Ekonomika
Bizness

Lielie par elektrību maksās ievērojami mazāk, mazie – nedaudz vairāk 8

OIK diferenciācijas dēļ no 1. janvāra lielākie elektrības patērētāji saņems ievērojami mazākus rēķinus, bet mazie un vidējie uzņēmumi nedaudz lielākus.

“Latvijā ir viena no augstākajām cenām par elektrību Eiropas Savienībā. Līdz ar to obligātās iepirkuma komponentes (OIK) diferenciācija nozīmēs valsts apstrādes rūpniecības nozares konkurētspējas celšanu,” pēc notikušās Tautsaimniecības padomes sēdes sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka.

Diferenciācijas dēļ lielākie ieguvēji būs lielākie apstrādes rūpniecības elektroenerģijas patērētāji, kā arī tie, kuri savas jaudas patērē efektīvi. Sagaidāms, ka viņi elektrības rēķinus no nākamā gada ieraudzīs ļoti patīkamus. Ne tik patīkama vēsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem ir 0,4 kW pieslēgums, kā arī tiem, kuri lielas jaudas patērē neefektīvi. Viņiem rēķini būs lielāki, taču ne vairāk par 12 eiro mēnesī.

J. Stinka sacīja, ka OIK diferenciācija veikta līdzīgi “Sadales tīkla” (“ST”) elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu diferenciācijai. “”ST” tarifu diferenciācija deva iespēju sakārtot “ST” sistēmu un to efektivizēt – daudzi patērētāji atteicās no sev nevajadzīgajām jaudām un pieslēgumiem,” sacīja EM valsts sekretārs.

Viņš norādīja, ka apstrādes rūpniecības īpatsvars ekonomikā ir salīdzinoši neliels – tikai 12%, kas esot mazāk nekā Igaunijā un Lietuvā. “Elektrības cenas apstrādes rūpniecībā ir trešās augstākās Eiropas Savienībā. Ar izmaiņām panākam to, ka elektrības cena šiem lielajiem ražojošajiem uzņēmumiem būs mazāka nekā Lietuvā un Igaunijā, kas novērsīs uzņēmumu vēlmi ražošanu pārcelt citur,” uzsvēra J. Stinka. Kopējais OIK slogs turpinās samazināties arī nākamos gadus, viņš solīja.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Juris Endziņš diferenciācijā saskata arī mīnusus. “Labā ziņa ir tā, ka energoietilpīgajiem uzņēmumiem tiešām elektrības rēķins mazināsies. Vienai daļai šo uzņēmumu elektrības ietekme uz kopējām izmaksām ir virs 5%, kas būtiski ietekmē konkurētspēju. Protams, nevienam nepatīk, ka būs arī cietēji – rēķini palielināsies 53 000 pieslēgumu. Taisnības labad gan jāteic, ka vidēji šajā grupā ietilpst uzņēmumi, kuriem elektrības izmaksas ir līdz 2% no kopējo izmaksu groza. Viņiem kopējais izmaksu palielinājums būs līdz 10% jeb ne vairāk kā par 12 eiro mēnesī. Gribam ticēt EM aprēķiniem, ka vidēji šiem uzņēmumiem pieaugums būs apmēram pieci seši eiro mēnesī, kas nav tik traki,” atzina LTRK vadītājs.

Viņš arī norādīja, ka precīzas ietekmes izvērtēšanai pēc nākamā gada 1. ceturkšņa ministrija apkopos rezultātus, lai vērtētu diferenciācijas panākto. “Šajā laikā aicinām visus ziņot par jebkādām anomālijām, neadekvātiem palielinājumiem, kādus “ST” reformas laikā redzējām,” piebilda J. Endziņš.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons pēc izvērtēšanas diferenciāciju atbalstot. “Tā dos iespēju attīstīties ne tikai ražošanas uzņēmumiem, bet visai tautsaimniecībai kopumā. Jau tagad redzam pozitīvus stimulus. Piemēram, betona ražotājs “Cemex” šogad uz Zviedriju eksportēja 31% no visa saražotā. Diferenciācijas dēļ šo skaitli nākamgad izdosies palielināt līdz 37%. Nesamērīgi augstā OIK dēļ kavējās arī investīciju ienākšana,” norādīja L. Jākobsons.

LA.lv