Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
8. aprīlis, 2013
Drukāt

“Liepājas metalurgs” – izdzīvošanas skolā


Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Neskatoties uz to, ka Latvijas valdība ietur pauzi un nesteidzas palīdzēt finansiālās problēmās nonākušajam vislielākajam ražojošajam uzņēmumam “Liepājas metalurgam” (“LM”), pavisam pārvilkt treknu svītru šai metalurģijas kompānijai tā arī, visticamāk, nav gatava – “LM” nodarbina pārāk daudz darbinieku, turklāt ir būtisks eksportētājs. 


Taču publiski izskanējušās aizdomas, ka “LM” varētu būt iesaistīts krāpnieciskos darījumos Polijā, valdības potenciālo dāsnumu var būtiski ierobežot. Turklāt neskaidrs ir arī jautājums: vai glābjot uzņēmumu pašreiz, problēmas ar to beigsies un nākotnē vairs neuzradīsies?

 

Smagais metāls

Situācija ir smaga divu iemeslu dēļ. Pirmais – gremdējoša situācija metalurģijā kopumā visā pasaulē, tai skaitā arī Eiropā. Būvniecībā un automobiļu ražošanā pieprasījums pēc metāla aug lēni. Un otrā – paša uzņēmuma vadības un akcionāru nespēja adekvāti pielāgoties notiekošajām izmaiņām tirgū un atbilstoši tam arī ātri rīkoties, tai skaitā, samazinot savus izdevumus grūtākos tirgus laikos. Pa vidu tam vēl ir akcionāru strīdi, un tagad vēl parādījušās aizdomas par iespējamiem krāpnieciskiem darījumiem. Iznākums šādai kombinācijai ir bēdīgs – uzņēmums ir tuvu maksātnespējai, bez darba var palikt vairāki tūkstoši Liepājas reģiona iedzīvotāji un apdraudēts ir arī valsts maks, jo tajā var izveidoties ievērojams caurums, ja valdībai nāksies “LM” vietā samaksāt galvoto teju 60 miljoni latu lielo kredītu.

Lai arī uzņēmums joprojām gaida palīdzības roku no valsts, pēc pirmās aukstās dušas Ministru kabinetā (MK) “LM” ir sācis rīkoties arī pats. Proti, uzņēmums paziņojis par taupības programmu un gatavs līdz gada beigām ietaupīt līdz četriem miljoniem latu, tāpat akcionāri teic, ka sākuši sarunas ar potenciālajiem investoriem.

Turpretim lielākie uzņēmuma kreditori – “Citadele banka”, “SEB banka”, “Latvenergo” – un iespējamais kreditors valsts ir izveidojuši savu klubu un piesaistījuši finanšu konsultantu “Prudentia”, lai izstrādātu “LM” iespējamos darbības nākotnes scenārijus. Sākotnējos priekšlikumus paredzēts iesniegt valdībai līdz 16. aprīlim.

 

Ietekme uz tautsaimniecību

Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka “LM” ir viens no lielākajiem darba devējiem – tikai uzņēmumā vien nodarbināti 2,3 tūkstoši cilvēku, netieši metalurģijas uzņēmuma darbības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku skaits var sasniegt pat 15 tūkstošus cilvēku.

“LM” saražotās produkcijas īpatsvars veido apmēram 5% no visas Latvijas apstrādes rūpniecības kopapjoma. Kopējā uzņēmuma un ar to saistīto uzņēmumu ietekme uz tautsaimniecību var sasniegt aptuveni 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Uzņēmums ir arī viens no lielākajiem eksportētājiem Latvijā.

Taču EM amatpersonas norāda, ka uzņēmuma glābšana var īstenoties tikai tad, ja akcionāri ir savā starpā vienoti un gatavi labot pieļautās kļūdas un veikt nepieciešamās papildu investīcijas. Tikai tādā gadījumā valdība var lemt par to, kādā formā atbalstīt akcionāru plānu par visai ekonomikai svarīga uzņēmuma izvešanu no krīzes.

