Foto: Wikimedia Commons

Noskaidrots, ka kāds ķīnietis vārdā Čeņs Gujs jau 1132. gadā radījis pirmo uguns šaujamieroci, kas attāli atgādina lielgabalu.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88

“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84

Lasīt citas ziņas

Tiesa, tas patiešām vairāk bijis ugunsmetējs, nevis lielgabals mūsdienu izpratnē, un to dēvēja par hocjanu. Tā stobru izgatavoja no bambusa, vienu galu cieši aizdarot, bet no otra berot tajā šaujampulveri – to aizdedzinot, no stobra izšāvās liesmu mēle. Mazliet vēlāk kāds cits ķīniešu ieroču meistars izgatavoja tuhocjanu – samazinātu attiecīgā ugunsmetēja kopiju. Tam arī par stobra izejmateriālu kalpoja bambuss, taču jau bija kāda būtiska atšķirība: tuhocjana iekšienē vēl bez šaujampulvera ielādēja jau arī lodi vai bultu.

Zināms, ka no ķīniešiem šis ierocis pārceļoja pie mongoļiem. 13. gadsimta vidusdaļā Sīrijā izcēlās arābu un mongoļu karš, un arābi tajā bija spiesti izbaudīt īsteno tuhocjana spēku – tajā laikā tos jau izlēja no vara. Drīz arī arābi pārņēma šo bruņojumu. Pirmo arābu modificēto uguns šaujamieroci dēvēja par modfu – tā bija vara vai tērauda caurule, kas piestiprināta parastam koka gabalam, un no tās šāva ar apaļām metāla lodēm, kuras dēvēja par bondokiem, kas arābu valodā nozīmē “rieksts”.