Latvijā
Kriminālziņas

Izmeta vai izkrita? Liene izlidoja pa devītā stāva logu 77


Lienes Jerjomenko pēdējā atdusas vieta.
Lienes Jerjomenko pēdējā atdusas vieta.
Foto – Artis Drēziņš

Šī lieta ir emocionāli smaga visiem ar to saistītiem cilvēkiem: gan mirušās meitenes, gan apsūdzētā piederīgajiem, lieciniekiem, draugiem un paziņām, arī pašam apsūdzētajam. Advokāts ir pilnīgi pārliecināts, ka apsūdzēts nevainīgs cilvēks. Prokurore turpretim ir pilnīgi pārliecināta, ka apsūdzētais ir slepkava. Lietā ir daudz neskaidrību. Labāk varēja pastrādāt izmeklētāji. Liecinieki mainīja liecības. Poligrāfa (melu detektora) rādītāji nebija viennozīmīgi. Ekspertu viedoklis nav vienprātīgs. Personīgi man, runājot ar lietā iesaistītajiem, ir sajūta, ka visi iesaistītie par dažiem aspektiem vai situācijām melo vai vismaz nesaka visu, ko zina. Nav neviena tieša pierādījuma, taču tas netraucēja 2014. gada 10. martā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesei I. Vanagai pieņemt spriedumu, ka Jānis Ļipatovs vainojams slepkavībā un piespriest viņam 15 gadu cietumsodu (apgabaltiesa to vēlāk par gadu samazināja). Par to, ka Jānis 2009. gada 3. decembrī ap sešiem no rīta devītā stāva dzīvoklī Rīgā, Ozolciema ielā, pēc kopīgas alkohola lietošanas un konflikta paņēma uz rokām Lieni Jerjomenko, no virtuves aiznesa uz istabu, pēc tam – uz lodžiju un tīši izmeta pa atvērtās lodžijas logu. Pēc gūtajām traumām Lienei nebija nekādu cerību izdzīvot. Pēc nāves Lienes organismā no apreibinošam vielām atrada alkoholu – virs divām promilēm.

Jānis savu vainu slepkavībā neatzina un joprojām nav atzinis. Spriedums pārsūdzēts apgabaltiesā, pēc tam Augstākās tiesas Senātā, kas atkal nodeva lietu atpakaļ izskatīšanai apgabaltiesā. Kaut arī spriedums nav stājies spēkā, Jānis kopš 2014. gada 10. marta, tātad jau ceturto gadu, sēž cietumā.

Otrdien Rīgas apgabaltiesa tiesneses T. Brodas vadībā beidza skatīt Jāņa Ļipatova lietu un arī nosprieda, ka apsūdzētais ir vainīgs. Tiesa nolēma par pusgadu samazināt cietumsodu – 13 gadi un seši mēneši, meitenes mātei piespriežot 20 574 eiro kompensāciju. Advokāts sacīja, ka spriedumu pārsūdzēs. Apsūdzētais pēdējā vārdā atkārtoja, ka nav vainīgs. Nekad mūžā ne pret vienu sievieti neesot pacēlis roku, turklāt arī tīri fiziski, ņemot vērā savu un Lienes svaru, logu platumu (70 cm), viņš nevarētu izdarīt, ko viņam pārmet.

Bet šajā rakstā visu iesaistīto personu versijas un viedokļi pirms tiesas sprieduma.

 

Galerijas nosaukums

 

Mirusī

Liene Jerjomenko, kuras mūžs aprāvās 20 gadu vecumā, bija skaista meitene.

Sēžu vienkāršā, bet jaukā privātmājā, kas atrodas Kokneses novada Iršu pagastā, runāju ar Lienes māti Inetu Salenieci. Ir pagājuši vairāki gadi un sāpes pierimušas, bet māte piedot nevienam nevēlas. Uz tiesu iet bez advokāta, jo uzskata, ka viņas intereses aizstāv prokuratūra. Ineta ir pārliecināta, ka viņas meita nevarēja izdarīt pašnāvību un galvenā lieciniece Kristīne par notikušā apstākļiem melo un ne tikai par tiem.

“Kad notikumu dienas pusdienlaikā ierados tajā dzīvoklī, Kristīne joprojām alkohola reibumā nostājās pozā pret stenderi un teica: “Mēs reāli tusējām. Viņa izlēca pa logu. Jūs neko nepierādīsiet.” Sega un Lienes zeķes tajā brīdī mazgājās veļasmašīnā, halāts bija saplēsts pleca rajonā un asiņains,” atceras Ineta.

Policijas inspektors pēc divām dienām paziņojis, ka viss skaidrs: pašnāvība. Janvārī I. Saleniece aizgājusi pie Inta Ķuža, kas tolaik bija Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks. Noklausījies stāstu, sacījis, ka viņam esot kauns par saviem darbiniekiem. I. Ķuzis nozīmējis jaunus izmeklētājus un apsolījis personīgi lietu uzraudzīt.