 

Citām valstīm metalurģiju nevajag

Pat ja Latvijas valdība spēs izvilkt LM no pašreizējās bedres, diemžēl tas nenozīmē, ka problēmas uzņēmums nepiedzīvos nākotnē. Ekonomikas teorijā metalurģija tiek pieskaitīta tā saucamajām vecajām nozarēm, kas ir energoietilpīga, rada vides piesārņojumu. Japāna no savas metalurģijas “atteicās” jau pagājušā gadsimta 60. gados, tās vietā attīstot citas – ar augstāku pievienoto vērtību. Līdzīgi savulaik, pagājušā gadsimta 70. gados, rīkojās Vācija, to pašu darīja arī Lielbritānija Margaretes Tečeres laikā – neefektīvo ogļu ieguvi un metalurģiju aizstāja ar citām, rentablākām.

Patlaban teju puse no pasaules tērauda tiek saražots Ķīnā, kur koncentrējas pasaules metalurģija.

“Tā kā patēriņš pasaulē pēc tērauda ir samazinājies, jo sarukuši gan būvniecības apjomi, gan automašīnu ražošana, patlaban no kopējām tērauda ražošanas jaudām noslogoti vien aptuveni 75%,” uzsver “Citadele Asset Management” vecākā portfeļa pārvaldniece Kristiāna Ķiete.

Tas nozīmē to, ka, pat tuvākajā laikā pieaugot pieprasījumam pēc metalurģijas produkcijas, konkurence ražotāju starpā saasināsies.

Eiropas tērauda asociācijas prognozē, ka pieprasījums būvniecības nozarē varētu palielināties 2014. gadā, taču tas vēl aizvien būs mazāks nekā 2011. gadā. Tādējādi uzņēmumiem ir jāvērtē iespējas savu darbību izvērst ārpus Eiropas, jo Eiropa jau šobrīd veido vairs tikai 11% no kopējā tērauda pieprasījuma pasaulē.

Turklāt, kā norāda EM speciālisti, patlaban gan Latvijā, gan arī citviet Eiropā viena no problēmām ir izejvielu trūkums. Latvijas uzņēmums strādā, izmantojot nevis rūdu, kā to dara, piemēram, metalurģijas uzņēmumi Krievijā, kur ir rūdas ieguves vietas, bet gan pārkausējot metāllūžņus. Pēc “LM” datiem, 2012. gadā uzņēmums Latvijā vien iepirka 12,4% no visiem pārstrādātajiem metāllūžņiem, pārējo apjomu tam vajadzēja importēt.

 

Viedokļi:

IPAS “Finasta Asset Management” valdes loceklis Andrejs Martinovs: “Metalurģijas uzņēmumi pārsvarā ir izvietoti attīstības valstīs, jo tieši tajās ir visaugstākais pieprasījums pēc metalurģijas gala produktiem. Piemēram, no pasaules desmit lielākajiem metalurģijas uzņēmumiem tikai viens ir Rietumeiropā. Neskatoties uz to “Liepājas metalurga” bizness ir rentabls. Bet, lai uzturētu metalurģijas uzņēmuma rentabilitāti ekonomiskas stagnācijas vai krīzes apstākļos, ir svarīgi ātri reaģēt uz notikumiem un apstākļu maiņu.

Uzskatu, ka valsts jau ir sniegusi atbalstu uzņēmumam un tai ir jāturpina to darīt, bet ierastā veidā, neradot papildus izņēmumus. Valsts uzdevums ir nodrošināt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un prognozējamu tās attīstību.”

 

Ekonomists Tālis Linkaits: “Valdības atbalsta iespējas “LM” ir visai ierobežotas gan tāpēc, ka Latvijas valsts pati vēl tikai atgūstas no krīzes un valsts budžetā nav redzami lieki līdzekļi uzņēmuma atbalstam, gan arī tāpēc, ka katru valdības soli vēro Eiropas Komisija, kas var uzlikt sodu par nelikumīgu valsts atbalstu.

