Kultūra
Literatūra

“Grāmatēžiem” asi zobi. Liepājā pulcējušies izvēlīgi lasītāji 16


“Grāmatēži” “Valtera bibliotēkā” – pirmajā rindā no kreisās: Kristiāna Brakše, LCZB lasītāju apkalpošanas departamenta vadītāja Zigrīda Knostenberga, Vilma Cirse. Otrā rindā no kreisās: Linda Skranda, rakstniece grāmatas “Gaismā” autore Jana Egle, “Valtera bibliotēkas” bibliotekāre Ērika Korāte, Elmārs Virkavs un Valtera bibliotēkas vadītāja Elita Pola.
“Grāmatēži” “Valtera bibliotēkā” – pirmajā rindā no kreisās: Kristiāna Brakše, LCZB lasītāju apkalpošanas departamenta vadītāja Zigrīda Knostenberga, Vilma Cirse. Otrā rindā no kreisās: Linda Skranda, rakstniece grāmatas “Gaismā” autore Jana Egle, “Valtera bibliotēkas” bibliotekāre Ērika Korāte, Elmārs Virkavs un Valtera bibliotēkas vadītāja Elita Pola.
Foto – Timurs Subhankulovs

Lasītības sacensībā
Iepirkums, bibliotēku piedāvājums un lasītāju pieprasījums saistībā ar grāmatām ir jautājumi, kas nezaudē aktualitāti. Neapšaubāmi, bibliotēkas pēta lasītāju intereses un vēlmes, atbilstoši savai rocībai cenšas tās īstenot. Taču cik lielā mērā bibliotēkas cenšas veidot lasītāju gaumi? Vai neiet tai pavadā? Vai visvairāk lasītās grāmatas ir arī vērtīgākās? Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, “Kultūrzīmes” viesojās Liepājas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā un tās filiālbibliotēkā “Valtera bibliotēka” lasītāju kluba “Grāmat­ēži” diskusijā.

Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas (LCZB) direktore Ilga Erba stāsta, ka bibliotēkai ir sava rūpīgi izstrādāta krājumu komplektēšanas koncepcija, nopietns un skrupulozs dokuments kā LCZB, tā visām piecām tās filiālēm – bērnu bibliotēkai “Vecliepājas rūķis”, “Valtera bibliotēkai”, bibliotēkai “Varavīksne”, bibliotēkai “Libris” un “Zaļās birzs bibliotēkai”. Tiek vērotas un analizētas lasītāju vēlmes un atkarībā no rocības bibliotēka veido savu iepirkumu. Direktore nenoliedz, ka pienākas ne vien ieklausīties lasītājos, bet, protams, zināmā mērā arī veidot un virzīt viņu intereses un gaumi. Te liela loma ir tieši tiem bibliotēkas darbiniekiem, kuri nodarbojas ar grāmatu iepirkuma komplektēšanu. LCZB iepērk gan augstvērtīgu literatūru par zinātni, gan daiļliteratūru, īpaši akcentējot tieši latviešu oriģinālliteratūru. Kā teic “Valtera bibliotēkas” vadītāja Elita Pola, viņas princips ir – lai ikviena jauna latviešu daiļliteratūras grāmata būtu plauktā. Jau kādu laiku tiek īstenots Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts par augstvērtīgas daiļliteratūras iepirkumu publiskajām bibliotēkām. Kad ekspertu ieteiktais grāmatu saraksts gada beigās nonāk Liepājā, 90 procenti no tā jau ir mūsu plauktos, palepojas Ilga Erba.

Būtisks lasītāju interešu veidotājs ir jaunumu galds, kurā bibliotekāri izliek, viņuprāt, vērtīgākās grāmatas. Tā, piemēram, droši vien arī Jaunā Rīgas teātra izrādes ietekmē, no šīs letes zibenīgā ātrumā pazuda Mišela Velbeka romāns “Pakļaušanās”. Lasītāju gaumi var veidot, arī aicinot bibliotēkā uz sarunu jaunāko grāmatu autorus. Nupat apritējuši divi gadi, kopš dzejniece Linda Skranda jeb pedagoģe Linda Ulāne “Valtera bibliotēkā” izveidojusi lasītāju klubu “Grāmatēži” dāmām sievietes gados un kungiem briedumā. Savukārt “Vecliepājas rūķī” darbojas viņas rosināts lasītāju klubiņš “Jaunie grāmatēži” ar dalībniekiem vecumā no 15 līdz 25 gadiem. Kā stāsta Linda Skranda, kad viņa pārcēlusies uz Liepāju, izjutusi, ka vēlas ar kādu no sirds izrunāties par literatūru un jaunākajām grāmatām, bet īsti nebijis kur, turpretim “Valtera bibliotēkā” izrādījusies atsaucīga un pretimnākoša vide. Tā kā esmu ieradusies tieši Dzejas dienās, lasītāju kluba aktualitāte ir dzeja – dienas kārtībā Maijas Laukmanes “No zila gaisa” un Annas Auziņas “Annas pūra govs”. Iepriekšējā gadā cilāts un svērts, un galu galā par labu atzīts Toma Treiberga “Drudzis”.

