Mobilā versija
Brīdinājums +11.5°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
10. decembris, 2016
Drukāt

Monika Zīle: Lielo kapu spogulis (16)

Dārzu un parku ansamblis "Lielie kapi" ar memoriālām celtnēm.Dārzu un parku ansamblis "Lielie kapi" ar memoriālām celtnēm.

Foto - LETA

Jau iepriekš atvainojos cilvēkiem, kuru savulaik Rīgas Lielajos kapos guldīto senču pīšļus sabrauca nežēlīgas varas rati, nolaupot dzimtas piemiņas godināšanas rituālu iespēju. Okupācijas režīma naidīgā attieksme pret latviskuma vaibstiem vēstures pieminekļos ir vispārzināma, apstiprināta ar faktiem un komentārus neprasa. Bet, riskējot saņemt paļas, atļaušos viedokli, ka Lielo kapu gadījumā daudzi Rīgas iedzimtie un latvieši tajā skaitā veicināja šī kultūras pieminekļa degradāciju ar tādu pašu entuziasmu, kā šobrīd iestājas pret tramvaju Senču ielā.

Mūsu ģimene cieši kaimiņos patlaban diskusiju, projektu un darījumu krustugunīs nokļuvušajai teritorijai apmetās pirms gandrīz četrdesmit gadiem. Atmiņā joprojām turu dziļā Latgalē mūža lielāko daļu nodzīvojušās mammas secinājumu pēc pirmajām iziešanām tuvākajā apkaimē: “Kaut manas acis to nebūtu redzējušas…” Viņu šokēja tā suņu īpašnieku straume, kas kopā ar visu iespējamo izmēru četrkājainajiem draugiem rītos un vakaros plūda gan pa Mēness ielu, gan cauri mājas pagalmam uz Lielajiem kapiem – tur dzīvnieki kārtoja dabiskās vajadzības. Kas tāds bija neiedomājams mūsu dzimtajos laukos, kur vecāki caur pirkstiem skatījās uz pusaudžu niekošanos ar smēķiem, taču bez debatēm sloksnēja, ja ganos aizsūtītais ielaida lopiņu aiz novārtā pamestās vecticībnieku kapsētas žoga. Tas nebija pārkāpums, bet neapspriežams grēks vistīrākajā veidā, un tā izpratni audzināja vecāku attieksme un piemērs. Bet šeit suņi masveidā “mīnēja” kā bezvārda kopiņas, tā zem pazīstamu tēlnieku veidotajiem pieminekļiem guldīto dižgaru atdusas vietas… Viena bijusī kolēģe, kuras iebildumus pret “Ušakova tramvaju” nu palaikam redzu tīmekļa forumos, vēl 90. gadu vidū sūkstījās, ka, dzīvodama Pļavniekos, tikai brīvdienās var atļauties savam plušķītim kapu tualetes ekstras.

Zinu, daļai lasītāju nepatiks, ka velku tēlaina apzīmējuma paralēli starp attieksmi pret Lielajiem kapiem un spoguli, kur dažādos apgaismojumos vaibsti mēdz satriecoši mainīties no pievilcīgi rāmiem uz pārsteidzoši vieplīgiem. Diemžēl lielais visnotaļ inteliģento un skaistā latviešu valodā runājošo kundzīšu skaits blakus Krišjāņa Barona apbedījuma tuvumā daudzu gadu ritumā kakājušiem suņiem liecina, ka tāds spogulis pastāv. Reāli vēroto represiju draudi padomju varas laikā tikai ļoti drosmīgiem tautiešiem netraucēja iestāties par latviskumu atklāti. Svārstos apgalvot, ka toreiz apzināta mīļdzīvnieku nečurināšana blakus “Lāč­plēša” autora mūža mājai būtu bijusi pietiekami svarīga klusa nacionālās identitātes apliecinājuma šķautne. Bet ilgus gadus te vērotais liedz šķīsti noticēt, ka Lielo kapu aizsardzībai tagad saliedējušos pulkā neviens nav šurp mērojis ceļu kopā ar sētas krancīti vai tīrasiņu dogu, lai pēc paša iniciatīvas piedalītos šīs vietas apgānīšanā…

Negribētos, lai manis rakstītajā kāds ierauga atbalstu tramvajam Skanstes ielā. Projekts, maigi sakot, dīvains, pilns neskaidrību un liegšanās atklāt acīmredzamos noklusējumus. Gluži kā cilvēku daba ar tās krēslainajiem stūriem. Buboņu mēris, kura upuru apbedīšanai astoņpadsmitajā gadsimtā izveidoja Lielos kapus, ir mediķu pieveikts un, cerams, augšā vairs necelsies. Zāļu joprojām nav tikai pret cilvēku liekulību un tieksmi spraukties svēto un varoņu pulkā…

