Ekonomika
Bizness

Liepājā top atsperes gan zāles pļaušanas agregātiem, gan ēku liftiem0


Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā atrodas viens no Eiropas lielākajiem atsperu ražotājiem. Uzņēmuma vadītājs Ingars Jaunzems: “Mūsu ražojumus lieto gandrīz katrs Latvijas iedzīvotājs.”
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā atrodas viens no Eiropas lielākajiem atsperu ražotājiem. Uzņēmuma vadītājs Ingars Jaunzems: “Mūsu ražojumus lieto gandrīz katrs Latvijas iedzīvotājs.”
Foto: Ivars Bušmanis

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums SIA “Lesjofors Springs LV” nākamā gada pirmajā pusē pārcelsies uz jauno ražotni, kuras izveidē tiks ieguldīti 6 miljoni eiro.

Zviedru “Lesjofors” grupai piederošais uzņēmums nodarbojas ar atsperu ražošanu un dažādu mazgabarīta detaļu štancēšanu, kas paredzētas gan elektronikas precēm, gan dažādiem mehānismiem un iekārtām.

“Ikviens cilvēks lieto kaut ko no tā, kas radīts “Lesjoforā”,” lepojas uzņēmuma direktors Ingars Jaunzems.

Vairumā gadījumu saražotais kļūst par kādu daļu lielākā mehānismā. Skaidrībai uzreiz jāsaka – matraču atsperes “Lesjofors Springs LV” neražo, jo tām ir cita veida uzbūve un mērogi.

Katru mēnesi produkcija tiek piegādāta vairāk nekā 150 klientiem visā pasaulē, to vidū prece nonāk Brazīlijā, Vācijā, Indijā, Ķīnā, Skandināvijas valstīs.

Baltijas valstīs “Lesjofors” ir lielākais šāda veida metālapstrādes uzņēmums un viens no vadošajiem Eiropā.

Lielākoties klienti izmanto “Lesjofora” produkciju kā komponentu tālākajā iekārtu komplektēšanā, un tas ir galvenais dzinējspēks.

Jaunzems rāda uzņēmuma produkcijas katalogu, kurā apkopots viss piedāvājums – vairāk nekā 11 tūkstoši atsperu, ko 24 stundu laikā iespējams piegādāt klientiem.

Lielākā daļa no tā ražota Liepājas uzņēmumā. Sarežģīti ir tas, ka uzņēmums ražo pavisam mazas detaļas – sākot no pildspalvas atsperes lieluma līdz vairāku desmitu centimetru garām atsperēm.

Liepājā top atsperes gan zāles pļaušanas agregātiem, ko uzņēmums eksportē uz Vāciju, gan ēku liftiem, kur atsperes darbojas kā durvju atvēršanas mehānisms.

Hidrocilindru gredzenus, kas paredzēti smagajām kravas automašīnām, uzņēmums ražo pēc lielā hidrocilindru ražotāja “Hyva” pasūtījuma un piegādes notiek uz Indiju, Brazīliju, Ķīnu, Vāciju un citu valstu rūpnīcām.

Liepājā top atsperes klientam Francijā, kurš ražo aprīkojumu kāpšanai uz jumtiem – tas spēj izturēt lielu spriegumu un noturēt cilvēka svaru.

Dažkārt pasūtījumi ir tik nelieli, ka ražošanas iekārtu ieregulēšana aizņem vairāk laika nekā pati ražošana. Visu procesu klienti vairākkārt ir auditējuši un testējuši.

Tā kā viena produkta mūžs ir aptuveni 5–10 gadi, tad šogad mūžs var beigties aptuveni 20% produktu un klientiem, visticamāk, vajadzēs jaunus, kas nozīmē – taps jauna prece.

 

Štancēšanas sirds

Foto: Ivars Bušmanis


Produktu ražošanā nepieciešama ļoti augsta precizitāte. Inženieru departamentā sākotnēji top produkta zīmējums, kas tiek saskaņots ar tehniķiem, lai to varētu ieviest ražošanā.