Izdevniecības “Latvijas Mediji” (iepriekš – “Lauku Avīze”) klajā laistā Janas Egles stāstu grāmata “Gaismā” vēl nebija nominēta Latvijas Literatūras gada balvai, kad jau nokļuva Liepājā, un “Valtera bibliotēkā” “Grāmatēži” un citi lasītāji tikās ar autori, kura tagad, starp citu, pati kļuvusi par “Valtera bibliotēkas” lasītāju. Kā teic, dzīvojot taču bibliotēkai turpat blakus. Sākumā domājusi – nez vai darbs ies pie sirds vecākās paaudzes cilvēkiem, it īpaši kungiem, bet izrādījies, ka tieši viņiem bijuši ļoti interesanti viedokļi.

Kā mūsu sarunā saka viens no “Grāmatēžiem” – vīrs cienījamos gados Elmārs Virkavs, kurš vairāk aizraujas ar populārzinātnisko literatūru un vēstures grāmatām, Janas Egles “Gaismā” viņu ļoti iespaidojusi, un viņš to vērtē kā pēdējo gadu vienu no labākajiem darbiem latviešu daiļliteratūrā emocionālā dziļuma un atklātās problemātikas dēļ. “Mani ļoti iespaidoja arī Māra Bērziņa “Svina garša,” turpina Elmārs Virkavs, “un, godīgi sakot, Ingas Ābeles “Dunu” es vērtēju pakāpi augstāk nekā viņas “Klūgu mūku”.”

Lasītāko grāmatu tops neatklāj patieso ainu
LCZB lasītāju apkalpošanas departamenta vadītāja Zigrīda Knostenberga “Grāmatēžu” sarunā atklāj, no kurienes rodas viedoklis par bibliotēku iešanu lasītāju pavadībā: “Tās saknes ceļas no “visvairāk lasīto grāmatu topa”. Liekas, ja grāmata izrādījusies visvairāk lasītā, tad jau ir labākā. Taču šis tops neatspoguļo lasītāju interešu patieso ainu. Turklāt spēles noteikumi vairāku iemeslu dēļ nav godīgi pret katru grāmatu. Bibliotēkā gada sākumā nonākusi grāmata lasītības ziņā ir krietni labākā situācijā nekā pēc pusgada saņemtā. Otrkārt, daudz kas atkarīgs no eksemplāru skaita. Jo tas mazāks, jo loģiski, grāmatu var izsniegt nelielākam cilvēku skaitam. Piemēram, patlaban bibliotēkā ir seši Andras Manfeldes grāmatas “Virsnieku sievas” eksemplāri, un rindā uz to gaida 22 cilvēki. Trešais apstāklis ir tas, ka bestselleru var izlasīt vienā vai divās dienās, bet nopietna grāmata prasa iedziļināšanos, un to nevar vienā elpas vilcienā izraut cauri. Tādēļ tā dēvētā smagsvara literatūra gada laikā tiek izsniegta 20 cilvēkiem, bet vieglākā lepojas pat ar 300 izsniegumiem. Un tā rodas iespaids, ka lasītājiem visvairāk pie sirds bestselleri, Daniela Stīla un darbi no līdzvērtīga plaukta.”

Vilma Cirse ir viena no gados cienījamākām grāmat­ēdēm. Viņa uzskata, ka jēdziens “visvairāk lasītā grāmata” neraksturo tās vērtību. “Par to es ļoti šaubos,” viņa turpina, “piemēram, braucot uz Rīgu, paņemu kādu pārsimt lappušu grāmateli laika kavēšanai. Bet jau minētā Janas Egles “Gaismā” ir pavisam kas cits. Tā runā par akūtām problēmām, kuras noklusē, negrib cilāt. Mani ļoti saistīja arī grāmatas labā valoda.”