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Viss ir cilvēku galvās! Monika pareizi raksta, ka kapos ir savi likumi- tyie ir katra dvēselē kopš bērnudienām un suns nedrīkst būt tas, kurš ņem virsroku. Es nevarētu sevi piespiest vest suni kakināt kapos!
    Tā saucamā Rīgas “inteliģence” un LELB archibīskaps ir kautrīgi noskatījušies un klusējuši visus okupācijas (to vēl var attaisnot) un neatkarības atjaunošanas gadus. Par archibīskapu vispār daudz neizteikšos. Esmu pēckara gados represēta luterāņu mācītāja dēls un šodien man jābūt “laimīgam”, ka tēvs neredz šo izdekorējošos pāvu, kurš no saviem augstumiem dižojas ar katoļu un pareizticīgo baznīcā noskatītām zelta mantijām un citām luterāņiem nepieņemamām “greznumlietām”. Tam seko nākošais personības “attīstības” etaps- obligāto luterāņu dievnamu un svētvietu (ne)apsaimniekošana. neiestāšanās presē, TV, baznīcas rīkotās aktivitātēs savas ticības, dievnamu, īpašumu un draudžu aizstāvībā, apsaimniekošanā un izglītošanā.
    Tauta morāli ir ļoti degradējusies. Nožēlojami, ka baznīca stāv malā, bet zivs, kā zināms, pūst no galvas!

  2. Ārkārtīgi vienpusīgs raksts… Esmu no tiem, kas dzīvojuši šo kapu tuvumā visu mūžu.. Tur mani vadāja bērnu ratos, tur braukāju ar ragaviņām, trīsriteni un divriteni, tur staigāju un mācījos vidusskolas un augstskolas eksāmeniem, tur kādreiz iedzēru aliņu un uzpīpēju, jā un arī, kāds kauns, vadāju savu suni. Caur Lielajiem kapiem veda mūsu ģimenes ceļš uz tālākiem kapiem pāri Brasas tiltam, un kopš bērnības zināju, ka tas piemineklis krūmos, kam kattreiz gājām garām ir Andrejam Pumpuram, tāpat kā tur tālāk guļ Barons un Valdemārs. Atceros mājās toreiz runāja par ielu, ko cērt caur kapiem un stāstus par galvaskausiem, tad gan biju pārāk maza, bet, šķiet, man atmiņā ir tā aina, kad tur darbojās buldozeri. Šis mirklis tad arī manā pieredzē iezīmējās kā Lielo kapu iznīcināšanas sākums, visa tā procesa kulminācija, ko varētu apzīmēt – kā to jau precīzi teicis Bulgakovs ” Suņa sirdī” – ‘razruha’ jeb sabrukums. Un ne jau kapliču vai pieminekļu sabrukums, bet sabrukums galvās. Un viss pārējais tad jau bija prognzējams. Man nešķiet smieklīgas sabiedrības šodienas rūpes un iestāšanās par Lielajiem kapiem, kaut arī novēlotas, bet šķiet smieklīgas runas par kakām.

  3. Autore absolūti nav lietas kursā un nezin neko par LKD/Lielo kapu draugi. Mēs jau sen darbojamies un bijām arī šodien Lk teritorijā,tīrījām Reinholdu kapliču. Pēc Mk noteikumiem suņi var tikt izvesti pastaigā ,bet saitē/pavadā no plkst.7.00-23.00 un obligāti viss,ko atstāj sunīši ir jāsavāc.

  4. Paldies žurnālistei par godīgu situācijas vērtējumu. Ja “kapu draugi” savu enerģiju būtu izlietojuši praktiskai kapu sakopšanai nevis demagoģijai, tad kapi nebūtu tik drausmīgā stāvoklī..

    • Vai reāli darboties Lk teritorijā katru nedēļas nogali un vasarā biežāk ir par maz? Varbūt arī pats varat ko reāli izdarīt?

  5. Rūpīgi izlasīju rakstu. Parunāts ap tēmu, ievērojot vēlmi, ne vienu ne nolikt, ne slavēt. kaut kāda izdabāšana gan vieniem, gan otriem. Izpaužas arī milzīga nezina par LKD (Lielo kapu draugi) darbību , motivāciju un mērķiem. Ne jau tramvaja izbūves iecere ir par pamatu LKD izveidē. LKD darbojās jau tad, kad par tramvaju nebija ne ziņu, ne runas. Jā, var jau teikt, ka Lk jau tik traku postīšanu piedzīvojusi, pārdzīvos arī šo, bet kādēļ tādā slepenībā, kādēļ procesa virzīšanā un aizstāvībā tik daudz puspatiesību un melu? Melo un melo ,kaut daudzu meli ir atmaskoti. Nu kā, lai tagad vispār notic RD?

  6. Būtu jau nu atradusi lieciniekus un aprakstījusi, kā tos kapus un kapu žogu nojauca komjaunieši 60. gados!
    Par žurnālistu nelojālumu arī vajadzētu kādu likuma pantu. Par kolaboracionismu arī!

