Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
28. februāris, 2012
Drukāt

Lielie lasīšanas svētki klāt!


tretjakova_ts_15

“Bērnu un jauniešu žūrijas” noslēguma pasākums norisināsies “Latvijas grāmatu izstādes 2012” laikā, un tā gaitā godalgos jauno lasītāju 2011. gadā iemīļotākās grāmatas. Pirms notikuma – saruna ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centra vadītāju Silviju Tretjakovu. 


 

– Gada laikā bērniem četrās vecuma grupās jāizlasa un jābalso par vismīļāko no piecām piedāvātajām grāmatām. Kas šīs – kopā divdesmit – grāmatas izraugās?

S. Tretjakova: – Bērnu literatūras centra darbinieki izvēlas 100 grāmatas, kas pēc satura atbilst lasīšanas veicināšanas programmas uzdevumiem. Taču vairāmies autoritatīvi izlemt – lūk, šie ir lasītprieku veicinoši darbi. Tālab aicinām talkā LU mācībspēkus, kas studentiem lasa bērnu literatūras kursu, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas pasniedzējus, pa pārstāvim no KM un VKKF, kādu Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes locekli. Lai no simt grāmatām izraudzītos divdesmit, tas ir liels darbs un briesmīgs strīdiņš.

– Vai paredzat, kuru autoru darbi saņems godalgas?

– Šķiet, ka šogad vairāk godalgu tiks ārzemju autoriem, jo Latvijas izdevēji ir piebremzējuši bērnu oriģinālliteratūras grāmatu izdošanu. Iepriekšējos piecus gadus situācija bija mainījusies latviešu autoru grāmatu labā. Tagad esam atpakaļ, kur bijām iesākumā.

– Kāda ir laba bērnu grāmata?

– Šogad visās vecuma grupās dominē piedzīvojumu grāmata, mazākajiem – arī bilžu grāmatas. Par tām gan bibliotekāri ir nemierā – kāpēc pērkat grāmatas ar lielām bildēm un maz teksta? Bet mazuļiem tās tik ļoti patīk! Bērniem ir interese par dzeju. Noturīgs, īpaši vecāko klašu grupās, ir fantāzijas literatūras lasītāju loks. Negribam viņus piekrāpt, tāpēc sagādājam iecienīto lasāmvielu, taču blakus noliekam emocionālus, nopietnus stāstus. Bērni prot izvēlēties kvalitatīvu lasāmvielu. Ilglaicīgas programmas priekšrocība ir tā, ka spējam pateikt, kāda ir laba grāmata. Tomēr lasīšana ir ļoti individuāls process.

 

Bērni ir personības, kas veidojas, viņi meklē atbildes. Grāmatās tās bieži ir precīzāk un taktiskāk formulētas. Tālab lasīšanas veicināšana ir ļoti svarīga, tas ir mūžīgs darbs, jo līdz ar internetu bērnu dzīvē ir ienākusi saraustītā informatīvā pasaule. Bērni vairs nevar ilgi nosēdēt pie grāmatas, ilgstoši aptvert un izprast sižetu. Literatūras skolotāju un bibliotekāru darba lauks arvien palielinās.

 

– Kas vēl bērniem varētu palīdzēt uztvert grāmatas saturu?

– Latvijas skolās un bibliotēkās vajadzētu attīstīt reālas (nevis interneta) diskusiju grupas. Šī metode ir ļoti izplatīta citās Eiropas valstīs, piemēram, Lielbritānijā darbojas 30 000 diskusiju grupu dažādu vecumu lasītājiem. To vēlētos ieviest arī Latvijā, līdztekus “Bērnu un jauniešu žūrijai”, bet vēl nav izdevies. Šobrīd darbojas tikai viena pieaugušo cilvēku diskusiju grupa Valmieras integrētajā bibliotēkā. Mūsu mērķis būtu veidot diskusiju grupas bērniem, jauniešiem, bet šim nolūkam atkal vajag papildfinansējumu, jo jānodrošina, lai vienu grāmatu vienlaikus lasītu visa grupa.

– Kā sokas “Bērnu/jauniešu žūrijas” diskusiju grupai interneta vidē – portālā “draugiem.lv”?

