Dabā
Zaļā dzīvošana

Liepājā mazinājies nešķiroto atkritumu daudzums0

Foto: Dainis Bušmanis

Liepājā maksa par atkritumu apsaimniekošanu pēdējos trīs gados kāpa vidēji par 2,25 eiro/m3, kāpa šķiroto un mazinājās nešķiroto atkritumu daudzums.

Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece-Liepiņa teic, ka 2017. gadā pilsētā savākti aptuveni 1000 m3 stikla iepakojuma un 16 500 m3 papīra un plastmasas iepakojuma. Pērn savākts 3000 m3 stikla un 29 500 m3 papīra un plastmasas iepakojuma.

Vislielākais šķiroto atkritumu īpatsvars ir no juridiskajām personām un no savrupmājām.

Pērn arī savākts 169 000 m3 nešķiroto atkritumu – par 6500 m3 mazāk nekā gadu agrāk. Patlaban Liepājā ir 123 publiski pieejami šķirošanas punkti, atkritumus šķiro 333 daudzdzīvokļu namos un 305 savrupmājās (dati uz 31.12.2018.), kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām normām.

“Iesaistīties atkritumu šķirošanā var ikviena daudzdzīvokļu vai privātmāja, piesakot vēlamo pakalpojumu savam atkritumu apsaimniekotājam,” teic D. Liepniece-Liepiņa.

Liepājā pie daudzdzīvokļu namiem izveidoti tipveida, uz cieta pamata balstīti laukumiņi, liepājnieki tos dēvē par “atkritumu sētiņām”, kur piekļuve iespējama vien ar slēdzenēm. Viena laukumiņa izveides izmaksas ir aptuveni 1200 eiro.

Liepājas pašvaldība ir izveidojusi atbalsta programmu šo šķirošanas laukumiņu izveidei.

“Arī šāda veida vides sakārtošana rosina cilvēkus vairāk rūpēties par apkārtni. Turklāt aizslēgtās “sētiņas” liedz izmantot konteinerus tiem cilvēkiem, kuru vajadzībām tie novietoti,” teic Dace Liepniece-Liepiņa.

Latvijā aizvien ir iespējams izvairīties no atkritumu apsaimniekošanas maksas. Kaspars Poriķis, SIA “Kuldīgas komunālie pakalpojumi” Tehniskās bāzes un atkritumu apsaimniekošanas daļas vadītājs, teic, ka ir samērā grūti pierādīt, vai cilvēki dzīvo konkrētajā vietā, ja viņu mērķis ir izvairīties no līguma slēgšanas ar atkritumu apsaimniekotāju.

K. Poriķis ierosina likumos iestrādāt normu, ka AS “Sadales tīkls” ļauj pašvaldībai piekļūt informācijai par elektrības patēriņu konkrētajā adresē.

Elektrības patēriņš visprecīzāk rāda, vai cilvēks šajā adresē dzīvo.

Pašvaldība ar šo informāciju varētu izsekot, vai ilgstoši ekspluatācijā nenodotos objektos dzīvo cilvēki, un šis informācijas avots spētu risināt arī citus samezglojumus.

Savukārt “ZAAO” darbības reģionā kopā ar pašvaldībām ir izveidota tiešsaistes sistēma “Laipa”, ar kuru strādā pašvaldību komunālo saimniecību speciālisti un pašvaldību policisti, lai kontrolētu, kuros īpašumos ir noslēgti līgumi un kuros nav.

Saistītie raksti

Ja tiek konstatēts, ka līguma nav, tad pašvaldība izsaka brīdinājumu un aicina sakārtot līgumsaistības. Bet K. Poriķis uzsver – visefektīvākais veids ir sodi, kurus var uzlikt vien pašvaldības policija. Pēc sodīšanas cilvēki saprotot atkritumu apsaimniekošanas līgumu slēgšanas svarīgumu.

Atbalsta:
Latvijas vides aizsardzības fonda logo

LA.lv
LE
LETA
Dabā
Latvijā ieplūdīs silts gaiss no Āfrikas: laika prognoze trešdienai
1 diena
LE
LETA
Dabā
Tērvetes dabas parkā nostiprints upes krasts 100 metru garumā
1 diena
LA
LA.LV
Dabā
Ronalds Siliņš: Vai zinātnieki tic klimata pārmaiņām? 8
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
Krievijas dezinformācijas apskats: Somiju mēģina “pievienot” Krievijai 1
5 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
“Sabiedrību nosauca par aitām….” Kariņš sašutis par atsevišķu deputātu uzvedību Saeimas sēdē
4 stundas
LE
LETA/LA.LV
Sports
“Ventspils” Eiropas kausā turpina perfekti, nodrošinot vietu nākamajā kārtā
4 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
VIDEO. Ķīpsalā sāks būvēt Pīlēna projektēto multifunkcionālo ēku kompleksu olas formā
8 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Pusaudze izsauc uz mājām policiju, lai glābtos no dzērumā esošās mātes
4 stundas