Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
2. decembris, 2016
Drukāt

Lielie kapi kā karsts kartupelis. Rīgas domes tālākie plāni teritorijā vēl lielāki (15)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Rīgas domes iecere izbūvēt tramvaja līniju uz Skanstes rajonu pa Senču ielu, skarot Lielo kapu teritoriju, savā būtībā nav nemaz jauna ideja. Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes doktorante KRISTĪNE OBODOVA, strādājot pie diplomdarba, noskaidrojusi, ka tāda pastāvējusi arī 60. gadu vidū, tas ir, laikā, kad vandalisms Lielajos kapos bija pilnā plaukumā un radās priekšlikumi par memoriālā parka izveidi, saglabājot mākslinieciski vērtīgākos pieminekļus. Obodova ir aktīvistu grupas “Lielo kapu draugi” dalībniece, kaut atzīst, ka pilnīgi visām šīs grupas idejām nepiekrīt. Viņa uzsver, ka nepēta Lielo kapu māksliniecisko vērtību, bet gan šīs teritorijas lomu un nozīmi pilsētai. Diplomdarba vadmotīvs – kādā veidā Lielie kapi un to infrastruktūra būtu sakārtojama un atkal iekļaujama Rīgas pilsētas dzīvē: “Mani uztrauc, kāpēc Rīga tik ilgi nezina, ko darīt ar šo teritoriju, kas ir viena no lielākajām zaļajām teritorijām pilsētā!

Rīgas domes gatavība paplašināt transporta artēriju cauri Lielajiem kapiem laikam liecina par pietātes trūkumu pret šo vietu…

K. Obodova: Visvairāk šobrīd mani uztrauc pēctecība, kas neveidojas. Ka sabiedrība nejūt saiti ar šo vietu. Un tam nav saistības ar to, vai tramvajs kapiem brauc garām vai cauri. Kopš šī gada aprīļa aptaujāju cilvēkus, kurus sastapu, pastaigājoties Lielajos kapos. Daļai nebija ne jausmas, ka šajos kapos guļ Andrejs Pumpurs, Krišjānis Barons un vēl citi. Bet tas bija līdz brīdim, kad medijos sāka izplatīties ziņas par “kapu tramvaju”. Tad, protams, atbildes mainījās.

Manis intervētie cilvēki lieto šo teritoriju ikdienā – cauri ejot, satiekoties, pastaigājoties ar bērniem. Viņi to izmanto kā parku. Bet tad vēl ir 40 – 50 gadus vecu cilvēku grupa, kas dzīvo līdzās Lielajiem kapiem. Un viņi atceras savu vecāku vai paziņu stāstīto par laiku, kad cauri kapu teritorijai izbūvēja Senču ielu.

Teritorijas tēls no teritorijas lietotāja puses daudziem nesaistās ar kapiem. Tie krusti, pieminekļi, mazās kapličas… Daudzi tos nemaz nesaista ar kapiem. Es jautāju: “Bet jūs esat padomājuši, kādēļ tas krusts tur ir?” “Nu es nezinu, es te katru dienu eju cauri.” Pumpura un Barona kaps? “Bet vai tas ir tālu no šejienes? Parādīsiet?” Interesanti. Šiem cilvēkiem tas ir tikai ceļš no tramvaja pieturas Miera ielā uz Brīvības ielu vai kā citādi.

Kapi nav nekā iežogoti, un par Lielajiem kapiem tos sauc tikai uz kartes. Apbedījumi tur nenotiek jau kopš 50. gadu beigām. Tur nenotiek nekādi rituāli, kas latviešiem asociējas ar kapiem. Tā vienkārši ir teritorija, kur pavasaros “ļoti skaisti zied zilas puķītes”, kā man teica kāda sieviete, kas tur regulāri pastaigājas ar savu meitiņu. Ļoti reti kurš runā par turieni kā kapiem. Arī augstskolā, kad citiem studentiem minu par Valdemāru, Pumpuru, Brīvzemnieku, viņi nezina, ka tie tur apbedīti. Nāk klāt un jautā: “Tiešām?”

Turpat līdzās ir arī pareizticīgo Pokrova kapi…

Pokrova kapos ir cita sajūta. Tur apglabāšanu atsāka, lai draudze atjaunotu finanšu plūsmu un iegūtu līdzekļus kaut minimālai kapu sakopšanai. Tur patiešām ir kā kapos. Tas ir fiziski redzams un sajūtams. Bet, kad pāriet pāri Senču ielai un ieiet Lielajos kapos, tiešām rodas jautājums, kas šī par teritoriju. Pokrova kapu pareizticīgo kopiena arī ļoti rūpīgi izpētījusi teritorijas vēsturi. Viņiem ir uzziņas literatūra, faktu pārskati – ļoti spēcīga vēsturiskā bāze. Turpretim mēs Lielos kapus, kam vajadzētu būt svarīgiem mūsu nācijai, jo tur guļ daudz mūsu dižgaru, esam pametuši novārtā. Ja kāds grib uzzināt, kur tieši apglabāts viņa radinieks, šim cilvēkam pat nav kur to oficiāli pajautāt. Viņam jāmeklē privāti kontakti pie zinošiem cilvēkiem. Absurds! Kad sāku meklēt informāciju par Lielajiem kapiem, nesapratu, pie kā īsti ķerties. Man bija tikai dažu cilvēku uzvārdi, kas ar šo tematu bija nodarbojušies. Atsevišķu grāmatu nav. Periodikā ir tikai īsi aprakstiņi, kādas domas, sarunas par un ap.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. jautājumu par Skanstes tramvaju izskatīs nopietnā ekspertu un sabiedrības līmenī? Cik ilgi prezidents, valdība, sabiedriskā TV slaucīs šo jautājumu zem tepiķa?

