Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
6. janvāris, 2013
Drukāt

Lielie valsts uzņēmumi izmanto iespēju pacelt vadības algas

Foto-LETAFoto-LETA

Valsts uzņēmumi ar apgrozījumu, kas pārsniedz 40 miljonus latu, izmanto iespēju no šā gada paaugstināt valdes locekļu atalgojumu.

Valdība pērn 27.novembrī atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) rosinātos grozījumus noteikumos par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību, kas paredz valsts uzņēmumos ar apgrozījumu, kas pārsniedz 40 miljonus latu, valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi varēs saņemt atalgojumu arī par cita amata pildīšanu uzņēmumā.

Kā pēc valdības sēdes skaidroja SM valsts sekretārs Anrijs Matīss, izmaiņas attiecas uz AS “Latvenergo”, AS “Latvijas Valsts meži”, VAS “Latvijas Dzelzceļš”, AS “Augstsprieguma tīkls”, Paula Stradiņa slimnīca, Austrumu slimnīca un VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs”.

Kā biznesa portālam “Nozare.lv” atzina AS “Latvenergo” komunikācijas direktors Andris Siksnis, “Latvenergo” vadības algas ar šo gadu mainās tādējādi, ka uzņēmumā ir jauns funkcionālās vadības modelis, kurā ir izpilddirektoru amati, līdz ar to pēc Ministru kabineta noteikumiem un akcionāru lēmuma ir slēgti jauni līgumi par šo pienākumu pildīšanu.

Izpilddirektoriem alga noteikta 5000 latu apmērā, bet galvenajam izpilddirektoram – 6000 latu. “Tā ir izpilddirektora posteņa atsevišķa alga, kas paredz atsevišķus pienākumus,” norādīja Siksnis.

Vaicāts, vai tas nozīmē, ka šī summa nāks klāt vadības esošajai algai, Siksnis atzina, ka dalījums starp valdes un izpilddirekcijas līmeni ir normāls, jo “Latvenergo” ir Baltijas uzņēmums, turklāt tam ir jauna stratēģija. “Tas ir jauns līmenis, kurā kādam šīs funkcijas ir kompetenti jāpilda. “Latvenergo” nākamajiem trijiem gadiem ir pietiekami lieli uzdevumi – Baltijas tirgus liberalizācija u.c.,” skaidroja koncerna pārstāvis.

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Rinalds Muciņš biznesa portālam “Nozare.lv” atzina, ka nedz Paula Stradiņa slimnīcas, nedz Austrumu slimnīcas vadība pagaidām nav vērsusies VM ar lūgumu izvērtēt izmaiņas slimnīcu vadības atalgojuma sistēmā. Taču viņš atzina, – ja būs pieprasījums izvērtēt šādu jautājumu, tad tiks rīkotas diskusijas ar abu slimnīcu vadību.

Kā vēstīja Latvijas Televīzija, sākot ar šo gadu, ievērojami pieaudzis arī AS “Latvijas Dzelzceļš” (LDZ) vadības atalgojums. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim, kurš līdz šim saņēma aptuveni 2600 latus mēnesī, apstiprināts atalgojums 8500 lati – arī par prezidenta pienākumu pildīšanu. Trim valdes locekļiem – Aivaram Strakšam, Edvīnam Bērziņam un Ērikam Šmukstam, kuriem valdē alga ir ap 2400 latiem, apstiprināts atalgojums par viceprezidenta pienākumiem – 6800 lati mēnesī.

“Latvijas dzelzceļā” un SM algu palielināšanas faktu apstiprina, bet summas nenosauc. Tāpēc nav īsti skaidrs, vai jaunais atalgojums ir mēneša ienākumu kopējā summa vai pieskaitāma jau minētajām algām valdē.

Savukārt pēc “Latvijas Radio” rīcībā esošās informācijas, izmaiņas algās notikušas arī SM pārraudzībā esošajā uzņēmumā “Latvijas Autoceļu uzturētājs”. Tā valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs turpmāk saņems algu arī par Rēzeknes ceļu rajona direktora amatu, bet valdes loceklis Guntis Karps – par Valmieras ceļu rajona direktora amatu. Tiesa, jaunā atalgojuma apmērs pagaidām nav noskaidrots, taču 2011.gadā ceļu rajonu direktori saņēma vismaz 2500 latus mēnesī.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+