Viena produkta izstrādes laiks atkarīgs no tā, vai tas būs štancēts vai to ražos pilnīgi automātiski.

“Uzzīmēt var diezgan ātri. Pēc tam gan process ir ilgāks,” stāsta direktors.

Instrumentu departamentā, ko Jaunzems dēvē par štancēšanas sirdi, top pats produkts, ko vēlāk darbinieki štancē atkarībā no pasūtījumiem.

Pavisam uzņēmumā strādā ap 90 darbinieku, to vidū 40 štancēšanas departamenta darbinieki, savukārt instrumentu departamentā strādā desmit cilvēki, kas strādā pie konkrētas presformas produkta ražošanai.

Pie štancēšanas iekārtām strādā arī gados jaunas darbinieces ar austiņām, kas mazina apkārtējos trokšņus. Direktors neslēpj – darbinieki ir nozīmīga uzņēmuma sastāvdaļa, jo tikai kopā var sasniegt izvirzītos mērķus.

Viņš pats uzņēmumā sācis strādāt kā vienkāršs darbinieks un izaudzis līdz vadītāja postenim, kas dod priekšrocību – visi procesi pilnībā tiek pārzināti.

Lielākoties darbs notiek vienā maiņā, bet steidzamu un apjomīgu pasūtījumu laikā – divās vai pat trīs.

Pavisam Liepājas rūpnīcas sortimentā ir aptuveni četri tūkstoši produktu veidu – puse no tiem atsperes. Vēl jāpieskaita divi tūkstoši produktu, ko ražo māsasuzņēmums “Lesjofors Gas Springs” – gāzes atsperes.

Sortiments ir mainīgs – katru gadu aptuveni piektā daļa tiek nomainīta. Lai uzņēmums attīstītos, šai daļai būtu jāpalielinās, uzskata Ingars Jaunzems.

Izejvielas pārsvarā tiek iepirktas Eiropas valstīs, ar citām valstīm neesot laika eksperimentēt, jo nav iespējams pārliecināties par nemainīgu izejvielu kvalitāti.

“Katram klientam vajadzīgs konkrēts produkta garums, spiediens, noteikts materiāls. To visu var mainīt, regulēt. Ar to esam unikāli, ka spējam radīt klientam nepieciešamo preci,” stāsta uzņēmuma direktors.

 

Iekārtas taisa paši

Ražošanas iekārtas tiek iepirktas dažādās pasaules valstīs, daļa tiek pārvietota no citiem māsasuzņēmumiem, kas atrodas kopumā 30 vietās visā pasaulē.

To, ko nevar nopirkt, uzņēmumā būvē paši: “Jāspēj saražot to, ko mums pasūta. Ja tādu iekārtu nav, būvējam paši.”

Dažkārt pat nākas izlīdzēt arī citiem metālapstrādes uzņēmumiem, kam trūkst iekārtu.

Tomēr primāri svarīgi ir apgādāt savus darbiniekus ar iekārtām un instrumentiem un tikai tad, kad tas izdarīts, var domāt par citiem darbiem.

Izstaigājot rūpnīcu, kad darba maiņa jau tuvojas beigām, redzamas gan senākas ražošanas iekārtas, gan pavisam jaunas. Viena no jaunākajām – 200 tūkstošus eiro vērta slīpmašīna, kas nomainīja novecojušās iekārtas.

Tā aprīkota ar datoru un plānotājiem un ļaus daudz modernāk un ātrāk noslīpēt atsperu galus, kas savukārt palielinās produktivitāti.

Jaunā iekārta ļaus to darīt daudz precīzāk, un tas nozīmē, ka uzņēmums varēs ražot produktus kategorijās, kurās līdz šim nevarēja iekļauties.

“Automatizācija ir ļoti svarīga. Ejam to pašu ceļu, ko Zviedrija, Vācija un citas valstis, kur nācās visu automatizēt vai soli pa solim atdot produktu ražošanu tiem, kas var saražot par izdevīgāku cenu. Šobrīd Latvijā vēl esam izdevīgākā pozīcijā un spējam mazliet lētāk saražot, jo darbaspēks ir nedaudz lētāks, bet algas šeit aug diezgan strauji. Mums vēl priekšā kādi 10–15 gadi, kad jau būsim noķēruši vāciešus un zviedrus,” stāsta direktors.

