Māris Zanders
Māris Zanders
Foto: Timurs Subhankulovs

Māris Zanders: Lielie kombinatori 10

Gandrīz mēnesis pagājis kopš pašvaldību vēlēšanām, tomēr vismaz viens to rezultātu aspekts turpina izraisīt interesi – t. s. latviešu partiju centieni iegūt vai saglabāt varu kādā no pašvaldībām, talkā ņemot “Saskaņu”. Šonedēļ par šo tēmu izteikties nācās gan premjeram (LNT “900 sekundes”), gan partijas “Latvijas attīstībai” (“LA”) līderim (LTV “Rīta panorāma”).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
VIDEO. “Vai tu zināji, ka krāpniekam nemaz nav svarīgi, vai tev kontā ir vai nav nauda?” Padoms kā pārbaudīt, vai krāpnieki uz tava vārda nav paņēmuši kredītus 4
Lasīt citas ziņas

Ja sākam ar pēdējo, objektīvi Juris Pūce nebija īstais, ko tirpināt par “LA” sadarbības partnera Rīgā, Latvijas Reģionu apvienības (LRA), partnera Liepājā Jāņa Vilnīša mēģinājumiem atņemt varu pilsētas ilggadējam vadītājam Uldim Seskam, bloķējoties ar “Saskaņu”. Tomēr Pūces versija par Vilnīša rīcību ir interesanta – tā vienkārši esot tāda sarunu risināšanas taktika. Savdabīgi. Protams, var mēģināt izkaulēt sev labāku pozīciju, biedējot pretējā gadījumā runāt par sadarbību ar kādu citu politisku grupu. Tādā gadījumā ir jautājums, vai šādai taktikai vispār ir kādas robežas – var pabiedēt ar “Saskaņu”, var pabiedēt ar kādu citu it kā atšķirīgu politisko grupu, un vispār kāpēc šo metodi nelietot, arī valdību veidojot? Var, var, bet var arī viegli, kā saka, pārkombinēties. Kaut vai tādā ziņā, ka “Saskaņu” galīgi neapmierina šāds “bubuļa” statuss un tā kārtējo “taktisko sarunu” ietvaros izvirza papildu prasības.

Savukārt Māris Kučinskis, skaidrojot ZZS lēmumu Jūrmalā koalīciju veidot kopā ar “Saskaņu”, attrauca, ka nevajag pārspīlēt partijas vadītāju ietekmi uz nodaļām. Tā var būt, tomēr šiem vadītājiem (konkrētajā gadījumā ZZS) jārēķinās arī ar citādu notiekošā interpretāciju – ka nevis viņi kaut ko nevar ietekmēt, bet ka patiesībā tā ir augsnes gatavošana kopīgam darbam ar “Saskaņu” valdībā pēc Saeimas vēlēšanām nākamgad. Tā teikt, jau ir veiksmīga sadarbības pieredze pašvaldību līmenī, attiecīgi… Savukārt, ja ZZS vadītāji mētājas ar rokām un šādu interpretāciju noliedz, tad parādās cita: ka valdošā politiskā grupa ir diezgan haotiska un neprognozējama.

CITI ŠOBRĪD LASA

Iepriekš paustais nenozīmē, ka “Saskaņu” ignorēt ir prātīgi. Runa ir par to, ka cieņa pret saviem vēlētājiem, manuprāt, nozīmē godīgu un sakarīgu attieksmes formulēšanu. Neatkarīgi no tā, ko personīgi domāju par “Saskaņu”, es saprastu, ja ZZS vai LRA paustu, ka, pēc to domām, starp “Saskaņas” uzstādījumiem vērā ņemami ir tas, tas un tas. Tad var analizēt šādu apgalvojumu saturu. Vissliktāk, ja notiek māžošanās: kad tas izdevīgi, tiek piesaukti vieni “Saskaņas” darbības vai publiskā tēla aspekti, kad prātā cita kombinācija varas noturēšanai, tad šie aspekti tiek “aizmirsti” un kā arguments tiek minēti pavisam citi. Vissliktākās ir liekulīgas manipulācijas ar t. s. sarkanajām līnijām.

Diemžēl reālāks ir scenārijs, ka ZZS arī uz Saeimas vēlēšanām nākamgad dosies laipojot, mēģinot vai nu kārtējo reizi stāstīt, ka “pašvaldības nav Saeima”, vai apgalvojot, ka nevar atbildēt par vietējo aktīvistu rīcību pašvaldībās. Bet izvairīšanās no skaidras nostājas kļūst arvien grūtāk noslēpjama, un tad lielie kombinatori var saskarties ar pārsteigumiem. Piemēram, ka negaidīti labus rezultātus nacionālā līmenī gūst galvaspilsētā varas tandēma sastāvdaļas “Gods kalpot Rīgai” atvasinājums “Gods kalpot mūsu Latvijai”, kas, cik saprotu, neredz problēmu dalīt varu ar “Saskaņu” un šajā ziņā runā skaidru valodu. Vai arī, tieši pretēji, kāds no politiskajiem projektiem, kas precīzi definē savu noraidošo attieksmi. Tāpat ZZS riskē novērtēt par zemu “Saskaņas” līderu prāta spējas: viegli var iedomāties, ka tad, ja Jūrmalā kaut kas tuvākā gada laikā noies greizi, “Saskaņa” mācēs distancēties un jāatbild būs lielajiem kombinatoriem. ZZS līderi varēs sausu muti stāstīt, ka viņiem ar Daugavpilī notiekošo nav nekāda sakara, jo Eigims, redz, rīkojies uz savu roku – “Saskaņa” mācēs vajadzības gadījumā “pievilkt” ZZS klāt.

Vēlreiz: pašiem politiķiem ir jāizšķiras par to, ar ko veidot vai neveidot koalīcijas, tās ir politiķu tiesības. Un politiķu pienākums ir skaidri izklāstīt apsvērumus, kas noteikuši viņu izšķiršanos.