Metāla ražošanas nozarē Eiropā pastāv strukturālas problēmas, vērojama ražošanas pārprodukcija, tātad “LM” iespējamas nevis īslaicīgas grūtības, bet problēmas ar saražotās produkcijas noietu ilgtermiņā. Pieņemu, ka vienīgais risinājums šādā situācijā ir produkcijas pašizmaksas samazināšana, uzņēmumam atmetot visu lieko, kas rada zaudējumus.”

 

Liepājas mērs Uldis Sesks: “”LM” ir moderns, mūsdienīgs uzņēmums, un tam ir jāturpina strādāt. Nemaz nepieļauju citu variantu. Protams, ka pašreizējo problēmu risināšanā traucē tas, ka joprojām uzņēmuma akcionāri nespēj vienoties un apsēsties pie viena galda. Tomēr, arī virknē Ventspils uzņēmumu ir strīdi starp akcionāriem, bet uzņēmumi spēj normāli strādāt.

Nenoliedzami, ka patlaban uzņēmums visvairāk cieš tāpēc, ka ir radušās problēmas pasaules tirgos, taču jau 2014. gadā tiek gaidīts, ka pieprasījums pēc metalurģijas produkcijas pieaugs. Tāpēc svarīgi, lai “LM” varētu pārkreditēties. Akcionāri meklē arī investoru. Tomēr bez valsts atbalsta uzņēmums arī pilnībā iztikt nevarēs. Turklāt citās valstīs valdības saviem metalurģijas uzņēmumiem jau steidzas palīgā.”

 

“Liepājas metalurga” plusi un mīnusi:

+ Nozīmīgs uzņēmums Latvijas ekonomikā, būtisks eksportētājs un liels darba devējs reģionā;

+ pēdējos gados veiktas būtiskas investīcijas ražošanā;

+ atrodas labā ģeogrāfiskā vietā – tuvu ostai;

+ prognozē, ka pieprasījums pēc metāla pieaugs 2014. gadā.

 

– Vietējā tirgū mazs pieprasījums pēc produkcijas;

– ražošanā kā izejviela tiek izmantoti metāllūžņi, kas galvenokārt tiek importēti;

– Eiropā palielinās vides prasības, aug energopreču cenas, kas var sadārdzināt produkciju;

– šobrīd problēmas ar metalurģijas produkcijas noietu.

 

FAKTI

Ražo armatūras tēraudu būvniecībai (93%), dažāda profila šķirņu velmējumus, auksti velmētu stiepli, naglas, dažādus lējumus, piemēram, lūkas kanalizācijai, kuģu pietauvošanās piestatņus, jahtu ķīļus, bronzas zvanus.

2012. gadā saražoja 836 tūkstošus tonnas produkcijas, kas bija par 300 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš.

2012. gadā piegādāti 855 786 t lūžņu.

Lielākie eksporta tirgi armatūrai 2012. gadā bija – Alžīrija 35,96%, Polija – 32,15%, Lielbritānija – 6,31%.

Apgrozījums 2012. gadā – 321,3 miljoni latu, zaudējumi – 7,3 miljoni latu.

LM kopējās neto parādsaistības 2012. gada beigās bija 103,6 miljoni latu. Lielākās no tām ir aizņēmums no “UniCredit” – 51,7 miljoni latu, “SEB bankas” un “Citadele banka” kredītlīnijas – 22,4 miljoni latu (pret šīm divām bankām netiek pildītas finanšu apņemšanās), parāds uzņēmumam “Stemcor” 10,5 miljonu latu apmērā. “LM” ir astoņu miljonu latu parāds “Latvenergo”.

Auditors “Ernst & Young” paredz naudas līdzekļu trūkumu 2013. gada beigās aptuveni 96,1 miljona latu apmērā.

Aprīlī jāveic kārtējais maksājums Itālijas bankai “UniCredit S.p.A” 5, 468 miljonu latu apmērā. Ja “Liepājas metalurgs” nevarēs veikt maksājumu, tad to darīs Valsts kase.

Lielākie akcionāri: Sergejs Zaharjins (49%), Iļja Segals (21%), Kirovs Lipmans (20%).

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+