Latvijā, tostarp Liepājā, vēl ir pieejams nepieciešamais darbaspēks, tāpēc šeit vēl izdevīgi ražot.

Taču Zviedrijā tehniskajās skolās ar uguni nesameklēt potenciālos darbiniekus, jo visi gribot studēt augstskolās, strādāt birojos, tikai ne ražošanā.

Interesanti, ka nesen daļa iekārtu liepājniekiem piegādāta no māsasuzņēmuma ASV, kur kļuvis neizdevīgi ražot noteiktus produktus.

“Daļa detaļu ražošanas jau tiek pārcelta uz Liepāju. Trampa politika, kas paredz Eiropas iepirkuma materiālam uzlikt 25% nodokli, spēlē par labu mums. Daudz izdevīgāk atsperes ir ražot šeit un tad ievest tur gatavo produkciju,” stāsta direktors.

Arī “izslavētais” OIK uzņēmumu kā lielo elektrības patērētāju būtiski netraucē.

Produkts tiek radīts ar stipri lielāku pievienoto vērtību un tas ļauj nosegt izmaksas, ko rada, piemēram, elektrības sadārdzinājums.

Efektivitāti ļaus palielināt jaunā rūpnīca Liepājā, kur kompānija pārcelsies nākamā gada pavasarī.

Šobrīd uzņēmums Liepājas Biznesa Centra teritorijā izkaisīts pa dažādām ēkām, taču tas vēlas būt efektīvāks, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc pieņemts lēmums būvēt jauno ražotni.

“Pašlaik ir īstais laiks un īstā nodokļu politika, lai celtu jaunu rūpnīcu Latvijā. Investētā nauda netiek aplikta ar nodokļiem, un tas ir ļoti veselīgi investīcijām un tam, lai ienāktu jaunas tehnoloģijas, lai uzņēmumi varētu radīt jaunus produktus. Arī SEZ statuss mums palīdz attīstīties,” skaidro Ingars Jaunzems.

Ja tiks piesaistīti jauni projekti, jaunajā ražotnē pieaugs arī darbinieku skaits.
Foto: Ivars Bušmanis

Par uzņēmumu:

2003. gadā uzņēmums sāk darbību Latvijā. Liepāja par mājvietu izvēlēta tāpēc, ka bija piemērotas telpas ražošanas uzsākšanai.

Ekonomiskās recesijas laikā 2008.–2009. gadā, kad visā ekonomikā bija kritums, SIA “Lesjofors Springs LV” radās iespēja piesaistīt daudz jaunu projektu, kas, beidzoties krīzei, ļāva veikt strauju ražošanas uzrāvienu. Konkurenti savas ražotnes izvietoja Ķīnā, “Lesjofors” nostiprinājās Skandināvijas reģionā.

2018. gadā uzņēmums pārsniedzis sešu miljonu eiro apgrozījumu. Mērķis ir stabili attīstīties, sasniedzot vismaz 5–10% ieņēmumu pieaugumu gadā.

VĒRTĒJUMS: uzņēmums ar savu nišu

Saistītie raksti

Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds: “Lesjofors Springs LV” ir sava noteikta niša – uzņēmums ir vienīgais spēlētājs ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Pozitīvi, ka tā mātesuzņēmums, kas ir globāls spēlētājs, aizvien vairāk operāciju un produktu izstrādi pārceļ uz Latviju. Šobrīd Liepāja ir vieta, kur aizvien vairāk ārvalstu kapitāla metālapstrādes uzņēmumu paplašinās. Vēsturiski Liepāja jau bija nozares centrs, un prieks, ka pēc “Liepājas metalurga” skumjā stāsta vieta nepaliek tukša, uzņēmumi paplašinās, rada jaunas darba vietas un palielina ieņēmumus arī pašvaldībai.

LA.lv