– To vada mana kolēģe Iveta Krūmiņa, viņa bērniem uzdod jautājumus gan par grāmatām, kas iekļautas “Bērnu/jauniešu žūrijas” kolekcijā, gan par citām, kas patīk. Bet ir daudz darba, jo diskusijas kultūra mūsu valstī klibo arī bērnu vidē. Jā, viņi labprāt iesaistās, bet nespēj uzturēt sarunu. Tad viņi ir jāmāca, kā to darīt.

– Vai bibliotekāri nav jau paguruši, lasīšanas programma ir iesoļojusi jau otrajā gadu desmitā…

– Bērni katru gadu nāk jauni, un programma jau ir tikai skelets. Jādomā, lai katru gadu būtu interesanti – kādās ekskursijās bērni dosies, kādus rakstniekus aicinās ciemos, vai gada noslēgumā bērniem rīkos teātra izrādi vai nakti bibliotēkā… 2011. gadā sākām motivēšanas seminārus, kopā ar LNB Atbalsta biedrības darbiniekiem dodoties uz Latvijas bibliotēkām. Cenšamies mūsu tīklu padarīt vilinošu, lai tajā iekrīt arvien vairāk mazo lasītāju.

– Kādas ir prognozes finansējuma piesaistē “Bērnu un jauniešu žūrijai” šogad?

– Esam iesnieguši projektu VKKF pirmajā konkursā par 25 tūkstošiem latu.

 

Visus līdzekļus fonds nevarēs iedot, taču paļaujamies uz vērtētāju tālredzību un godaprātu. Protams, mūsu valstī, kur lasītprasme nav spoža un motivācija lasīt ir vāja, lasīšanas veicināšana būtu jāatbalsta ar valsts mērķdotācijas palīdzību, nevis konkurējot VKKF uz literatūras nozarei paredzētajiem nožēlojami mazajiem līdzekļiem.

 

Taču, kamēr jauns modelis nav atrasts, atbalstam jānāk no VKKF, kas taču arī ir valsts nauda. LNB Atbalsta biedrība turpinās palīdzēt vākt ziedojumus portālā www.ziedot.lv un strādājot ar individuāliem mecenātiem. Piemēram, pagājušajā gadā kāds anonīms labvēlis, atsaucoties projekta “Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa” aicinājumam, ziedoja 5000 latus, bija daudz privātpersonu un uzņēmēju, kuri atbalstīja mūsu pūliņus. Šogad interesi par mūsu programmu ir izrādījis Sabiedrības integrācijas departaments Kultūras ministrijā, novērtējot mūsu devumu “Bērnu žūrijas” kolekciju izplatīšanai latviešu centros pasaulē. Garās rindas pie vēstniecībām pasaulē, balsojot par latviešu valodu, Latvijas valsts varētu novērtēt vismaz ar grāmatu un lasīšanas veicināšanas programmas ieviešanu ikvienā no latviešu skoliņām un centriem, lai bērni nezaudētu saikni ar Latviju.

 

Viedokļi

Mālpils novada vidusskolas bibliotēkas vadītāja Anda Vecroze: “”Bērnu žūrijā” piedalāmies jau deviņus gadus. Pērn grāmatu komplektu mums palīdzēja iegādāties novada pašvaldība. Šī programma motivē lasīt pat tādus bērnus, kuru sekmes nav izcilas. Noteikti ir uzlabojusies skolēnu lasītprasme un interese par grāmatu kā vērtību. Lielu atzinību par šo procesu saka arī latviešu valodas skolotāji, jo paplašinās skolēnu redzesloks.”

 

Jelgavas bērnu bibliotēkas “Zinītis” vadītāja Baiba Beire: “Pēdējos gadus grāmatu kolekcijas iepērk pašvaldība, mūsu rīcībā ir pat divi kolekcijas eksemplāri. “Bērnu žūrijā” mūsu bibliotēkā darbojas 29 – 34 bērni. Sevišķa uzmanība jāveltī 5. – 7. klašu bērniem. Ja šajā vecumā viņiem zūd interese par grāmatām, vēlākos gados lasīšanas prieku ir grūti atjaunot.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+