi papildina evaņģēlists Marks:
    Un otrā dienā, kad tie no Betānijas izgāja, tad viņam gribējās ēst.
    Un ieraudzījis no tālienes kādu vīģes koku, kam bija lapas, viņš piegāja pie tā, vai tanī ko neatrastu; un, pie tā piegājis, viņš neatrada nekā, kā vien lapas, jo nebija vīģu laiks.
    Un Jēzus sāka par to runāt un sacīja: „Lai neviens ne mūžam vairs neēd augļus no tevis.”
    (Marka 11; 12 -14)
    Tātad – vēl nebija vīģu laiks! Un vai tādēļ, ka, pēc paša Dieva iestādījuma, vīģēm vēl nemaz nebija jābūt, koks bija vainīgs, ka nespēja pabarot Dieva Dēlu un tādēļ jāiznīcina? Pārsteidzoša „lēnprātības un pazemības” izpausme!
    Runājot par Jēzus morālajām īpašībām, jāpiemin arī viņa attieksme pret fizisko darbu un darba darītājiem, kas reizēm izpaudās gandrīz vai kā atbalsts slinkumam. Tā, piemēram, līdzībā par vīna kalna saimnieku un strādniekiem – dienas algotņiem, Jēzus uzsver saimnieka „taisnīgumu” un tiesības maksāt strādniekiem, kas strādājuši tikai vienu stundu, tādu pašu atalgojumu, kā tiem, kas darbā bijuši visu dienu – no agra rīta līdz vēlam vakaram (Mateja 20; 1 – 15).
    Vēl spilgtāk domu, ka cilvēkam nav nepieciešams strādāt, bet paļauties uz citu žēlastību, parāda Jēzus vārdi par putniem un puķēm:
    „Tāpēc es jums saku: Nezūdaities savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. [..]Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu debesu Tēvs tos baro. [..] Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācaities no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj, [..]” (Mateja 6; 25 -28).
    Jāsaka gan, ka Tas Kungs nav izvēlējies to „labāko” piemēru – katram, kas kaut nedaudz pazīst putnu dzīvi, zina, cik daudz šīm Dieva radībiņām jāstrādā gandrīz bez atpūtas, no rītausmas līdz vēlam vakaram, lai paēdinātu savu ģimeni.
    Jēzus uzskatu par darba bezvērtību labi raksturo arī šī epizode:
    Gadījās, ka viņi, tālāk ejot, nonāca kādā ciemā. Tur kāda sieviete, Marta vārdā, uzņēma viņus savā namā. Un viņai bija māsa vārdā Marija, tā apsēdusies pie tā Kunga kājām, klausījās viņa vārdos. Bet Marta, aizņemta ar daudzām rūpēm par to, kā viņu apkalpot, pienāca un sacīja: „Kungs, vai tu neko nesaki par to, ka mana māsa mani atstājusi, lai es viena kalpotu? Saki jele viņai, lai viņa man palīdz.” Bet tas Kungs viņai atbildēja, sacīdams: „Marta, Marta, tu rūpējies un zūdies par daudzām lietām. Bet tikai vienas lietas vajaga, Marija sev izraudzījusies labo daļu, tā viņai netaps atņemta.”
    (Lūkas 10; 38 -42).
    Bet – ja nu Marta būtu sekojusi Marijas piemēram un viesis palicis bez pusdienām – ko tad? Vai nebūtu, kā tajā epizodē ar vīģu koku, kad Jēzum, savas nezināšanas dēļ, bija jāpaliek neēdušam, savukārt nevainīgajam kokam, kas auga, lapoja, ziedēja un nesa augļus saskaņā ar Dieva noteikto kārtību, Dieva Dēla iegribas dēļ jāiet bojā?

    Tātad, atgriežoties pie sākumā izvirzītā jautājuma: vai Jēzus Kristus, Dieva Dēls, neatņemams Svētās Trīsvienības komponents, savā šīszemes dzīves laikā tiešām bija bezgrēcīgs, varam teikt: nē, nebija, jo viņam piemita tie paši trūkumi, kas piemīt lielākā vai mazākā mērā ikvienam parastam cilvēkam, bet – viņš taču nebija parasts cilvēks, viņš sludināja jaunu reliģiju, mācīja cilvēkiem vispilnīgākos ētikas, morāles principus, un kā skolotājam viņam bija jārāda priekšzīme, visur un vienmēr jārīkojas pilnīgā saskaņā ar paša sludināto. Un tomēr viņš, kā redzējām, atļāvās pārkāpt Bauslību un ne tikai – viņam piemita pat daži no Kristīgā Baznīcas akceptētajiem septiņiem nāves grēkiem. Kas ir šie grēki, tas ir – cilvēka rakstura un rīcības izpausmes, kas, saskaņā ar Baznīcas mācību, noved pie dvēseles bojāejas? Tie ir iekāre, negausība, mantkārība, slinkums, dusmas, skaudība un lepnība. Kā redzējām iepriekšminētajos piemēros, Jēzum, lielākā vai mazākā mērā, piemita vismaz trīs no šiem septiņiem: lepnība, kas izpaudās kā augstprātība un godkāre un ksenofobija, dusmas, kā arī darba tikuma noliegums – slinkums

  2. Neko nesaprotu. Kas ir tie romiešu cipari?
    Kas ir tie “parastie”?
    Kurš ir datums, kurš norāda dienu?
    riktīgs sajukums.

  3. Šos darbus veidojuši un izkrāsojuši Daugavpils skolēni, lūk kādi talanti mūsu pilsētā. Vēl Daugavpilī ir uzziedējušas tulpes un Vienības laukumu rotā braša zaķu ģimene.

  4. Bildē ir Daugavpils, krāšņā olu galerija Rīgas ielā!

Draugiem Facebook Twitter Google+