“Biju gatava pieņemt, ka meita labprātīgi atņēma sev dzīvību, bet tas, ko konstatēja policija un prokuratūra, arī eksperta atzinums, ka 100% Liene pati nevarēja izlēkt pa logu, poligrāfs un liecinieces Kristīnes meli manī radīja pārliecību, ka notikusi slepkavība. Ir noticis noziegums un kādam par to jāsaņem sods,” pārliecināta māte.

Lienei ļoti paticis mācīties, stāsta māte, bet ģimene nekad nav bijusi turīga, tāpēc katram (Lienei ir vēl divas māsas un brālis) no bērniem pašam vajadzējis dzīvē sisties uz augšu. Pēc 9. klases Liene aizgājusi mācīties uz arodskolu Rīgā par apģērbu modelētāju, taču skolu nepabeigusi. Apprecējusies, piedzimis dēls, tad no vīra pašķīrusies – kādu mēnesi pirms nāves, taču attiecības saglabājusi labas. Iestājusies vakarskolā. Bijusi doma par augstskolu, bet tam vajadzējis sapelnīt naudu. Viena pati nav varējusi atļauties īrēt dzīvokli, tāpēc sametusies kopā ar Kristīni, bet bērnu atvedusi pie viņas, savas mātes, uz laukiem. Un tieši draudzene esot ievilkusi Lieni ne tajā labākajā kompānijā.

Vai māte zināja, kā meita pelna naudu? Ka sēdēja pie datora un videokameras priekšā izpildīja vīriešu seksuālās vēlmes?…

“Nezināju. To uzzināju tiesas sēdē. Saprotu, ka nekas labs tas nav. Bet, ja Liene uzņēmās strādāt tik morāli nepieņemamu darbu, tad varbūt tam tā arī bija jābūt: lai saprastu, ka dzīvē jātiecas uz labākām lietām, šai zampai bija jāiziet cauri,” saka māte.

Vaicāju par liecinieces Kristīnes apgalvoto, ka Liene bijusi depresīva, stāstījusi par sliktajām attiecībām ar māti, par to, ka viņa negrib atdot dēlu, ka Liene daudz dzērusi un tad kļuvusi nervoza. “Meli. Dienu pirms traģēdijas Liene man piezvanīja, runājām par manu kāzu jubileju, par to, ka viņa ņems bērnu pie sevis, nākamajā dienā bija pierakstījusies uz solāriju. Ne mūsu pēdējā sarunā, ne arī pirms tam Liene nekad nav bijusi pašnāvnieciski noskaņota. Dzēra reti, kad iedzēra, vienmēr bija mierīga. Man stāsta, ka viņa graizījusi rokas… Es sava bērna rokas pēc nāves redzēju – nebija tur nekādu vēnu griešanas pēdu. Arī eksperti neko tur neatrada,” apgalvo māte. Jāni Ļipatovu viņa neesot pazinusi. To, ka Jānis draudzējies ar Lieni un vēlējies attiecības pārtraukt, gan zinājusi.

Lienes pašnāvībai netic un meiteni līdzīgi noraksturoja arī Lienes vīrs, vīramāte, tante, vecmāmiņa, audžutēvs.

Jāpiebilst gan, ka Jāņa draugs Kristaps policijai un tiesai liecinājis ko citu. Ka kopā ar Jāni bijuši pāris reizes dzīvoklī un ballējušies kopā ar Lieni un Kristīni. Lietojuši alkoholu. Vienu vakaru bijis mierīgi, citu – Liene ar Jāni strīdējušies, arī Liene ar Kristīni, pēc tam Liene sēdējusi uz palodzes, pīpējusi un raudājusi, bijusi histērijā. Kristaps viņu mierinājis, pēc tam atrāvis Lieni no loga, jo bijis bail, ka viņa neizkrīt vai neizlec. Nākamajā rītā Liene stāstījusi, ka kādreiz gribētu iemācīties lidot.

 

Apsūdzētais

Esmu Rīgas Centrālcietumā, un tikšanās telpā man pa lodziņu pretim veras 31 gadu vecais Jānis Ļipatovs, kura sejā cietumā nosēdētie gadi jau paspējuši atstāt pēdas. Viņš zvēr arī pie līdzās esošās draudzenes Kitijas un viņu iespējamo kopējo bērnu dzīvības un veselības, ka nav slepkava.

“Sēžot cietumā, esmu daudz domājis. Arī pa to, ka varbūt mani varēja tiesāt par to, ka esmu novedis Lieni līdz pašnāvībai – to es vēl mēģinātu saprast, bet ne jau par slepkavību,” saka Jānis. No viņa tiesā teiktā un man stāstītā saprotu, ka Liene viņā bijusi iemīlējusies, bet Jānim viņa bijusi tikai seksa objekts. “Es biju jauns, un man patika meitenes, bet ne jau par viņām vien domāju. Aizrāvos ar automašīnām.”

