Mobilā versija
+0.3°C
Aldis, Alfons, Aldris
Trešdiena, 22. novembris, 2017
21. oktobris, 2017
Drukāt

Spriedums nav pārsūdzams. Lielo algu saņēmējiem jāmaksā (10)

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Solidaritātes nodokļa ieviešana no Latvijas liks aizbraukt daudziem informācijas tehnoloģiju jomas speciālistiem, savulaik pauda elektronisko sakaru sniedzēja "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņš atturējās paust savu viedokli par Satversmes tiesas lēmumu, ar kuru atzīts, ka solidaritātes nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums.

Satversmes tiesa (ST) šonedēļ pasludināja spriedumu 37 lielo algu saņēmēju iesniegtajai prasībai par solidaritātes nodokļa neatbilstību Satversmei. Prasības cēlāji ST bija apstrīdējuši kopskaitā piecus Solidaritātes nodokļa likuma pantus, būtībā pašu likumu, uzskatot to par neatbilstošu Satversmei. Viņu ieskatā šis likums liedzot viņiem iespēju saņemt sociālo nodrošinājumu – atbilstošu viņu valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksu (VSAOI) apmēram.

VSAOI no solidaritātes nodokļa atšķirot vien tas, ka pirmo ieskaita speciālajā budžetā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus. Toties solidaritātes nodokļa ieņēmumus ieskaita valsts budžetā, iztērējot citām vajadzībām, nesaistītām ar sociālo apdrošināšanu. Prasītāji uzskata, ka kopš 2016. gada valsts apliek viņus ar divkāršu nodokli. Par to ieņēmumu daļu, kas nepārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo apmēru, viņi maksā VSAOI. Bet par pārsniegto daļu – solidaritātes nodokli.

Ne lietas izskatīšanas gaitā, ne pasludinot spriedumu, netika atklāts, kas ir šie 37 sūdzētāji, kam nepatīk solidaritātes nodoklis. ST priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova neatbildēja arī uz jautājumu, kur protestētāji strādā – valsts iestādēs vai privātbiznesā. Vien piebilda, ka visi prasības iesniedzēji esot augsti izglītoti ļaudis.

Spriedums nav pārsūdzams

ST atzina, ka solidaritātes nodokļa maksātājiem noteiktas atšķirīgas nodokļa likmes. Solidaritātes nodokļa likuma 6. pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Savukārt šī likuma 18. pants nosaka obligāto un brīvprātīgo iemaksu likmes. Tas paredz, ka obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 34,09%, no kuriem 23,59 maksā darba devējs un 10,50% darba ņēmējs. Tāpat tas nosaka, ka obligāto iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmajām personām un tās sadalījumu pēc sociālās apdrošināšanas veidiem nosaka Ministru kabinets.

Piemēram, 2016. gadā pašnodarbinātai personai šī likme bija 30,58%, bet šogad – 31,13%. Darba ņēmējam, kurš sasniedzis pensijas vecumu vai kurš saņem vecuma pensiju, pērn likme bija 28,75%, toties šogad – 29,73%.

Ar to ST ieskatā pārkāpts Satversmē noteiktais vienlīdzības princips, proti, visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Tāpēc no 2019. gada 1. janvāra vairs nebūs spēkā Solidaritātes likuma pants, kurā noteiktas šādas likmes. Kā pēc sprieduma pasludināšanas skaidroja ST priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova, 2019. gada 1. janvāris noteikts tāpēc, lai netraucētu nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu Saeimā. Savukārt valdībai pietikšot laika, lai sagatavotu citu nodokļa regulējumu.

Cita starpā ST pārstāve viesa skaidrību strīdā par to, kas ir šis nodoklis – iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. ST ieskatā tas ir jauns ienākuma nodokļa veids, kas neesot saistīts ar sociālo apdrošināšanu.

ST Solidaritātes likumu neaiztika, vien atzina solidaritātes nodokļa maksātāju nevienlīdzību atšķirīgi noteikto likmju dēļ. Kā zināms, no 2016. gada 1. janvāra ar šo nodokli apliek arī to ienākumu daļu, par kuru agrāk darba devējs nemaksāja neko, ja darbinieka ienākumi gadā pārsniedza 48 600 eiro jeb 4000 eiro mēnesī. No 2017. gada 1. janvāra šos ienākumu griestus pacēla līdz 52 400 eiro. Līdz 2016. gadam šī kārtība deva priekšrocību lielo algu saņēmējiem. Ļaudis ar šādiem ienākumiem varēja nemaksāt nodokli par to ienākumu daļu, kas pārsniedza šo valsts noteikto maksimālo summu.

