Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
12. aprīlis, 2012
Drukāt

Lielupes grīva nespēj atgūties pēc ledus spridzināšanas

lielupe

Pēc Lielupes spridzināšanas 2010.gada martā Vakarbuļļos gar ūdens malu turpina lūzt priedes un mainās arī krasts – no stāvkrasta tas atkal kļuvis par zemu, smilšainu piekrasti, ceturtdien raksta “Neatkarīgā”.

Dabas speciālisti gan mierina, ka šajā vietā Piejūras dabas parkā notiek dabiski procesi, bet prognozēt to, kas ar aizsargājamo teritoriju notiks, nevarot.

Kad pavasarī pirms diviem gadiem Nacionālo bruņoto spēku karavīri saspridzināja ledu Lielupes grīvā, Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti atzina, ka Lielupe pēc tam kļuvusi dziļāka un vietām izveidojušies šai videi netipiskie stāvkrasti. Tolaik vides eksperti solīja – ar laiku armijas radītie postījumi mazināsies, jo būtisks kaitējums dabai nodarīts nav.

Vietējie iedzīvotāji joprojām uzskata, ka krastu vajadzētu nostiprināt, lai ūdens negraužas dziļāk un neposta mežu. Pirms diviem gadiem upes krastā bija sagāzti pāris desmiti koku un puskilometra garumā krastā rēgojās izrauti vairāki robi. Tagad postaža izskatās lielāka – krastā augošās priedes ir sagāzušās meža virzienā, daudzi koki mētājas, izrauti ar saknēm, nolūzuši, un izskatās, ka neviens nav licis pirkstu klāt, lai ūdens un vēja nodarīto savāktu.

“Tā nav mamma daba, kad izcērt mežus un atstāj celmus. Tā ir īstā daba,” saka Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektors Gints Starts. Pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs stāsta, ka inspektori vairākas reizes šo teritoriju ir apskatījuši un būtisks kaitējums nav konstatēts. Arī Starts uzsver, ka viss notiek tā, kā dabā jānotiek. Viņš atgādina, ka salīdzinoši nesen Lielupe jau izgrauzusies “pa taisno” un mainījusi konkrētās teritorijas izskatu, kuru tagad uzskatām par pierastu. Vēstures avoti liecina, ka 18.gadsimta pirmajā pusē Lielupe pārrāva Daugavgrīvas salu uz pusēm starp tagadējiem Rītabuļļiem un Daugavgrīvu, taču atteka pamazām aizsērēja.

Pērn sadarbībā ar Rīgas Pārdaugavas izpilddirekciju uzstādīts informatīvs stends, lai iedzīvotājiem izskaidrotu, kas notiek krastā un viņi neuztrauktos, ka dabai nodarīts postījums, par kuru atbildīgās institūcijas neliekas ne zinis. Piejūras dabas parkā Daugavgrīvas salā, netālu no Lielupes ietekas jūrā dabisko procesu rezultātā gar krastu ir daudz sagāztu koku, kas izskaloti vētrās.

Dabas aizsardzības pārvalde un Rīgas pašvaldība, kas apsaimnieko Piejūras dabas parku, bieži vien saņēma iedzīvotāju sūdzības par izveidojušos situāciju, uzskatot, ka sakritušie koki būtu jāizvāc. Dabā viss ir savstarpēji saistīts, un šie vētrās izskalotie koki ir dabiska barjera pret tālāku krasta noskalošanu – tie mazina viļņu spēku un traucē kāpas noskalošanu, liecina informācija, ko izplatījusi Dabas aizsardzības pārvalde.

Sausie koki pludmalē ar laiku kļūst par savdabīgiem ainavas elementiem un vienlaikus ir arī mājvieta dažādām piekrastes augu un dzīvnieku sugām. Tagad gan piekraste pastaigām nešķiet pārlieku tīkama, jo lielie koki turpina krist un šķiet bīstami.

“Prognozēt, kas un kā būs, nevaram. Ir tāds teiciens – kas būs, to krustīsim,” Starts nevēlas paredzēt, cik tālu upe iegrauzīsies Vakarbuļļu mežā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+