Liepājas muzejs rādīs vilnas ceļu no aitas muguras līdz audumam 0
Lai papildinātu Liepājas muzeja jaunās ekspozīcijā “Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs” sadaļu par vilnas apstrādi no aitu cirpšanas līdz auduma aušanai, sadarbībā ar TV Kurzeme Rucavas etnogrāfiskajā mājā “Zvanītāji” tapis sižets par aušanu, portālam LA.lv pastāstīja muzejpedagoģe Astra Dzērve.
Rucavas etnogrāfiskās mājas “Zvanītājos” autentiskā vidē audēja Velta Pričina rāda, kā vecā parauga trizuļu stellēs auž lupatu deķi, stāsta par steļļu iekārtošanu un aušanu. Lai radītu atbilstošu noskaņu, audēja tērpusies Rucavas tautastērpā.
Astra Dzērve stāsta, ka aitu vilnas pārstrāde saistīta ar garu un laikietilpīgu procesu, ko pamatā veica saimes sievietes, darbos iesaistot arī bērnus un pusaudžus. Katrs veica kādu savām prasmēm atbilstošu darbu. Vilnas pārstrādei parasti atlicināja laiku gada tumšākajos mēnešos. Visa vilnas apstrāde ir roku darbs, ko paveica vienkāršiem darbarīkiem.
Ar īpašām dzirklēm aitas cirpa divas reizes gadā, un tas nereti tika veikts, sapulcējot vienkopus vairākas sievietes un lielākos bērnus kā palīgus. Vienas aitas nocirpšana prasīja vismaz stundu.
Nocirptā vilna tika mazgāta, lai atbrīvotu no aitu sviedriem, netīrumiem, saķērušiem augiem. Tālāk sekoja vilnas plūkšana – vilnas šķiedras sadalīja, nošķirot smalkās no rupjajām. Vilnu atbrīvoja no augu valsts piejaukumiem un gružiem.
Vilnas kāršanas laikā šķipsnas dažādos virzienos rūpīgi izķemmēja ar rokas kārstuvju palīdzību. Tā šķiedras tika sakārtotas plānās plīvurveida šķipsnās, no kurām tālāk varēja veidot jēldziju, kas bija sava veida sagatave nākamajam solim – sagrodota vilnas pavediena ieguvei. Rūpīgi kārsto vilnu savērpa ar vērpjamo ratiņu. Rupjāku vilnas dziju ieguva, sašķetinot kopā vairākus savērptos pavedienus.
Tam sekoja sarežģītā un darbietilpīgā auduma iekārtošana un steļļu sagatavošana aušanai. No dziju kamoliem dzijas uztina (uzmeta) uz tītavām – velku kokiem un sagatavoja velku materiālu iekārtošanai stellēs. Pielietojot palīgierīci riekumu, velkus iestiprināja stellēs. Velku materiālu ievilka stellēs, uztinot to uz steļļu ruļļa. Šo darbu, kas ir visatbildīgākais sagatavošanās procesā, vienlaicīgi un saskaņoti veica trīs cilvēki. Ievilktos velkus rūpīgi sanītīja atbilstoši iecerētajam auduma pinumam. Lai audums veidotos blīvs un vienmērīgs, veica velku šķietošanu – katru velku pavedienu izvilka caur atbilstoša šķieta acīm.
Velku galus iestiprina stelles priekšpuses rullī. Piesien stelles paminas un noregulē šķīrienu. Stelles aušanai ir sagatavotas. Sagatavo audu dzijas – satin dziju saivās un ievieto atspolēs. Un aušana var sākties.
Liepājas muzeja jaunajā ekspozīcijā stelles iekārtoja pieredzējusī Tautas lietišķās mākslas studijas “Liepava” meistare Ilze Škuberte. Stellēs tika ievilkts Pērkones brunču audums un apmeklētājiem pašiem būs iespēja iesēsties stellēs un iemēģināt roku aušanā.
Iekārtojot jauno ekspozīciju, muzejs kā dāvinājumu no Ilgas Leimanes saņēma trizuļu stelles. Ekspozīcijas pilnveidošanai bija nepieciešami vairāki specifiski priekšmeti, kādi līdz šim muzeja krājumā nebija. Niedru šķietus un saivas sagādāja studijas “Liepava” dalībnieces. Lielu atbalstu sniedza Gaviezes senlietu krātuves “Atmiņu pūrs” un Vērgales pagasta muzeja kolektīvi, deponējot ekspozīcijai nepieciešamās senlietas.
Ekspozīcija “Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs” apmeklētājiem būs pieejama no 20. decembra. Ekspozīcijā paredzēts rādīt Dienvidkurzemes sētu ar tai raksturīgajām ēkām, tradīcijām un īpatnībām – būs iespēja ielūkoties sētā, pirtī, klētī, rijā, smēdē, iepazīties ar vilnas apstrādi, zudušo Rucavas podniecību un godu tradīcijām Nīcā, Bārtā, Rucavā, stāsta Dzērve.