J. Ļipatovs policijai un tiesai liecības sniedzis vairākas reizes, arī man pārstāstīja notikušo. Dažas viņa teiktā detaļas dažādā laikā atšķiras, bet puiša versija īsumā ir šāda. 2009. gada 2. decembris Jānim bijusi brīvdiena. Liene, kuru viņš pazinis pāris nedēļu, visu laiku zvanījusi, bet viņš negribējis pie viņas braukt. Tomēr beigās piekritis. Liene sameklējusi puisi – Kasparu – arī Kristīnei. Sekojis alkohols, dejas, mūzika, sarunas, izģērbšanās un vēl šis tas, kas piederas jautrai jauniešu atpūtai. Jānis stāsta, ka uz rīta pusi Kaspars piedzēries un gultā aizmidzis. Vēlāk arī Liene turpat nolikusies blakus. Kad no virtuves iegājis istabā un to ieraudzījis, skaļi pajautājis: “Kas te notiek?” Liene ļoti uztraukusies, teikusi, ka ar Kasparu viņai nekas neesot, bet Jānis atteicis, ka tas viņu neinteresējot, jo Liene neesot viņa meitene. Pēc kādām desmit minūtēm virtuvē ieskrējusi Liene un ar gaļas griežamo dēlīti sasitusi durvju stiklu, ar kādu stikla gabalu mēģinājusi sev griezt vēnas, histērijā bļāvusi. Jānis viņu turējis aiz rokām, brūces nebijušas dziļas, savainota arī plauksta, asinis tomēr tecējušas. Liene strīķējusies gar sienām, uz kurām palikušas asinis, ielēkusi gultā pie Kaspara un situsi viņam. Jānis meiteni mierinājis, teicis, lai domājot par savu bērnu, bet viņa: ka visi viņu ienīstot un nevienam viņa neesot vajadzīga, ka gribot mirt. Liene kliegusi: “Jāni, nē!” Jānis Lienei teicis, ka braukšot no rīta uz mājām un lai vairs nekad viņam nezvanot. Liene istabā ietinusies segā un raudājusi, bet Jānis aizgājis uz virtuvi, sēdējis kopā ar Kasparu un smēķējuši. Kristīne vākusi kopā stiklus, nesusi tos uz atkritumu kasti kāpņu telpā un pēc brīža teikusi, ka iešot paskatīties, ko Liene darot. Tad Kristīne atskrējusi raudādama, sakot, ka Liene izlēkusi pa logu.

J. Ļipatovs liecina, ka arī citas reizes Liene bijusi emocionāla, ar mainīgu garastāvokli, bieži bļāvusi.

Jānis man stāsta, ka divus mēnešus izmeklēšanas laikā nosēdējis cietumā, pratināšanas laikā viņam draudēts, arī fiziski cietis, esot teikts, ka viņam jānorādot uz kādu – Kristīni vai Kasparu – , tad tikšot vaļā. Izmeklēšana ilgusi ap pusotru gadu, kuras laikā devies strādāt uz autoservisu pie draugiem Luksemburgā un cītīgi lidojis uz Latviju uz visām tiesas sēdēm (kādām septiņām), būdams pārliecināts par savu nevainīgumu. Arī advokāte mierinājusi, ka viss būšot kārtībā. Tāpēc 2014. gadā piespriestie 15 gadi cietumā bijis milzīgs pārsteigums.

“Es un mani radi tic dēla nevainīgumam. Mans Jancis atradās nepareizā vietā nepareizā laikā. Viņš tā tai dienā negribēja braukt. Arī naudas nebija, arī man nebija ko iedot, bet meitenes viņam pakaļ uz Baldoni taksi atsūtīja, sarunāja Jāņa bērnības draugu braukt līdzi. Tā Jānis aizbrauca. Viņam daudz meiteņu bijis. Ir trīs māsas, nekad nevienai viņš nav darījis fiziski pāri,” stāsta Jāņa mamma Velta. “Par Lieni Jancis teica, ka viņa filmējoties lietojusi antistresa tabletes, lai izturētu visu, kas viņai likts darīt, un viņam neesot vajadzīga tāda meitene, kas flirtē ar citiem.”

Ar Kitiju Jānis iepazinies jau izmeklēšanas laikā un pusotru gadu abi nodzīvoja kopā. Jānis meitenei uzreiz izstāstījis, par ko tiek turēts aizdomās. Kitija tic Jānim un piebilst, ka Jānis esot tik jauks cilvēks, kurā nevarot neiemīlēties. Viņš nekad nepacelšot roku pret sievieti.

“Kad mēs kādreiz pastrīdējāmies, viņš nekad nekļuva agresīvs un ļauns. Vispār man liekas, ka viņam automašīnas interesē vairāk nekā meitenes,” saka Kitija. Viņa jau ceturto gadu reizi mēnesī dodas uz cietumu pie sava Janča, ar kuru var tikties tikai pie lodziņa, tic viņa nevainīgumam un gaida mājās.

 

Aculiecinieki

Tieši aculiecinieku liecības ir viens no svarīgākajiem apsūdzības argumentiem. Tiesa, tās ir noliegtas, bet… Visu pēc kārtas.