Mazināta nevienlīdzība starp nodokļu maksātājiem

Lietas izskatīšanas gaitā pieaicinātā persona – izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, kurš Solidaritātes likuma sagatavošanas laikā vadīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, uzsvēra, ka solidaritātes nodoklis mazinājis nevienlīdzību starp nodokļu maksātāju grupām ar atšķirīgiem ienākumiem, vienlaikus nodokļa ieviešana bijusi nepieciešama valsts drošības nostiprināšanai, kas prasījusi papildu izdevumus valsts budžetā.

ST uzaicinātais labklājības ministrs Jānis Reirs, kurš likuma pieņemšanas laikā bija finanšu ministrs, uzskata, ka ar nodokļa ieviešanu mazināta darbaspēka nodokļu regresivitāte, proti, lielo ienākumu saņēmējiem agrāk bijis mazāks nodokļu slogs nekā mazo algu pelnītājiem.

Par ST pasludināto spriedumu lūdzām vērtējumu uzņēmuma “Lattelecom” valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim, kurš solidaritātes nodokļa ieviešanu bija nosaucis par kaitniecisku ideju, kas radīs negatīvas sekas valsts ekonomikai un labklājībai, mazinot legālu nodarbinātību un stiprinot ēnu ekonomikas priekšrocības. Taču novērtēt spriedumu viņš atteicās.

Dažādās likmes tikai 300 maksātājiem

Finanšu ministrija (FM) novērsīs Satversmes tiesas konstatētās nepilnības solidaritātes nodokļa piemērošanā. FM pārstāvis Aleksis Jarockis sarunā ar LETA uzsvēra, ka Satversmes tiesas spriedums par solidaritātes nodokli nozīmē to, ka nodoklis tiek iekasēts likumīgi un atbilstoši noteiktajiem mērķiem. “Likumdevēja izvēle piesaistīt solidaritātes nodokļa administrēšanas sistēmu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu administrēšanai uzskatāma par saprātīgu un attaisnojamu,” FM viedokli pauž A. Jarockis.

Satversmes tiesas iebildumi ir par likuma normu, kas nosaka atšķirīgas solidaritātes nodokļa likmes dažādām darba ņēmēju grupām. Likmju atšķirības ir minimālas, un tās attiecas uz ļoti ierobežotu personu loku – nepilniem 300 solidaritātes nodokļu maksātājiem gadā. Darba ņēmēji, kuriem ir sasniegts iemaksu objekta maksimums, šā gada septiņos mēnešos bija 1347, liecina FM dati.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Arni ,vairāk jastrādā, tad saņemsi vairāk,ja jau sēž ar ,,Vanagu”zem krūma un vēl bļauj ka citiem par daudz izmaksā.

  2. Kristīn ,vairāk pastrādā, tad saņemsi vairāk,ja jau sēž ar ,,Vanagu”zem krūma un vēl bļauj ka citiem par daudz izmaksā.

  3. Man šķiet, ka lielo algu saņēmēji ir pārāk ilgi tikuši lutināti. Nevar būt visiem vienāds nodokļu slogs, jo sanāk ka tie, kas pelna mazāk ir zem lielāka nodokļu sloga kā tie, kuri saņem milzīgas algas.

    Vajadzētu ņemt piemēru piem. no Zviedrijas, kur lielo algu saņēmēji maksā gan drīz pusi nodokļos!

  4. Smieklīga tā baidīšana, ka aizbrauks Latvijas “slaucēji”! Lielākajai daļai no viņiem pasaulē nespīd ne tāda alga, ne tāds amats. Kas tikai nav draudējis pamest Latviju, ja viņam atņems kādu privilēģiju, bet kaut kā neatceros nevienu, kurš rezultātā nebūtu ar zobiem un nagiem turējies savā krēslā, izņemot gadījumus, kad palikšana draudēja ar kriminālatbildību. Toties Latviju ir pametuši simtiem tūkstošu mazo algu saņēmēju, ar kuriem tā gribētu nolīdzināties tiesībās “apdalītie” miljonāriņi.

  5. Oligarhu un veco komūnistu vara Latvijā ir jāsalauž.

  6. Kā Gulbis, nabadziņš, to pārdzīvos? Pareizs lēmums, nevar maksāt tādus pašus nodokļus, kā mazo algu saņēmēji. Nav ko baidīt, ka nu visi skries projām, droši vien Gulbis nav pats gudrākais Latvijā”, kurš par katru cenu būtu jāattur no aizbraukšanas.

    • Priekš kam tas Gulbis tur vispār sēž ?
      Ir direktors, kurš pakļauts satiksmes ministram un pietiek! Bez Gulbjiem un citiem liekēžiem, kas parazitē uz maksātāju rēķina !

  7. da viņiem , nabadziņiem , vispār visi nodokļi jāatceļ ! Nu nevar viņi pavilkt šo nodokļu slogu !

  8. Supper sen jau vajadzeja

  9. Latvijā tikai un tikai bagātajiem ir priekšrocības Urā!

Darbs ir, bet nav kas strādā (64)Nacionālā apvienība nākotni redz vietējiem melnstrādniekiem un ievestiem inženieriem
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+