Senākais līdz mūsdienām saglabājies Liepājas zīmogs, kas pievienots amatnieku šrāgām, datējams ar 1635. gada 26. septembri (pa kreisi). Pa labi – Liepājas ģerbonis 1925. gadā.
Senākais līdz mūsdienām saglabājies Liepājas zīmogs, kas pievienots amatnieku šrāgām, datējams ar 1635. gada 26. septembri (pa kreisi). Pa labi – Liepājas ģerbonis 1925. gadā.
Publicitātes foto

Liepājas 390. jubileju gaidot, atklās pilsētas ģerbonim veltītu izstādi 0

Liepājas muzejā, sagaidot pilsētas 390. jubileju, 12. martā plkst. 17 atklās izstādi “Liepājas ģerbonis laikmetu gaitā”, portālam LA.lv pastāstīja muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļa Gintnere.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas
Lasīt citas ziņas

Izstādē skatāmi muzeja priekšmeti, kuros atveidots Liepājas ģerbonis. Tie ir gan alvas lējēju darinājumi, datējami ar 17. – 19. gadsimtu, gan 1989. gadā Heraldikas komisijas dokumenti – šodienas Liepājas ģerboņa oficiāls apstiprinājums. Ikvienam interesentam saistošas var būt nozīmes un žetoni, naudaszīmes un karogi, arī iespieddarbi, kuros saskatāms pilsētas ģerboņa atveids.

Viennozīmīgi skaidrot ģerboņa simboliku ir neiespējami, var vien meklēt tā saknes, bet tās atrodamas 17. gadsimtā, kad Livonijas kara laikā izveidojās Kurzemes un Zemgales hercogiste. Tā līdz pat 1795. gadam bija vasaļvasts Polijas pakļautībā. Hercogistes ģerbonī lauva simbolizē Kurzemi, bet alnis Zemgali. 1625. gadā, hercogam Frīdriham atrodoties Grobiņas pilī, 18. martā Liepājai tiek dāvātas pilsētas tiesības, stāsta Gintnere.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pilsētu jeb pašvaldību ģerboņi Eiropā attīstījušies no pilsētu zīmogiem. Iespējams, ka savu pirmo zīmogu Liepāja saņēma drīz pēc pilsētas tiesību iegūšanas, bet senākais līdz mūsdienām saglabājies zīmogs ir datējams ar 1635. gada 26. septembri un pievienots maiznieku cunftes zeļļu amata šrāgām (statūtiem). Tagad šis pergaments glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīvā.

Muzeja speciāliste teic, ka ģerboņa turpmākā gaita ir kā ceļš, kur aiz katra līkuma – jauns pārsteigums: “Mainās lauvas atveids, liepa sāk zaļot citādi, ģerboņa pamatne maina savu krāsu. Pētot ģerboņa skaidrojumus, ir vairāk jautājumu, nekā atbilžu, tāpēc, izstādi veidojot, neatsverama bija Rundāles pils muzeja direktora Imanta Lancmaņa un nodaļas vadītāja Jāņa Baltiņa, Latvijas Valsts vēstures arhīva ekspertes Valdas Kvaskovas un vēsturnieka Jāņa Gintnera profesionālā līdzdalība, kā arī Liepājas centrālās zinātniskās bibliotēkas darbinieču Mārītes Lasmanes un Tamāras Podiņas atsaucība.”

Izstāde “Liepājas ģerbonis laikmetu gaitā” skatāma līdz 31. maijam, ieeja bez maksas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.