  7. Paldies, Monika! Šoreiz kā ar pirkstu acī …

    • Nesapratu komentāru. Kam acī?
      Monikai Zīlei tā kā nepienāktos kaunināt par attieksmi pret Lielajiem kapiem,par neiejaukšanos to postīšanā un aizlaišanā nebūtībā, jo ko gan pati darīja Lielo kapu aizstāvībā,strādādama Saldus laikrakstā “Padomju zeme”, Liepājas “Komunisms”,vadošās avīzēs “Cīņa”, “Padomju jaunatne”, žurnālā “Padomju Latvijas sieviete”, kā arī jau brīvvalsts laikā “Latvijas avīze”. Nu nav prātā kāds raksts par Lielo kapu saglabāšanu, nepostīšanu. Ko nu vairs tagad? Vajadzētu arī tagad paklusēt kā klusēja.nesapraša

  8. Paldies Zīles kundzei! Atbildēt

    Ļoti labs un objektīvs raksts.

  9. Tieši tā jau arī ir. Vislielākie bļāvēji, līdz brīdim kad RD saka runāt par tramvaja sliežu izbūvi, Lielajiem kapiem, jeb suņu parkam, vispār uzmanību nepievērsa. Tagad, kad saņēmuši politisku pasūtījumu, vai sajutuši naudas garšu, brēc āža balsī. Vemt gribās no šādiem “patriotiem”!

    • Jācer, ka neslimosiet un vemt nevajadzēs. Pēc padomju postīšanas visus gadus bijuši cilvēki, kuri Lielos kapus iespēju robežās kopuši un tautas dižo ļaužu kapu kopas atraduši un saveduši kārtībā. Tikai par viņiem gan padomju žurnālisti neko labu nerakstīja. Tas, ka tautas liela daļa okupācijas laikā sirdsapziņas noklusinājuši šāda vai tāda labuma dēļ gan ir taisnība, bet ne jau tiem ļaudīm pieder nākotne. Tādēļ paldies visiem talkotājiem un kopējiem!

  10. Cienījamā kundze, tad kas jūs tomēr vairāk satrauc? Skatoties uz jūsu viedokli, jums svarīgāk šķiet iebakstīt acī tam, kurš pirms 25 gadiem “mīnēja” kapus (3 rindkopas) vai šodienas pilsētas līmeņa problēma (viena maigu vārdu rindkopa) ?

    • Satrauc un ne tikai ļ.c. Zīles kundzi Atbildēt

      “kapu aizstāvju” liekulība un marasms. Visur pasaulē notiek būvniecība šādās vietās. Risinājums vienkāršs, kapu vietas, kuras traucē izbūvei, vienkārši tiek pārapbedītas un viss. Drīzāk projektā vajadzētu iekļaut punktu, ka RD šī vieta ir ideāli jasakopj un jāatjauno, nevis kā aitām jāblēj pret būvniecību un atstāt šādu miskasti arī turpmāk.

      • Visā pasaulē notiek būvniecība? Tad varbūt sagaidīsim arī kādas joslas nogriešanu piemēram Perlašēzas kapsētai Parīzē? Miskaste? Kad pēdējoreiz tur bijāt? Varētu palūgt kādu miskastes attēlu?

Roberts Zīle: Nedrīkstam palikt vienaldzīgi (13)Katalonijas centieni iegūt neatkarību no Spānijas izraisījuši pretrunīgu reakciju Eiropā: vieni atbalsta kataloņu tiesības uz pašnoteikšanos, bet citi uzskata, ka Katalonijas atšķelšanās radīs bīstamu precedentu un uzkurinās separātisma tendences.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pirms aiziešanas atslēdziet elektrību koģenerācijas stacijām!

Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, kurš pagājšnedēļ paziņoja, ka pametīs darbu valdībā, lai  vadītu “Vienotības” Saeimas frakciju, pēc šīs svētdienas TV3 raidījuma “Nekā Personīga” jāķeras pie vēl kāda grūta darba.

TV raidījumā izskanēja bažas, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos 10 gados. Ministrs uzdevis Ekonomikas ministrijas kontroles grupai ar ekspertiem nekavējoties veikt pārbaudes. Tāpat pārbaudi uzdots veikt SIA “Rīgas enerģija” apjomīgajā koģenerācijas stacijā Vestienas ielā 2, Rīgā. Šis uzņēmums saistīts ar uzņēmēju Māri Martinsonu. “Nekā Personīga” esot zināms, ka šī stacija nav nodota ekspluatācijā, un ir aizdomas, ka pārbaudes tests varētu nebūt noticis godīgi.

Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis uzdevis ministram sadarbībā ar Iekšlietu ministriju nekavējoties veikt pārbaudes. Līdz šā gada 30. oktobrim jāziņo par plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Laima Geikina: Vai mēs vēlamies pārmaiņas izglītībā? (15)"Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!" (Jņ 8:7)
Draugiem Facebook Twitter Google+