Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
1. jūnijs, 2012
Drukāt

Liels skaits skolu beidzēju neplāno turpināt tālāku izglītošanos

ziedi_leta

Lai kādi skandāli gandrīz tradicionāli pavadītu centralizētos eksāmenus vidējās izglītības iestādēs, gala pārbaudījumu process vienmēr turpinās un, saulei sasniedzot augstāko debesu juma punktu, noslēgsies arī šogad. Par izlaidumiem joprojām dēvēto sarīkojumu muzikālajiem pavadījumiem izskanot, bijušie skolēni attapsies aci pret aci ar bieži daudzināto nākotnes izvēli.

 

Nu “turpmākais ceļš” no pedagogu iecienītās vārdkopas absolventu uzrunās strauji pārtaps realitātē, saņemot atestātus un sekmju galīgo vērtējumu. Tātad – kurp tālāk un ko tālāk?… Samērojot dažu provizorisku aptauju secinājumus un 2010. gada statistiku, gandrīz 40 procenti šovasar varētu ignorēt jautājumu, jo nolēmuši mācības neturpināt. Izglītības eksperti un dzīves norišu vispusības vērotāji dziļdomīgi spriež, ka šo attieksmi ietekmējusi ekonomiskā krīze. Pirms tās, 2007. gadā, no izglītības papildināšanas atsacījās krietni mazāk jauniešu – 22 procenti.

Protams, saimnieciskās lejupslīdes negatīvā ietekme jūtama pilnīgi visās jomās. Taču, manuprāt, nav pareizi, ar krīzes nodarījumiem aizbildinoties, ignorēt citu ne mazāk svarīgu iemeslu, kas tāpat ietekmē prātus tiem jauniešiem, kuriem skolas gados nopietnu interešu vai pieaugušo pamudinājuma trūkums nav radījis vēlmi apgūt konkrētu amatu vai studēt. Sakiet, ko lai tādam šķietami pieaugušam atbild, ja viņš gribētu zināt par noskatītās profesijas lietderību nākotnē jeb iegūtā diploma svaru dienišķās maizītes pelnīšanā?… Atliks vien dziļdomīgi apcerēt, ka jebkura izglītība paplašina cilvēka redzesloku, un citēt koalīcijas runasvīru uzstājīgos pēdējā laika paudumus, ka krīzes bubulis atkāpies un sākusies ekonomikas augšupeja. Iekšzemes produkta cipari tiešām palielinās. Bet, ja reāli esam attapušies un slienamies kājās, tad valdībai der steidzīgi sūtīt visiem labi saprotamus signālus par turpmākajām valsts attīstības prioritātēm, kas pulcēs ap sevi attiecīgus speciālistus. Diemžēl tādu ziņu nav.

 

Teikums par Latviju kā tiltu starp Krieviju un Eiropu ir ietilpīgi jauks. Bet skaidru aprišu tam trūkst. Tiesa, arī no mūsu valsts labās gribas neatkarīgu apstākļu dēļ. Taču cilvēkam, kurš gribētu saprast nākotnes darba tirgus tendences, vieglāk nekļūst.

 

Savulaik bijušais Ministru prezidents Aigars Kalvītis ļoti emocionāli aicināja vidusskolu absolventus pievērsties eksakto zinību studijām. Pats par sevi šis mudinājums ir bez vainas. Tomēr, konkrētos valsts attīstības virzienos nebalstīts, nav ietekmējis ne augstākās izglītības struktūru, nedz vairojis arodskolu pievilcību.

Arvien grūtāk saprast, ko īsti nozīmē ik pa brīdim tapinātais nacionālais attīstības plāns un par ko tā apspriešanā politiķi lauž šķēpus, ja Latvijas ekonomikas nākotnes ceļš kā bijis, tā paliek biezā miglā. Gribot negribot jāatceras pasaules folklorai piederīgais pastāsts, kā daži aklie raksturoja ziloni pēc šā dzīvnieka ķermeņa daļu aptaustīšanas: snuķi saķērušais piesauca šļūteni, kājai piekļuvušais elefantu salīdzināja ar kolonnu… Kaut kas uz to pusi sanāk, jaunam cilvēkam izvēloties nākotnes profesiju. Vēl pavasarī, klausoties jūsmīgajos politiķu desantēšanās pieteikumos un citās ne mazāk jestrās Latgales ekonomiskā uzplaukuma veicināšanās vīzijās, austrumu novada jauniešiem varēja rasties interese par atsevišķām specialitātēm, kas noderētu ideju realizācijā. Taču, ceļiem apžūstot, politiķu jūsma par Latgales glābšanu noplakusi. Droši vien aizskalojuši palu ūdeņi. Līdz ar to – esi sveicināts mūsu miglainajā realitātē, absolvent!

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+