Gan pirmajā pratināšanā, gan vēlāk (izņemot vienu reizi) policijā un pēc tam tiesas sēdēs Kristīnes liecības par traģisko nakti pēc būtības saskan ar Jāņa liecībām. Viņa bija tā, kas pirmā pamanījusi lodžijas atvērto logu, pie kura bija piebīdīts krēsls un pa kuru izlēkusi Liene. Iespējams, pirms tam dzirdējusi frāzi “Jāni, nē!”, ko Liene, visticamāk, teikusi par to, ka nav skūpstījusies ar Kasparu. Lienes radi draudējuši, jo nav ticējuši pašnāvībai. Pēc notikušā ciemojusies pie paziņas Ingusa, kuram stāstījusi par notikušo pašnāvību. Pēc tam portālā draugiem.lv Inguss nezin kāpēc jautājis: “Čau! Kā Jums tur beidzās izgrūšana pa logu?” Atbildējusi, ka notikusi pašnāvība un nesaprotot viņa jautājumu. Pats vīrietis tiesā liecināja, ka jautājums draugiem.lv bijis kā joks, ar ko nedomājis ne “izgrūšanu”, ne “izmešanu”.

“2010. gada 22. aprīlī mani izsauca uz policijas iecirkni. Ar mani runāja vairāki policisti. Sākumā teicu visu, kā bija, pēc tam salūzu. Kāds vecāks policists man stāstīja, ka tiesa man iedošot 15 gadus, mati, zobi izkritīs, plaušas sadalīsies. Stundām neļāva iet uz tualeti, pīpēt, padzerties, jau sāka rakstīt apcietināšanas orderi, noņēma gredzenus, auskarus. Teica: vai nu man, vai puišiem nāksies sēdēt. Tad nu es liecināju to, ko man lika,” man stāsta Kristīne un zvēr, ka nemelo. (Tiesas materiālos lasāms – dienesta izmeklēšanā noskaidrots, ka nekādas ietekmēšanas no policijas neesot bijis.) Jau nākamajā dienā, sapratusi, ko izdarījusi, devusies uz policiju un šīs liecības noliegusi. Tad pēc neilga laika devusies strādāt uz Portugāli, kas viņai atļauts.

Policijas pierakstītās Kristīnes 22. aprīļa liecības, ko viņa pēc tam atsaukusi, ir sekojošas. Liene bļāvusi uz Kasparu, lai viņš pasakot Jānim, ka abi neesot skūpstījušies, bet Kaspars klusējis un staigājis šurpu turpu. Viņa tikmēr vākusi stiklus. Pēc kāda trokšņa no virtuves prasījusi, kas notiek, bet Jānis teicis, ka nekas. Sapratusi, ka notikusi kaušanās un grūstīšanās. Liene bļāvusi: “Jāni, beidz, Jāni, beidz!”, pēc kā iestājies klusums. Pavērusi durvis, Kristīne ieraudzījusi, ka Jānis tur Lieni rokās, pakāpies uz krēsla pie atvērta loga. Liene bijusi bezsamaņā. Kristīne sākusi kliegt par to, kas notiek. Jānis atbildējis, ka viņam šķietot, ka viņš nogalinājis Lieni, jo neesot pulsa, tāpēc jāradot apstākļi, it kā notikusi pašnāvība. Kristīne teikusi, ka varbūt Lieni varot glābt, bet Jānis viņu izmetis pa logu. Kristīne sākusi kliegt uz Jāni par izdarīto un pateikusi Kasparam, ko viņš izdarījis. Kaspars aizgājis pie loga paskatīties, bet Jānis viņu turējis un draudējis, ka, ja stāstīšot redzēto policijai, arī viņu izmetīšot pa logu, tāpēc apsolījusi klusēt. Pēc tam Jānis ar Kasparu abi viņai draudējuši, un tad visi saskaņojuši liecības.

“Jānis nav vainīgs. Ar Lieni kopā dzīvoju kādu pusotru mēnesi. Sākumā viņa bija dzīvespriecīga, bet tas pamazām zuda. Šķiršanās, dēls nav klāt, sliktas attiecības ar māti. Vienreiz man teica, ka gribot mirt jauna un skaista. Atbildēju, ka viņa ir muļķe un jādzīvo kaut vai bērna dēļ. Vispār jau Liene daudz nedzēra, bet tai vakarā šausmīgi gribēja piedzerties. Mēs jau dzērām tikai kokteilīšus darbā, lai varētu to izturēt. Pretīgs darbs, arī Lienei riebās, nekad nebiju iedomājusies, ka ir tik daudz slimu vīriešu, kas prasa visneiedomājamākās lietas. Bet bijām jaunas, un cita darba mums nebija,” man stāsta Kristīne, kura Portugālē bijusi oficiante, bet šobrīd ir operatore olu fabrikā. Pēc atgriešanās no Portugāles viņa trīs nedēļas pavadījusi sieviešu cietumā.

Arī Kaspara sākotnējās un pārējās liecības, izņemot 2010. gada 23. aprīļa liecību, pamatā saskan ar Jāņa un Kristīnes liecībām. Tusiņš, degvīns. Ar Lieni neesot skūpstījies. Bijis slikti, pavēmis vannasistabā, aizmidzis. Kliegšanu un stiklu plīšanu neesot dzirdējis. Pamodies no Kristīnes bļāvieniem, ka Liene izlēkusi pa logu.

Savukārt 23. aprīļa liecībās policijai Kaspars stāsta, ka pamodies no tā, ka Kristīne bļāvusi uz Jāni, kāpēc viņš tā izdarījis, bet Jānis atbildējis – ja viņš kaut ko pateikšot, arī viņa izlidošot pa logu. Tajā brīdī sapratis, ka izdarīta slepkavība. Jānis izdomājis, kas kuram jāsaka, lai viņu neapcietinātu par slepkavību. Pēc trijām dienām saticis Jāni, kurš pateicis, ka izmetis pa logu Lieni, jo sastrīdējušies par to, ka Liene viņu krāpjot.

“23. aprīlī nesapratu, kas notiek. Man teica: ja neliecināsi, ko liekam, sēdēsi cietumā, novecosi, paliksi par sievieti. Viens policists nikni pārlādēja pistolē patronas, otrs laipni piedāvāja sadarboties. Aizbraucis mājās, visu nakti nevarēju gulēt, no rīta aizbraucu pie Jāņa vecākiem, atvainojos un teicu, ka dodos uz policiju atsaukt nepatiesās liecības, ko arī izdarīju. Tad gan mani mazliet iekaustīja, teica, lai neatkāpjoties no liecībām pret Jāni, bet mani nesalauza. Iemeta cietumā uz diviem mēnešiem,” man saka Kaspars un tāpat kā Jānis un Kristīne zvēr, ka nemelo.

“Jānis man ir bērnības draugs. Viņš ne tikai sievietei, pat kaķim nevar nodarīt pāri. Nekad nav bijis agresīvs. Jautrs un mierīgs, kad iedzer. Lieni iepazinu tikai tajā vakarā. Nebija nervoza. Šnabi gan daudz dzēra un neuzkoda. Liene tikai vienu brīdi uzvilkās. Tā vakars bija foršs. Ja būtu zinājis, ar ko viss beigsies, jau laicīgi būtu notinis makšķeres,” Kaspars joprojām ir uztraucies, runājot par notikušo.

 

Kaimiņi

Kaimiņiene Astrīda pamodusies naktī no trokšņiem blakus dzīvoklī, pēc tam iemigusi. Dodoties uz darbu plkst. 5.50, nolēmusi piezvanīt pie durvīm un aizrādīt. Durvis atvērusi meitene baltā, tīrā apakšveļā, bijusi izbrīnīta, bet mierīga, bez acīmredzamām reibuma pazīmēm. Kā vēlāk izrādījās, tā bija Liene. Plkst. 6.28 Astrīdai zvanījis vīrs Staņislavs un pateicis, ka no kaimiņu dzīvokļa kāds izlēcis pa logu. Staņislavs, kurš atradies istabā aiz sienas blakus dzīvoklim, tiesai liecināja, ka pamodies pēc plkst. 6 no vairākkārtējiem sievietes bļāvieniem “Jāni, nē!”. Pēc kādas pusminūtes, minūtes pēc kliedzieniem izdzirdējis skaļu būkšķi – kaut kas bija nokritis uz zemes. Pēc būkšķa kāda sieviete teikusi “izlēca pa logu” vai “izmeta pa logu”.

 

Eksperti

Sievietes līķi piefiksējis policijas inspektors Igors Gaiduks. Sastādījis shēmu. Kājas no ēkas sienas atradušās divu metru plus mīnus 10 centimetru attālumā – mērījumus veicis ar parastu plastmasas lineālu, jo nekādu speciālo līdzekļu nav bijis. Bojāgājušās galva atradusies tuvāk mājas sienai, pats ķermenis slīpi – 30 grādu, varbūt nedaudz lielākā leņķī – attiecībā pret mājas sienu.

Ņemot vērā šo datus, kā arī izmantojot fotogrāfijas, miesas bojājumu rašanās mehānismus, datortehniku, mehāniku, matemātikas un citas formulas, kā arī dabas likumus, eksperts, inženierzinātņu doktors un profesors Jānis Vība veica trasoloģisko ekspertīzi un secināja, ka Liene pati nav izlēkusi. Viņš izrēķinājis, ka Liene ar ātrumu 1,85 km/h palaista pāri palodzei – šādu ātrumu var iegūt, objektu turot rokās un ar muskuļu spēku palaižot vai pagrūžot pāri palodzei. Ātrums iegūts, ņemot vērā, cik tālu Liene bijusi no mājas sienas. Liene līdz zemei lidojusi 2,26 sekundes, kas ir bijis par maz, lai ķermenis pats sāktu rotēt vai sagrieztos. Tam būtu nepieciešami vismaz 100 metri (nepilnas piecas sekundes), kas nozīmējot, ka Lienes ķermeņa pozīcija, sākot krišanu, bijusi tāda pati (pagrieziena leņķis plus mīnus 5%) kā uz zemes: kājas, nedaudz saliektas ceļos, kopā, rokas uz leju, tā saucamā “līgavas poza” – kad līgavainis nes līgavu izstieptās rokās. Ja Liene būtu lēkusi, neesot bijis iespējams sagriezties ieslīpi pret sienu. Lecot perpendikulāri, meitene būtu atradusies arī tālāk – 3,29 metru attālumā no sienas (realitātē Lienes galva atradās 1,13 metrus no sienas), tāpat viņai nebūtu bijis iespējams pagriezties par 120 grādiem. Ja Lienes krišanas sākuma pozīcija būtu bijusi vertikāla, tad viņa būtu piezemējusies uz kājām vai vēdera, augums būtu noliecies uz priekšu. Bet Lienes roku elkoņu traumas liecinot, ka ķermenis pret zemi atsities ar muguru. Medicīnas eksperti precizējuši, ka pirmais kontakts ar zemi bijis labās sēžas apvidū. Ja Liene būtu izkritusi, sēžot uz palodzes, arī tad viņai uz zemes būtu bijis jāatrodas perpendikulāri pret ēkas sienu un ķermeņa pozīcija būtu bijusi cita.

Cits eksperts – Andris Pimenovs – veica krimināleksperimentu: cik viegli dotajos apstākļos bija izmest bezsamaņā esošu sievieti? No grīdas vienam speciāli netrenētam cilvēkam Lieni (63 kg) būtu bijis pacelt ļoti grūti, gandrīz neiespējami, jau vieglāk – no gultas vai galda. Uzlikt uz palodzes – jau vieglāk. Toties divatā no grīdas Lieni būtu bijis relatīvi viegli pacelt, arī uz palodzes uzlikt. Eksperts gan piebilst, ka stresa stāvoklī cilvēks var paveikt vairāk nekā bezemocionālā stāvoklī.

Tiesa, cits autoratīvs eksperts, kurš gan negribēja minēt savu vārdu, J. Vības vietā tik pārliecināts nebūtu: “Nav šaubu, ka Vība ir lielisks mehāniķis, diemžēl kā tāds viņš aplūkoja Lienes gadījumu, uztverot viņu kā mehānisku objektu. Protams, viss varēja norisināties tā, kā apraksta Vība, tomēr es atstātu vietu arī šaubām. Teorētiski dzīvs cilvēks aizķeroties vai pagriežoties sākuma stāvoklī varēja iegūt rotāciju, to pozu, kādā viņu atrada lejā. Attālumi no sienas un lidojuma laiks, manuprāt, ir pārāk mazi, lai izdarītu 100% secinājumus,” saka eksperts.

 

Poligrāfs

FIB akadēmiju beigusī eksperte Iveta Ivančika 2010. gadā veica poligrāfa ekspertīzi, balstoties uz ASV sertificētu metodiku. No ekspertīzes izrietot, ka melu procents, atbildot uz jautājumiem, kas attiecas uz lietu, Jānim ir 99%, kas ir maksimāli iespējamais, Kasparam – 96%. Slēdziens, ka Ļipatovs izmetis Lieni pa logu – viennozīmīgs. Tiesa, visvairāk svīdis, vislielākais asinsspiediens un augstākā sirdsdarbība Jānim bijusi, atbildot uz jautājumu: “Vai jūs kopā ar Kasparu un Kristīni izgrūdāt Lieni pa logu?”, bet ne tik ļoti, atbildot uz jautājumu: “Vai jūs pats izmetāt pa 9. stāva logu Lieni Jerjomenko?” No ekspertīzes varot secināt, ka Kaspars patiesi sakot, ka neredzējis, ka Liene pa logu izlēkusi, bet melo, ka neizmeta viņu kopā ar Jāni un Kristīni. Pēc ekspertes domām, pastāvot iespēja, ka Kaspars veicis aktīvas darbības Lienes izmešanā pa logu, jebkurā gadījumā Kaspars ir pārliecināts, ka Liene izmesta.

Kā zināms, poligrāfs (melu detektors) nav pēdējā patiesības instance, un to ņem vērā arī tiesa kontekstā ar citiem pierādījumiem. Pasaules praksē ir bijuši gadījumi, kad poligrāfu iznācis apmānīt, bet parasti tas izdevies vai nu ar īpašu psihi apveltītiem vai ļoti pieredzējušiem cilvēkiem, kādi abi puiši nav. Jebkurā gadījumā poligrāfs šajā gadījumā norāda uz iesaistīto meliem.

Bet te atkal ir viens “bet”. Izrādās, kā sacīja advokāts, eksperte I. Ivančika vēlāk esot atstādināta un eksperts U. Miķelsons J. Ļipatovam veica atkārtotu ekspertīzi, un tā vairs nav tik kategoriska. Slēdziens: “Visticamāk, ka nemelo, teikdams, ka neizmeta pa logu Lieni.” Tiesa, te atkal “bet”: otru reizi – un, jo ilgāks laiks pagājis pēc notikuma, zinot, kādi būs jautājumi, – poligrāfu apmānīt vieglāk. Lieciniece Kristīne melu detektora priekšā nestājās, jo tai laikā atradusies ārzemēs. Šogad, liecinot apgabaltiesā, viņa lūdza tiesu nozīmēt poligrāfa ekspertīzi, bet tiesa tam nepiekrita.

 

Tiesa

Un tā 2014. gada 10. martā pirmās instances tiesas tiesnese I. Vanaga, lemjot par Jāņa vainu un piespriežot viņam 15 gadus cietuma un morālo kompensāciju Lienes mātei 15 000 latus (21 343 eiro), ņēma vērā vairākus apstākļus. Galvenie ir tādi. Trasoloģiskās ekspertīzes dati. Iespēja pārvietot un izmest nemaņā esošo Lieni. Kristīnes liecības par redzēto slepkavību un Kaspara liecības ttiecībā uz sarunām par slepkavību. Poligrāfa dati. Kaimiņu liecības. Lienei, pēc daudzu liecībām, nebija pašnāvniecisku tieksmju. Kristīnes un Kaspara liecības ir mainīgas. Nav konstatēts, ka policija uz Kristīni un Kasparu būtu izdarījusi spiedienu vai draudējusi, tieši otrādi – tas viss bijis no Jāņa puses.

 

Advokāts

Jāni šobrīd pārstāv advokāts Regnārs Jansons. Viņš man atklāj, ka ne tikai profesionāli dara savu darbu, bet arī personīgi tic Jāņa nevainīgumam. R. Jansons min vairākus gadījumus no savas prakses un personiskās dzīves, ka daudzas pašnāvības izskatījušās vai varētu būt izskatījušās pēc slepkavības. Jerjomenko lieta ir viena no tādām, tikai diemžēl nav neviena neapgāžama alibi Jānim, bet arī prokuratūrai nav neviena tieša pierādījuma.

Gan man, gan tiesai R. Jansons teic, ka tiešu pierādījumu trūkums nav vienīgie argumenti par labu Jānim. Kad J. Vība veica ekspertīzi, viņš vēl nav bijis eksperts, turklāt viņa secinājumi balstoties uz pieņēmumiem un neatbilstot kriminālistikas principiem. A. Pimenova eksperiments par ķermeņa pacelšanas grūtībām jātulko par labu apsūdzētajam. Izmeklēšana, kopš parādījās versija par slepkavību, esot bijusi tendencioza. Eksperta Miķelsona veiktā poligrāfa ekspertīze tulkojama par labu apsūdzētajam. Ir pretrunas kaimiņa liecībās. Lienes ieraksti “draugiem.lv” rāda, ka viņa daudz lietojusi alkoholu.

“Nav neviena neapgāžama pierādījuma. Zems pierādījumu standarts, lai neteiktu vairāk. Pieņēmumu formā veikta ekspertīze. Lūdzu Jāni Ļipatovu attaisnot,” tiesā teica advokāts.

 

Prokurore

“Esmu 100% pārliecināta, ka Ļipatovs izdarīja slepkavību. Ja nebūtu, tad neietu tiesā un necīnītos, būtu atteikusies no apsūdzības – savā praksē to esmu darījusi. Jā, nav tiešu pierādījumu, bet tiesu prakse virzās uz to, ka arī ar netiešiem pierādījumiem var pietikt, lai būtu notiesājošs spriedums. Skaļākais piemērs: Ivanovas slepkavība. Arī tikai netieši pierādījumi un motīvs. Taču tiesa trīs cilvēkus notiesāja par slepkavību. (2008. gadā savas privātmājas pagalmā Garkalnes pagastā tika nošauta uzņēmēja Ella Ivanova; par slepkavības pasūtīšanu tika notiesāts nelaiķes vīrs Igors Ivanovs un vēl divi vīrieši – par nozieguma izplānošanu un izpildīšanu. – Red.),” man saka prokurore Alla Seibute. “Un lietas dalībnieku sarakste “draugiem.lv”, kura lietā ir divos sējumus un par kuru advokāts tik kautrīgi runā, un, godīgi sakot, arī man ir neērti. Sekss, alkohols, mīlas lietas, bet galvenais: neparādās nekas, kas liecinātu, ka Lienei būtu bijušas pašnāvnieciskas tieksmes. Parādās attiecības un citas lietas, par kurām savās liecībās melo Jānis un, galvenais, Kristīne.”

Tiesas debatēs prokurore norādīja, ka viņas pārliecība par J. Ļipatova vainu balstās uz eksperta J. Vības atzinumu, pašas teorētiskajiem pētījumiem un citām krimināllietām, kur cilvēki gan paši lēkuši, gan izmesti. A. Seibute minēja kādu lietu, kur meitene izdzīvoja pēc kritiena no piektā stāva un liecināja – ja būtu mirusi, būtu bijis līdzīgi šai lietai, jo arī nebija neviena cita tieša pierādījuma. Šī meitene krītot skaļi kliedza, Liene – klusēja, tas nozīmējot, ka viņa bija bezsamaņā. Uzreiz rodas jautājums: kā var ieņemt “līgavas pozu”, esot bezsamaņā?

Tāpat pārliecinošas esot poligrāfa ekspertīzes.

Daudz pretrunu liecinieku liecībās. Prokurorei svarīgas un ticamas ir Kristīnes sniegtās liecības 22. aprīlī, jo tieši no tām policija uzzināja to, kas vēlāk atklājās ekspertīzēs: ka Liene pirms izmešanas bijusi bezsamaņā, ka slepkava pakāpies uz ķeblīša pie loga.

Kā punkts uz “i” esot kaimiņa liecības: ka pēc kādas minūtes pēc kliedziena “Jāni, nē!” kaut kas nokritis, it kā kartupeļu maiss. Burtiski dažas sekundes pēc dobjā būkšķa kaimiņš dzirdējis Kristīnes satraukto balsi, kas nozīmē, ka viņa bijusi notikumam klāt. Bet Kristīne liecinot, ka bijusi virtuvē, nākusi no tās un tad tikai ieraudzījusi, ka Liene ir lejā. Turklāt Kristīne policijā atteikusies no liecībām, ka esot dzirdējusi Lienes kliedzienu “Jāni, nē!”.

Vēl prokurore tiesu debatēs norādīja, ka sarakste “draugiem.lv” norāda, ka starp Jāni un Kristīni jau no oktobra bijušas intīmas attiecības, lietojuši kopā alkoholu un citas apreibinošas vielas, ka Jāņa uzvedība bijusi neprognozējama. Kristīne vairākkārt atzinusies Jānim mīlestībā, bet Jānis to noliedzis un pievērsis uzmanību Lienei. Bet liecībās un arī tiesā Jānis un Kristīne noliedza savas attiecības, sakot, ka tie bijuši tikai joki.

“Gan Ļipatovs, gan lieciniece Kristīne sarunās ar Jerjomenko māti, radiem un draugiem neilgi pēc notikuma ir vairākkārt atkārtojuši un uzsvēruši: “Jūs tāpat neko neuzzināsiet, neko nepierādīsiet!” Kas tad viņiem tāds bija slēpjams un kas tad tāds radiem būtu pierādāms, ja Jerjomenko pati izlēca pa logu?” tiesas debatēs jautāja A. Seibute un lūdza atstāt spēkā pirmās instances tiesas spriedumu.

“Smaga lieta. Nav tiešu pierādījumu, bet netiešie – neviennozīmīgi un pretrunīgi. Mainīgas liecības. Bet viss jāvērtē kopsakarā,” man saka kāds augsta ranga prokurors, kurš, nevēloties ietekmēt tiesas procesu, savu vārdu lūdz neminēt. “Redzu, ka tiesa piešķīrusi augstāku vērtējumu ekspertam, ne liecību maiņai. Labāka varēja būt policijas izmeklēšana. Tās liecības par slepkavību vajadzēja filmēt advokāta klātbūtnē notikuma vietā, lai visi redzētu, ka neviens lieciniekiem nesit, ka neviens netur pistoli pie deniņiem. Jā, un kāpēc tad Kristīne un Kaspars, būdami pieauguši cilvēki, pratināšanā neizmantoja advokātu, uz ko viņiem bija tiesības? Tas tiešām nav saprotams: cilvēki dodas liecināt par notikumu, kurā bijuši iesaistīti un policijai ir versija par slepkavību, un viņi neiedomājas par advokātu!”

 

Vai tiesas vietā spriestu tik bargi?

“No malas grūti vērtēt. Tiesnesis redz visus lietas materiālus, klausās liecības, skatās ķermeņa valodu, vērtē acu kontaktus un tā tālāk. Ja iedod 15 gadus, tad tiesai jābūt lielai pārliecībai par vainu, turklāt tādā lieta, kur pierādījumu nav daudz. Un vēl. Senāts jau neatmeta lietu atpakaļ apgabaltiesai pierādījumu dēļ, bet tāpēc, ka nebija uzklausīta viena lieciniece.”

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
FOTO: Izraugās Rīgas galvenās egles
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Latvijā aizturēts Ukrainas bankas “CityCommerce Bank” līdzīpašnieks
8 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Cilvēki pazuda bez pēdām… Sākta tiesvedība par šausminošām slepkavībām Rīgā
9 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

JL
Juris Lorencs
Latvijā
No vārda “nacionāls” nevajag kautrēties. Saruna ar profesori Maiju Kūli 1
Intervija 7 stundas
LE
LETA/LA.lv
Sports
Balinska skaisti vārti papildlaikā nodrošina “Dinamo” uzvaru Ņižņijnovgorodā
6 stundas
LE
LETA
Latvijā
FOTO: Izraugās Rīgas galvenās egles
7 stundas
LA
LA.lv
Kultūra
FOTO: Sirsnīgā gaisotnē piedzīvota filmas “Saule brauca debesīs” pirmizrāde
Speciālreportāža 6 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Bordāna valdības projekts iesviests papīrgrozā 1
7 stundas