Foto – LETA

Dzejnieks, dramaturgs, rakstnieks Arnolds Auziņš (1931) dzimis Talsu rajona Dundagas pagasta Mālejās. Beidzis Filoloģijas fakultāti, strādājis laikraksta “Pionieris”, žurnāla “Draugs” redakcijā par literārās nodaļas vadītāju. Pirmā publikācija – dzejolis “Maija prieki” laikrakstā “Padomju Jaunatne” 1957. gadā, pirmais dzejoļu krājums “Smaids” iznācis desmit gadus vēlāk.

Lasītākie

Kokteilis

Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns

Lasīt citas ziņas

Tikai literārai darbībai nodevies kopš 1991. gada, pēc aiziešanas pensijā. Ir Rakstnieku savienības un Žurnālistu savienības biedrs, darbojas Dramaturgu ģildē un Rīgas Latviešu biedrības literatūras sekcijā.

Saņēmis godalgas Radio pasaku konkursā 1966. gadā un izdevniecības “Avots” aprakstu konkursā 1980. gadā, kā arī vairākkārt – žurnāla “Skola un Ģimene” rīkotajos stāstu konkursos. Darbojies dažādos žanros un rakstījis gan bērniem, gan pieaugušajiem. Lielu daļu radošā mūža veltījis publicistikai, sarakstīdams piecas vēsturiska satura grāmatas. Kopā ar Reini Ādmīdiņu sarakstījis ciklu “Četri diži zemgalieši” par četriem Latvijas prezidentiem Jāni Čaksti, Gustavu Zemgalu, Albertu Kviesi un Kārli Ulmani, kā arī vēsturiski publicistisku apcerējumu “Ģenerālis Jānis Balodis” (2006). Septiņās grāmatās sakopotas Arnolda Auziņa anekdotes. Vairāk nekā 300 dzejoļu savās dziesmās izmantojuši komponisti Elga Īgenberga, Raimonds Pauls, Aleksandrs Kublinskis, Romualds Kalsons un citi. Dzejoļi atdzejoti angļu, krievu, lietuviešu, gruzīnu, somu un bulgāru valodās.

Baidens paraksta likumprojektu par militāro palīdzību Ukrainai

Autentisku japāņu kimono izstāde un Rūdolfa Kugrēna komēdija – Mālpils muiža priecē ar dažādiem pasākumiem

FOTO. Marsa debesis virs Atēnām? Grieķijas galvaspilsēta ieguvusi oranžu nokrāsu

Regulāri publicējas “Latvijas Avīzes” smejlapā, dzejiskā ironijā aplūkojot mūsdienu dzīves nebūšanas. Arī šajā publikācijā uz latviešiem paraugāmies ar humoru un ironiju. Dzejoļi no svaigi iznākušā krājuma “Sestais pirksts” (“Jumava” ).

Paradokss


Lielība ir latvietim asinīs –

Daudzu nelaimju sākums:

“Skaties, kā tas jādara!

Re, kā es māku!”

Nevienam padomu neprasa,

Visu zinot un varot.

Atstāj māsiņu šūpulī,

Aiziet svešumā karot.

Spēj līdz debesīm uzkāpt,

Par elli nolaisties zemāk,

Tikai pats savu valsti

Latvietis pārvaldīt nemāk.

Rīgas atslēgas


Maršals Šeremetjevs

Cauri Rīgai jāja,

Rāte zelta atslēgu

Viņam dāvināja.

Pagājuši gadsimti,

Slavē mūs un paļā,

Diemžēl sirmā pilsēta

Stāv līdz galam vaļā.

Atslēga no Maskavas

Mums ir jāatprasa,

Beidzot Rīga jāaizslēdz,

Tad būs miers un basta!

Sestais pirksts


Igauņi domā – latviešiem neveicas

tāpēc, ka mums ir seši pirksti.

Par pieciem viss skaidrs,

bet sestais pārējiem traucē.

Latvieši prāto, ko ar sesto lai dara.

Izdomāt nespēj, Eiropai padomu lūdz.

Pienāk no Briseles atbilde:

“Stingrais rājiens, ka noslēpāt vienu pirkstu.

Tagad no jums prasīsim vairāk.”

Stūre drošās rokās


“Meklējiet sievieti!” francūži saka,

Dzejnieki daiļavās iedvesmu smeļ.

Atklāti sakot, bez sievietēm vakars,

Mūžīgi sievišķais augšup mūs ceļ.

Latvijas nākotne cerīga rādās,

Laimdota laimē ievedīs mūs,

Ministri valdībā ražīgāk strādās,

Vīriešos Lāčplēša sparīgums būs.