Autore Jana Egle atklāj, ka arī viņa nekautrējas paņemt rokā kādu bestselleru, taču ar vienu noteikumu – lai tam būtu laba valoda. “Noras Ikstenas “Mātes pienu” izlasīju vienā dienā,” turpina Jana Egle, “bet vai tāpēc kāds var teikt, ka tā ir viegla grāmata, bestsellers? Šis darbs mani ilgi nelaida vaļā. Taču nevajag noniecināt arī bestsellerus un līdzīgus darbus, jo kādam varbūt tas ir ceļš uz nopietnu literatūru, un cilvēkiem ir tiesības savureiz arī vienkārši atpūtināt prātu.”

Skolniece Kristiāna Brakše ir atklāta: “Piederu pie tiem, kuri aizraujas ar bestselleriem, taču man liels izaicinājums ir izlasīt kaut ko tādu, ko bez iemesla vai pamudinājuma nekad nebūtu ņēmusi rokās. Tā izlasīju Paula Koelju “Alķīmiķi”, jo “Grāmatēžu” saietā tas tika cilāts un svērts, viens otrs tajā saskatīja pat tādu kā pasaku, ko es gan neizjutu. Taču sarunas bija ārkārtīgi rosinošas.”

“Grāmatēžu” diskusijā radās arī kāda ideja. Varbūt, lai publiski atspoguļotos lasītāju patiesā interešu aina, ir vērts grāmatu topu veidot pēc citiem principiem? Varbūt vērtēt pa atsevišķām kategorijām, lai smagsvara literatūra nekonkurētu vienā sarak­stā ar bestselleriem un ne tik dziļa satura grāmatām? Taču viens ir skaidrs – pēc grāmatas publicitātes kāpuma aug arī pieprasījums pēc tās.

Galerijas nosaukums


Voldemāra Caunes balva

LCZB ir vienīgā bibliotēka Latvijā, kas pasniedz balvu “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”. Tā izveidota bibliotēkas 230. jubilejā 2007. gadā un nosaukta bibliotekāra, bibliofila, bibliogrāfa, žurnālista Voldemāra Caunes vārdā (1890 – 1944). Kā Liepājas pilsētas bibliotēkas vadītājam jeb, kā tolaik teica, pārzinim (no 1919. gada marta līdz 1923. gada rudenim) viens no viņa lielākajiem nopelniem ir Latvijā pirmās bērnu nodaļas izveidošana, kas vēlāk pārtapa bērnu bibliotēkā. Tūlīt, oktobrī, tiks izsludināts konkurss ar aicinājumu visām reģionu bibliotēkām pieteikt balvai nominantus. Mērķis ir atrast aktīvākos, radošākos bibliotekārus, kuri ar īpašām, netradicionālām metodēm un pieeju veicinājuši bērnu un jauniešu lasītprasmi. Ir bijis, ka aicina izvirzīt arī par lielu, grandiozu, nebijušu pasākumu organizēšanu. Pēc žūrijas lēmuma balvu var sadalīt arī uz pusēm diviem bibliotekāriem. Prēmiju – 1500 eiro – piešķir Liepājas dome. Žūrijā ir nozares lietpratēji un autoritātes – Nacionālās bibliotēkas direktors An­dris Vilks, jau minētā Silvija Tretjakova, Liepājas pilsētas kultūras pārvaldes vadītājs Juris Jirgens, Ilga Erba un rakstnieks Māris Rungulis. Šajos gados balva divreiz tikusi liepājniekiem. Pašā pirmajā 2007. gadā to saņēma “Vecliepājas rūķa” darbinieces, bet 2015. gadā – LCZB filiāles “Varavīksne” galvenā bibliotekāre Aija Jansone. “Patiesībā bērni lasa, un tas iepriecina,” secina Zigrīda Knostenberga.

Bibliotēka – Dzejas dienu rīkotāja

LCZB ir iniciatore un ideju ģeneratore. Šeit radusies ideja par Kurzemes bibliotekāru konferenci, kas ik gadu pulcē bibliotekārus no Ventspils, Saldus, Talsiem. LCZB pirms pāris gadiem rosināja Bibliotekāru biedrības aktīvistu saietu Saldū, tāpat ikgadējos Kurzemes bibliotekāru vasaras seminārus. “Ābeču izstāde” no senbibliotēkas krājuma ceļoja pa visu novadu, bet te tika popularizēta gan Nacionālās bibliotēkas šedevru izstāde, gan visdažādākās citas idejas un sarīkojumi.

