Publicitātes foto. Ilustratīvs attēls

Liepāja mācās dzīvot bez “Metalurga” 7

14 jauni uzņēmumi Liepājas teritorijā nākamo divu gadu laikā. Gana iespaidīgs skaitlis nebūt ne lielajai Kurzemes pilsētai. Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) attīstība ir pilsētas teju galvenā prioritāte, lai cīnītos ar lielo pilsētas bezdarbu. Tomēr, kā norāda paši uzņēmumi, radusies ačgārna situācija – bezdarbs liels, bet darbinieku nav.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

LSEZ pārvaldnieka vietnieks Dzintars Hmieļevskis norāda, ka tam ir vairāki iemesli. “Daļai nav gribēšanas strādāt, citiem trūkst nepieciešamās kvalifikācijas, bet vēl daudzi nemaz nezina par vakancēm. Ar Nodarbinātības valsts aģentūru mums nav sanākusi laba sadarbība. Ja potenciālajiem darbiniekiem iesaka mācīties svešvalodas un braukt prom uz Skandināviju vai Rietumeiropu, tad apmierināti mēs nevaram būt. Ir komunikācijas vakuums un pilnīgi neloģiska situācija – liels bezdarbs, bet uzņēmumiem grūti aizpildīt vakances,” teic Dz. Hmieļevskis. Viņš norāda, ka problēmu LSEZ un uzņēmumi cenšas risināt paši – rīkojot izbraucienus uz skolām, seminārus skolotājiem. Lai informētu par darba iespējām, lai pateiktu priekšā, kādiem priekšmetiem skolā vairāk pievērst uzmanību. “Protams, ķīmijas, fizikas zināšanas ir bonuss, tomēr pats galvenais ir gribēšana strādāt un mācīties.” Viņš arī atzīst, ka vairākiem uzņēmumiem nācies piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku no Ukrainas.

Viens no iemesliem gana lielajam bezdarbam (2017. gada aprīlī Liepājā bezdarba līmenis bija 10,4%) noteikti ir “Liepājas metalurga” pajukšana, tomēr Dz. Hmieļevskis sacīja, ka tie, kas gribēja, darbu ir atraduši, jo pēc tāda veida speciālistiem pilsētā ir gana liels pieprasījums. Lēnām, bet bezdarbs pilsētā krīt, taču joprojām ir diezgan augsts.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pilsēta to cenšas turpināt samazināt, sakārtojot infrastruktūru investoru piesaistei – sakārtota lidosta, kas ieguvusi starptautisko sertifikāciju un sākusi apkalpot lidojumus no un uz Rīgu, katru gadu lēnām pieaug arī ostas apgrozījums, jau kādu laiku Liepājai ir arī regulāra prāmju līnija ar Vāciju. “Pērn osta pārkrāva 5,7 miljonus tonnu un rādītāji katru gadu aug. Protams, mēs labprāt krautu miljonu tonnu “Metalurga” gatavās produkcijas, taču neteiktu, ka mums ietu slikti. Pēdējā laikā pārkraujam arvien vairāk graudu un ogles, lēnām pieaug lejamkravas, kā vienmēr labi rādītāji ir kokam un šķeldai,” norāda LSEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš.

LSEZ, kam šogad aprit 20 gadi, teritorijā atrodas arī slavenā “Lauma Fabrics” mežģīņu, adījumu u. c. tekstilizstrādājumu ražotne, kas izvietota vienā no lielākajām ēkām pasaulē – tās platība ir 115 645 kvadrātmetri. Uzņēmuma pārstāve Anda Kaimiņa norādīja, ka uzņēmumā strādā vairāk nekā 460 darbinieku. “Pērn apgrozījām apmēram 33 miljonus eiro, bet šogad to plānots palielināt vēl par apmēram 10%.

Viens no uzņēmumiem, kas nodarbina ukraiņus (uzņēmumā strādā pieci), ir dāņiem un amerikāņiem piederošais iekārtu ražošanas uzņēmums “Caljan Rite-Hite Latvia”, kas ražo teleskopiskos konveijerus sīkpaku iekraušanai un izkraušanai pasta šķirotavām visā pasaulē. Kā norādīja kompānijas metālapstrādes vadītājs Indulis Bērziņš, kompānijas apgrozījums strauji aug, pateicoties tam, ka zeļ un plaukst internetveikalu bizness. “Darbu plāni sarakstīti līdz septembra, oktobra beigām. Pasūtījumu ir tik daudz, ka mūsu kapacitāte ir uz robežas. Knapi paspējam saražot to, ko Dānijā pārdod,” stāsta I. Bērziņš.

Kompānijā strādā vairāk nekā 100 cilvēku. Algas – virs vidējās Latvijā – uz rokas darbinieki saņemot vismaz 1000 eiro, turklāt tāda alga esot mazāk kvalificētiem darbiniekiem (ja strādā virsstundas, alga ir vēl lielāka). Tomēr strādāt gribošo un varošo akūti trūkst. “Tehniskā ziņā ar visu tiekam galā, bet lielākā problēma gan mums, gan citiem Latvijas uzņēmumiem ir kvalificēta darbaspēka trūkums. Eiropas tirgus aizvilinājis ļoti daudzus profesionāļus. Ļoti cīnāmies par darbaspēku, esam noslēguši vienošanās ar Liepājas Valsts tehnikumu, darba biržām – par katru cilvēku ar labu kvalifikāciju esam ļoti priecīgi, tas ir liels sasniegums,” stāsta “Caljan” pārstāvis.

Reklāma
Reklāma

Arī metālapstrādes uzņēmums “Jensen Metal” priecātos par jauniem darbiniekiem, neskatoties uz to, ka uzņēmums jau tagad nodarbina vairāk nekā 250 cilvēkus.

Liepājas Speciālā ekonomiskā zona

41 kapitālsabiedrība

Vairāk nekā 2050 darbinieku

Uzņēmumu apgrozījums 2015. gadā – ap 170 miljoniem eiro

Zonas platība – 3739 hektāri (65% no visas pilsētas teritorijas, zonā ietilpst gan osta, gan lidosta, gan dzelzceļš)

Atlaides: 80% uzņēmuma ienākuma nodoklis; 80% nekustamā īpašuma nodoklis; 0% PVN likme preču piegādēm un pakalpojumiem SEZ un brīvajā zonā; atbrīvojums no muitas nodevām un akcīzes nodokļa naftas produktiem brīvajā zonā.