Ekonomika
Bizness

“Liepājas Metalurga” izsolēs necer atgūt visu valsts prasījuma summu 16


Arhīvs. “Liepājas Metalurgs” ražotne.
Arhīvs. “Liepājas Metalurgs” ražotne.
Foto – LETA/Evija Trifanova

Maksātnespējīgā AS “KVV Liepājas metalurgs” mantas izsolēs atgūt visu valsts prasījuma summu, visticamāk, neizdosies, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Vladimirs Loginovs.

PA vadītājs informēja, ka valsts kopējā prasījuma summa pret “KVV Liepājas metalurgu” patlaban ir 62 miljoni eiro plus soda nauda. “Patlaban izsludinātas sešas izsoles, kurās izsola mantu, kas ieķīlāta par labu PA meitasuzņēmumam SIA “FeLM”, un izsoļu kopējā sākumcena ir aptuveni septiņi miljoni eiro. Patlaban negribētu spekulēt, par to, kādu summu izsolēs izdosies atgūt, taču tā netuvosies 60 miljoniem,” sacīja Loginovs.

Viņš norādīja, ka izsoļu sākumcenas ir noteiktas atbilstoši mantas novērtējumam. Loginovs norādīja, ka patlaban arī nevar prognozēt, cik daudzi interesenti reģistrēsies izsolēm un vai tādi vispār būs. Loginovs piebilda, ka gadījumā, ja pirmās izsoles būs neveiksmīgas, pastāv divas iespējas – rīkot jaunas izsoles, vai arī PA meitasuzņēmuma “FeLM” personā pārņemt mantu un tālāk to mēģināt pašai pārdot.

Tāpat Loginovs piebilda, ka patlaban nekādus sarežģījumus nerada tas, ka “KVV Liepājas metalurga” maksātnespējas administrators Guntars Koris marta sākumā zaudējis sertifikātu. “Līdz brīdim, kamēr tiesa iecels jaunu administratoru, Koris pilda savus pienākumus, pēc tam būs jauns administrators,” sacīja Loginovs.

Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V)  ziņu aģentūrai LETA norādīja, ka par maksātnespējīgā AS “KVV Liepājas metalurgs” mantas izsolēm ir interese. Ministrs gan atturējās prognozēt, vai un cik daudz dalībnieku piedalīsies izsolēs. “Kamēr nav notikusi dalībnieku reģistrācija, kamēr nav iemaksāta garantijas maksa, no prognozēm atturēšos,” teica Ašeradens.

Tāpat ekonomikas ministrs pagaidām nevēlējās prognozēt, cik lielu summu izsolēs varētu atgūt, vienīgi piebilda, ka “”KVV Liepājas metalurga” epopejas pēdējā fāzē, kad sāka meklēt uzņēmuma pircēju un kad tika nolemts rīkot izsoles, bija jau skaidrs, ka visu atgūt neizdosies”.

Jautāts, kā vērtē valsts savulaik izsniegto galvojumu uzņēmumam “Liepājas metalurgs”, Ašeradens norādīja, ka valstij ir rūpīgāk jāvērtē, kā izsniegt garantijas.

Saistītie raksti

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 26.februārī sākās elektroniskā izsole maksātnespējīgā “KVV Liepājas metalurgs” elektrotēraudkausēšanas ceham un tur esošajai kustamai mantai – cehā uzstādītajām tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām kā lietu kopībai, kā arī četriem uzņēmumam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.

Liepājā, Brīvības ielā 94, esošā elektrotēraudkausēšanas ceha un iekārtu kā lietu kopības pirmās izsoles sākumcena ir noteikta 5,35 miljonu eiro apmērā.

Tāpat 26.februārī sākās izsoles Liepājā esošajiem nekustamajiem īpašumiem ar adresi Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 94A, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 100B. Šo četru nekustamo īpašumu kopējā sākumcena ir 313 000 eiro.

Izsoles notiks elektronisko izsoļu vietnē “izsoles.ta.gov.lv”. Tās tiks slēgtas 28.martā, plkst.13.

Savukārt velmētavas mantas izsole notiks 20.martā, plkst.12, Liepājā, Brīvības ielā 93, un tās sākumcena ir noteikta 1,33 miljonu eiro apmērā.

“KVV Liepājas metalurgs” par maksātnespējīgu tika pasludināts 2016.gada septembrī.

LA.lv