Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
4. decembris, 2014
Drukāt

Liepājas muzeja jaunajā ekspozīcijā rādīs pirts tradīcijas

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Pirts Papē.

Par godu Liepājas muzeja 90 gadu jubilejai (tas atklāts 1924. gada 30. novembrī), sadarbībā ar pazīstamo mākslinieku Kristianu Brekti pagraba izstāžu zālēs 19. decembrī atklās ekspozīciju “Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve, darbs”, portāls LA.lv uzzināja muzejā.

Viena no tēmām, kas risināta šajā ekspozīcijā, ir pirts un pirtīžu tradīcijas Dienvidkurzemē. Muzeja speciāliste atgādina: “Pirts senajā Dienvidkurzemes sētā bija īpaša vieta, šeit krustojās dzīvo un mirušo pasaules, to var uzskatīt par vienu no senajiem dzīves centriem. Pirti kurināja un tajā mazgājās ik sestdienu, bet sevišķi smagu un netīru darbu laikā arī biežāk. Pēršanos tolaik uzskatīja par nepārspējamu dziedniecības un veselības saglabāšanas līdzekli.”

Ekspozīcijā “Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve, darbs” paredzēts parādīt Dienvidkurzemes sētu ar tai raksturīgajām ēkām, tradīcijām un īpatnībām. Apmeklētājiem būs iespēja ielūkoties Dienvidkurzemes sētā, pirtī, klētī, rijā, smēdē. Iepazīties ar vilnas apstrādi, zudušo Rucavas podniecību un godu tradīcijām Nīcā, Bārtā, Rucavā.

Jaunajā iedzīvināt pirtīžu rituālu palīdzēs jaunās māmiņas. Lai simboliski veidotu sasaisti starp seno dienvidkurzemnieci – māmiņu un šodienas mammām, Liepājas muzejā sadarbībā ar Liepājas bēbīšu skoliņas “Pikucis” māmiņām tiks ierakstītas ierunātas tautasdziesmas par pirtīžām, un vēlāk šo materiālu plānots izmantot izstādes pirts fona skaņu ierakstam, stāsta muzeja galvenā speciāliste Kristīne Skrīvere. Viņa piebilst – tādējādi pirts senatnīgajam rituālam tiks piešķirts mūsdienīgs skanējums, veidota saikne starp seno un mūsdienu Dienvidkurzemi un tās ļaudīm, uzsverot mātes un bērna nozīmi šīs saites veidošanā.

Senais rituāls – pirtīžas, kas mūsdienās savā modernajā versijā piedzīvo lielu popularitāti, senatnē bija ļoti intīms, īpašs un svarīgs rituāls jaunpiedzimušā ienākšanai pasaulē un saimē. Pirtīžas bija bērna pirmā mazgašanās, vārda došana un simboliska uzņemšana ģimenē, kuru pavadīja senu rituālu un tradīciju kopums – ziedojumi Mārai par veiksmīgām dzemdībām, mājas garam – par jauna ģimenes locekļa uzņemšanu saimē, vecmātei – par jaunās dzīvības saņemšanu šajā pasaulē.

Arī pats pēršanās un mazgāšanās process mammai un jaundzimušajam bija senu tradīciju apvīts, bija jāzina ar kādu malku pirts krāsni kurināt, lai bērns izaugtu saticīgs un miermīlīgs, kādas pirts slotiņas laikus pagādāt, kādus vārdus teikt vai neteikt pirtīžu procesā.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+