Jau no pagājušā gadsimta 60. gadiem tieši LCZB uzņēmusies Dzejas dienu rīkošanu Liepājā, ko šogad atklāja ar jubilāru parādi, atceroties dzejniekus, kam apaļas jubilejas. Drīz suminās dzejnieku Modri Zihmani 90. dzimšanas dienā, bet jubilāru parādē jau mirdzējuši Mirdza Ķempe, Olafs Gūtmanis, Mārtiņš Freimanis, kuram šogad būtu apritējusi 40. dzimšanas diena. Līdzās aktieru dzejas lasījumiem jubilāru dzeju lasīja Liepājā pazīstami cilvēki – Liepājas Universitātes profesors Edgars Lāms, zinātniece Anda Kuduma, Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas direktors Helvijs Valcis, savulaik Krodera uzvedumam par Ķempi scenāriju veidojusī Dace Gruntmane, kā arī studenti, Jūras koledžas audzēkņi. Jubilāru parādi noslēdza Liepājas Tautas teātra muzikāls uzvedums ar Liepājas lielākā dzejnieka Olafa Gūtmaņa dzeju un “Līvu” dziesmām. Interesants izvērtās arī pasākums jauniešiem “Dzejas sports” Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā, kur jauniešu sacerētā dzeja mijās ar breiku un BMX paraugdemonstrējumiem. Nule aizvadītajās Dzejas dienās Liepājā viesojās Gada literārās balvas laureāts Juris Kronbergs un filozofs, dzejnieks Ilmārs Šlāpins.

Senizdevumu pasaulē

LCZB ir lielākā no 16. gadsimta līdz mūsdienām tapušo iespieddarbu glabātāja ne tikai Liepājā, bet arī visā Lejaskurzemē. Neskaitot Rīgu, te glabājas lielākais, bagātākais un vecākais senizdevumu krājums. Nav brīnums, ka tāds izveidojies, jo 1777. gadā dibinātā LCZB ir Latvijā vienīgā publiskā bibliotēka ar tik senām vēstures lappusēm. Grāmatas saglabājušās pat no draudzes mācītāja Johannesa Andreasa Grunta laikiem, kurš aicināja apvienoties Lasīšanas biedrībā, kas arī pēcāk nodibināja bibliotēku. Pašreizējā ēkā Zivju ielā 7 tā atrodas kopš 1923. gada, taču ik uz soļa jaušama jaunas ēkas nepieciešamība. Arhitekts Agris Padēlis-Līnis ir izstrādājis projekta skici, taču tālākais esot kā tāls sapnis bez konkrētām aprisēm.

Vecbibliotēkā ēkas otrajā stāvā krājums iespaidīgs – apmēram 60 000 dažādu senizdevumu vēl no 16. gadsimta. Cita pie citas grāmatas zeltītiem vākiem, lielas un smagas, citas, necilākas, uzvēdī sen aizgājušas pasaules elpu un noslēpumus. Vecākā – no 1510. gada, bet smagākā – 1686. gadā izdotā Bībele vācu valodā. Savukārt pagrabstāvā zem bibliotēkas glabājas 1936. gadā no kolekcionāra Augusta Fišera nopirktā kolekcija ar visu latviešu oriģinālizdevumu pirmizdevumiem. Rainis, Aspazija, visas 20. un 30. gados Latvijā iznākušās, grāmatas no 17. gadsimta līdz 1940. gadam.

Saistītie raksti

Senizdevumu krājumā aci saista savdabīgas poligrāfijas. Kaut izdotas pirms gadsimtiem, grāmatas ar apbrīnojami labām ilustrācijām, kuras nav sabojājis laika zobs. Interesanti poligrāfiskie risinājumi mijas ar pelēki brūnām, necilāka izskata grāmatiņām, bet ir arī spīdīgas, zeltītos vākos. Piemēram, 1689. gadā vācu valodā izdotā grāmata par Kristofora Kolumba ceļojumu poligrāfiskā izpildījuma ziņā izskatās kā no jūras dzelmes izvilkta ar aļģu zīmogu uz vāka.

Senizdevumu krājums neguļ kā apputējusi vērtība. Te arhitekti nāk smelties ziņas par pilsētas senajiem laukumiem, ielām un parkiem, var atrast faktus par uzņēmumu un iestāžu vēsturi, meklēt dzimtas koku senākās saknes. Ar šādu nolūku ieradušies viesi arī no Vācijas un Francijas, jo te glabājas arī veci kalendāri ar adresēm, ielu numuriem, īpašnieka vārdu un hipotēkas numuriem.

Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka skaitļos

* Aktīvo lietotāju kopskaits: 5410

* Fizisko apmeklējumu kopskaits: 95 630

* Virtuālais apmeklējums: 74 296

* Sociālo tīklu apmeklējums: 22 737

* Izsniegumu kopskats: 246 132

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv