Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
24. janvāris, 2013
Drukāt

“Lielo mūzikas balvu 2012” par mūža ieguldījumu saņems Laima Andersone-Silāre

laimaan232

19. februārī Latvijas Nacionālajā operā ar Hennessy atbalstu notiks “Lielās mūzikas balvas 2012” svinīgā ceremonija un koncerts. Jau šobrīd ir zināms, ka balvu kategorijā “Par mūža ieguldījumu saņems izcilā latviešu dziedātāja Laima Andersone-Silāre.

Laima Andersone-Silāre ir viena no visu laiku skanīgākajām un daudzpusīgākajām Latvijas klasiskās mūzikas dziedātājām. No 1960. līdz 1985. gadam viņa bija Latvijas Nacionālās operas soliste un 30 gadu (1960-1990) – docētāja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. 1960. gadā dziedātāja kļuva par Roberta Šūmaņa vokālistu konkursa diplomandi Berlīnē.

Laimai Andersonei-Silārei bija izcili labi kopta balss, pārpilna niansēm, ar kurām viņa varēja maigi glāstīt un varēja arī tā iešķelt mīlas liesmām, ka žilbināt žilbināja savus lieliskos partnerus – Jāni Zāberu, Kārli Zariņu, Miķeli Fišeru, Pēteri Grāveli, Guriju Antipovu un citus. Laimas Andersones-Silāres dziedājums, ko vērtējam skaņu ierakstos, nenoveco – tas nekļūst ne vecmodīgs, nedz neinteresants.

No Laimas Andersones-Silāres nozīmīgākajām operlomām jāatzīmē karjeras sākuma travesti – naskais Kerubīno un sapņainais Zībelis; iemīļotākās lomas – aristokrātiskā un vienlaikus brīnum rotaļīgā Karmena, kā arī sulīgā Azučena pasaules klases duetā ar Jāņa Zābera Manriko. Lomu sarakstā arī kaislīgā un maigā Končakovna ar Jāni Zāberu kā Vladimiru, dzīvi apnikusī, bet joprojām garīga spēka pilnā Grāfiene operā “Pīķa dāma”, plaša vēriena Marfa Musorgska operā “Hovanščina”, fatāli vibrējošā, dramatiskā Dalila, traģiskā čigāniete Jūle Paula Dambja operā “Spārni”, negantā, aktieriski spožā mis Begota izrādē “Spēlēsim operu “Mazais skursteņslauķis”” u. c.

Kamermūzikā Laimas Andersones-Silāres balss pieskārusies Franča Lista, Roberta Šūmaņa, Alfrēda Kalniņa, Jāņa Ozoliņa, Arvīda Žilinska u. c. autoru dziesmām. Ieskaņojumu sarakstā ir arī tādi retumi kā poļu laikmetīgās mūzikas komponista Tadeuša Bairda bērnu dziesmas, Ģederta Ramana dziesmu cikls ar Jāņa Petera dzeju, dažs spiričuels, kas pārtapis par padomju solodziesmu, u. c.

60. un 70. gados Laima Andersone-Silāre dziedājusi t. s. estrādes dziesmas, un šajā jomā visciešākā sadarbība izveidojās ar Elgu Īgenbergu – atcerēsimies, piemēram, “Dziesmu par Rīgu” vai “Jaungada nakti”, bet jo īpaši dziesmu “Labvakar”, kuras parādīšanās Jaungada TV programmā padarīja jauno dziedātāju it populāru. Kādu laiku šī dziesma radio skanēja vismaz reizi dienā.

