Lielkoncertā godinās Raini un Aspaziju 0
Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts sestdien, 24. janvārī, plkst. 19 Lielajā ģildē noritēs zem divu Latvijas kultūrai būtisku gadskārtu zīmes. Koncerta programmas līnija veidota latviešu literatūras dižgaru Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas noskaņā, turklāt šogad desmito gadskārtu svin arī pats šis koncerts, ko 2005. gadā iedibināja mūsu muzikoloģijas autoritāte Arnolds Klotiņš.
Uz vienas skatuves satiksies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Liepājas Simfoniskais orķestris (attēlā) un Latvijas Nacionālās operas orķestris. Pie diriģenta pults stāsies Andris Poga, Atvars Lakstīgala un Mārtiņš Ozoliņš. Solisti – Inga Šļubovska (soprāns), Krišjānis Norvelis (bass), Reinis Zariņš (klavieres). Programmas gaitā klausītājiem būs iespēja veikt spilgtu un neaizmirstamu ceļojumu Raiņa un Aspazijas tēlu pasaulē, kurā ievedīs izcilā latviešu romantiķa Jāņa Mediņa prologs operai “Uguns un nakts”. Aspazijas dzejas iedvesmotas, skanēs simfoniskās lappuses no komponista Jura Karlsona baleta “Sidraba šķidrauts”. Pirmatskaņojumu piedzīvos Artura Maskata vokālais cikls “Trīs Aspazijas dzejoļi soprānam un orķestrim”. “Priecājos, ka nu esmu viņu pamatīgi iepazinis – jūtu, ka Aspazija mani uzrunā dziļi…” saka Arturs Maskats. Īpaši emocionālu vēstījumu nesīs koncerta programmā iekļautais Lūcijas Garūtas “Koncerts klavierēm un orķestrim”, ko izpildīs Liepājas Simfoniskais orķestris Atvara Lakstīgalas vadībā. Šā darba pilnais nosaukums ir “Koncerts klavierēm un orķestrim. In memoriam. Veltījums mazā drauga Lailiņas piemiņai”. Lūcija Garūta šo skaņdarbu sacerēja 1951. gadā kā veltījumu pāragri mirušās māsas meitiņas piemiņai, un tam bija lemts kļūt par vienu no spilgtākajiem šā žanra darbiem latviešu mūzikā. Sestdien šo šedevru pirmo reizi atskaņos Londonā dzīvojošais latviešu pianists Reinis Zariņš. Savukārt Andris Poga, kurš šobrīd aizvada savu pirmo sezonu Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenā diriģenta amatā, lielkoncertam izvēlējies Jāņa Ivanova Divdesmito simfoniju.