  2. Pingvīns Nr. XXXXXX XXXXX Atbildēt

    Gribu lai mani kremē, bet pelnus lai izkaisa bērnības vietās kur esmu bijis laimīgs. Kāpēc? Bērni, mazbērni ārzemēs, dzīvo un strādā, atpakaļ nebrauks, kaps paliks nekopts. Redzēju tādu vientuļu, zemē ieaugušu kapiņu Jaunciema mežā. Maza plāksnīte no darba biedriem, vēl mazāka plāksnīte no piederīgiem, mazs, zemē ieaudzis, visu aizmirsts, skujām klāts pauguriņš mežā, pie paša žoga. Neko jau nemaina, ja arī būtu tādi smagi melni akmens bluķi kā Grūtupam, gulētājam ne no tā paliek vieglāk, ne smagāk, vienīgi ja dzīvs būdams esi daudz ļauna darījis, tad ja ir tie bluķi, var zināt kur atnākt un uzspļaut.

  3. Rietumos jau kurā paaudzē ir kremācijas tradīcijas. Atkarībā no to atrašanās vietas, kapi ir tūristu vai vietējo jauniešu uzturēšanās vietas – rietumos jau sen ir pavisam citas kapu tradīcijas un mums gan nav viss jākopē no rietumiem, ja pašu tradīcijas ir labas vai labākas.

    Kas attiecas uz tramvaju un ceļa paplašināšanu – tā būvēšanā nevar būt nekādu iebildumu, ja viss notiek civilizēti. Ja izrok kaulus, īpaši tos kas atrodas zem esošā ceļa un pārapbedī – tā ir pat cēlāka rīcība par tagadējo, kur PSRS plaukuma gados celtais ceļš tiek izmantots tā it kā zem tā nekā nebūtu…

  4. Man jau kopsh pasha shiis “epopejas” saakuma nav saprotams, kaapeec tiek uzskatiits, ka kaut ko var paplashinaat tikai Lielo kapu teritorijaa. Ielas otrajaa pusee tachu atrodas Pokrova kapi, kuros nav ne izcilu kultuuras, zinaatnes u.c. darbinieku apbediijumu ne arii kaadas kultuurveesturiskas vai arhitektoniski noziimiigas celtnes. Tajaa pusee, veicot paarapbediijumus, bez probleemaam var paplashinaaties, kaa saciit jaasaka, kaut uz velna paraushanu.

  5. Tā es nesaprotu problēmu ,Ja RD pārņem to teritoriju ,tad arī drīkstēs to sakārtot ,diskusijas varētu kadus muzejus būvēt un kur ,ko atjaunot un restaurēt un ko nē. Baznīca ,kurai tagad kapi pieder ir vai nu nabaga vai vispār tādas lietas neinteresē. Luterāņu baznīca tikai par naudu uztraucas kā jau melnsvārči ,to jau parāda cīņa ar Aizputes draudzi ,arī Valmiera ,ne parku pilsētas jaunajā centrā ierīkoja ,bet zemi Maxsimai par naudu atdeva. Vispār jau var arī saprast luterāņus ,luterāni kā jau protestanti uz baznīcu iet divas reizes gadā un 10tiesu nemaksā un baznīca kļūst nabadzīgāka un nabadzīgāka ,kāda tur nauda kapiem ,ja baznīcas grūst un mācītājiem algas nav.

    • Kāda skāde ka gar restaurētā un iekārtotā parka malu kursē tramvajs ,pat ja vajadzētu kādus 6 m paplašināt to ielu ,kaulus izrok ,kremē un izkaisa turpat kapos ,senkapus taču arī atrok ,dokumentē ,paņem arhefaktus muzejam un kaulus apbedī no jauna.Tramvaja līnija taču būs gar kapu(park) maliņu. Metro taču tuvākā laikā nebūvēs ,tramvajs būtu tieši laikā. Pat ja kāda kapliča jāpārceļ pāris metrus tālāk ,kāda problēma ,vietas taču pietiek ,Ēģiptē veselu templi pārcēla kad hesu uz Nīlas būvēja.

  6. Vai jūs nesaprotiet EIROPAS NAUDA. Talāk kaut vai ūdens plūdi .

  7. Cien. Coordinated uz biblioteku ir jādodas…grāmatas par Lieliem kapiem ir. Nodrukātas Rīgā, labi ilustrētas,bagātigi arhīvu pamatojumi

    • Jaunatne jau tikai vikipēdiju lasa. Un to, kas digitalizēts . A tā arhīvos sēdēt un senās baznīcu grāmatas šķirstīt – garlaicīgi . Un vai maz vāciski un krieviski saprot.

  8. Jautaajums par tramvaja liiniju,kas skartu kapus ,ir vispaar jaanonem.

  9. Par varas dzirdīgumu Atbildēt

    Es gribu ticēt, ka sabiedrībai ir spēks, lai sniegtu varai tādus argumentus, ka tā pārdomātu.

    Tiešām, tik daudz argumentu, lai Skanstes tramvaju nebūvētu. Vai vara ir kurla?

  10. Vai RD vadībai ir kāda pietāte pret kapiem ,Rīgu,Latviju un cilvēkiem vispār? Tikai pret kaķiem un naudu.

Draugiem Facebook Twitter Google+