Latvijas Radio fonotēka glabā bagātu Laimas Andersone-Silāres ieskaņojumu klāstu izvērstas formas darbos – te nosauksim Jurjānu Andreja “Līgojiet, līksmojiet”, Jāņa Mediņa apjomīgās “Solveigas vēstules Pēram Gintam” ar Elzas Ķezberes dzeju, Imanta Kalniņa oratoriju “Rīta cēliens” ar fascinējošo solo epizodi “Sīks rasas piliens”. Par vienu no saviem mīļākajiem komponistiem dziedātāja sauc Gustavu Māleru; Radio arhīvs glabā ļoti skaistu Mālera “Dziesmas par zemi” ierakstu, kas tapis Leona Reitera vadībā. Māleru Laima Andersone-Silāre dziedājusi arī ar Ļeņingradas orķestriem. Runājot par karjeru toreizējās Vissavienības mērogā, kādā intervijā tiek nosaukta Bēthovena Devītā simfonija Kirila Kondrašina vadībā, un šie ir tikai daži pieturpunkti dziedātājas notikumiem bagātajā karjerā.

Īpaša nozīme Laimas Andersones-Silāres radošajā mūžā ir Marģera Zariņa mūzikai – atcerēsimies tumšādaini ekspresīvo oratoriju “Mahagoni”, kas guva lielus panākumus vieskoncertos Maskavā, ciklu Carmina antica, indiešu dziesmas, spāņu dziesmas un kā ikonu, protams, izcelsim diriģenta Edgara Tona vadībā ieskaņoto Marģera Zariņa “Partitu baroka stilā”, kuras fināls ir Laimas Andersones-Silāres muzikālā vizītkarte.

Kādā radiointervijā Laima Andersone-Silāre stāsta, ka bērnībā vēlējusies kļūt par agronomi vai veterinārārsti. Pēc Otrā pasaules kara strādājusi Valsts Bankā, kur bijis dāmu vokālais ansamblis. Veiksmīgi nodziedāts solo kādā ansambļu skatē bruģējis ceļu uz Jelgavas mūzikas vidusskolu, kur Laima mācījās pie Hertas Štrauses, un pēc tam uz Valsts konservatoriju, kur topošās solistes mentors bija Eduards Miķelsons. 1960. gadā vienlaik ar Jāni Zāberu un Guriju Antipovu Laima Andersone-Silāre kļuva par LNO solisti. Pirmās lomas bija Zībelis un Klāra (Prokofjeva “Laulības klosterī”). Studiju gados pasniedzēji pareģoja, ka diez kāda Karmena no viņas gan laikam nesanākšot, taču drīz vien izrādījās, ka šis pareģojums ir kļūdains – Laimas Andersones-Silāres Karmena bija sastopama ne tikai Rīgā, bet arī Tallinā, Viļņā, Ļeņingradā un Maskavā.

Laimas Andersones-Silāres radošajam mūžam veltīta benefice skanēs Latvijas Radio 3 “Klasika” 16. februārī plkst. 12.00.

Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. Šogad apbalvojums tiek pasniegts divdesmito reizi. 1993. gadā Kultūras ministrija pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu. Aizsākās tradīcija, kas izveidojusies gan par pašu mūziķu, gan mūzikas cienītāju īpaši gaidītu notikumu. Kopš 1996. gada LMB pasniegšanas ceremonija notiek Latvijas Nacionālajā operā, un ceremonijas norisei tiešraidē seko arī Latvijas Radio 3 “Klasika” klausītāji un Latvijas Televīzijas skatītāji. LMB augsto prestižu gan sabiedrībā, gan mūziķu aprindās nodrošina respektablas žūrijas darbs, kuras dalībnieki visu gadu apmeklē koncertus un ik mēnesi satiekas sēdēs. Janvāra sākumā žūrija izvirza LMB iepriekšējā gada nominantus, par kuriem paziņo īpašā Kultūras ministrijas preses konferencē, un tikai pirms paša LMB pasniegšanas pasākuma notiek žūrijas balsojums par laureātiem. Saskaņā ar nolikumu katrs balvas laureāts saņem sudraba statueti un naudas balvu Ls 1000 apmērā pirms nodokļu nomaksas.

Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija un koncerts jau otro gadu notiks ar Hennessy atbalstu, turklāt kategorijas “Gada debija” laureāts iegūs arī Hennessy naudas balvu profesionālās izaugsmes un prasmju papildināšanas atbalstam studijās vai meistarklasēs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+