Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
17. februāris, 2016
Drukāt

Liepājā medīs bebrus un mežacūkas, aļņi pagaidām var justies droši (1)

Foto - Kate ŠternaFoto - Kate Šterna

Aļņu ierašanās Liepājā vienmēr saistīta ar lielu jampadraci. Un ne vienmēr izraidīšanas akcijās viņi tiek sveikā cauri.

Liepāja ir viena no pēdējām pašvaldībām, kur izveidota medību koordinācijas komisija. Tā vadītājs būs domes izpilddirektora vietnieks Ronalds Fricbergs. Komisijas pašvaldības un dažādu citu organizāciju pārstāvji. Šā gada 15. februārī norisinājās otrā komisijas sēdē, kurā bez liekas kavēšanās un diskusijām nolemts mežacūkas un bebrus Liepājā medīt. Nekādas brīdinājuma zīmes nebūs vajadzīgas, jo pārnadžus medīs tumšajā diennakts laikā, pilsētas ziemeļu nomales mežā, no paaugstinājuma, savukārt bebrus ķers ar atbilstošajiem slazdiem. Jāpiebilst, ka Liepājā oficiāli ir teju tūkstoš hektāru meža masīvu.

Kā zināms, medības pilsētās ir aizliegtas. Tikai postījumu vai sabiedrības un īpašumu apdraudējuma gadījumā var tās atļaut, un šādu lēmumu ir tiesīga pieņemt tikai medību koordinācijas komisija. Kādu laiku Liepājā problēmu ar medījamiem dzīvniekiem nebija. Atskaitot gadījumus, kad cauri pilsētai soļoja aļņu bullēni jaunu teritoriju meklējumos. Kā zināms Liepāja atrodas starp ezeru un jūru. Dzīvniekiem, kas pa piekrasti dodas augšup Kolkas raga virzienā, negribot jānonāk pilsētā, kuru pie tam šķērso kanāls, bet no divām pusēm ieskauj ļoti garais ezers un jūra.

Kā atzina Liepājas mednieku kolektīva vadītājs Edvīns Porciks, ziemeļu priekšpilsētas mežos ir četras līdz piecas sivēnmātes, kurām šo divu gadu laikā ir piedzimuši sivēni. Daļa no tiem ir mātītes, kuras jau arī ir atnesušās. Liepājas medību koordinācijas komisijas izveide un lēmums medīt mežacūkas ir nācis tieši laikā, jo situācija jau draudēja pāraugt katastrofā. Tagad paredzēts izpētīt iespējamās papildus medību torņu būvniecības vietas un plānot rīcību.

Liepājā dzīvo lapsas, seski un caunas, kā arī plēsīgie putni. Dažu pēdējo gadu laikā nobriedusi arī bebru un mežacūku problēma. Ir pāris vietas Liepājas vecajā daļā, kur bebru populācijas ietekme uz pilsētvidi jau ir vairāk nekā acīmredzama. Visiem svaigā atmiņā ir ilgstošās aktivitātes ap bebru koloniju Rīgas pilsētas kanālā. Sabiedrības spiediens traucēja to atrisināt saprātīgi. Liepājā bebri likvidē kokus vēsturiskajā pilsētas parkā, kas ir vairāk nekā 100 gadus vecs. Tuvojas kārtējais pavasaris un katram medniekam ir skaidrs, ka tas nozīmē bebru māju skaita pieaugumu. Tāpat pie dienvidu robežas esošajā ūdenstilpnē, ko tautā dēvē par Pakaviņām, ir papilnam bebru māju. Acīmredzamas ir kādas piecas bebru nometnes, bet tas noteikti nav patiesais cipars, jo daudzās vietās ir savilkti koki, bet cik mājas aiz tiem ir nomaskētas, nav ziņu.Bebri jau ir likvidējuši ap 10 senu koku un kārklu audzes. Šobrīd vērojami grauzumi liepu audzē, kas rotā Liepājas Rucavas šosejas malu pie pilsētas robeža.

Tāpat jau divus gadus tiek novērotas mežacūkas Liepājas pludmalē. Bezkaunīgie pārnadži ignorē Zilā karoga zonas norādes un likumīgos ierobežojumus. Starp citu, apsaimniekotajās pludmalēs Liepājā ir aizliegts uzturēties ar suni, pat ja tas ir pie pavadas, uzpurnī un pamperos. Savukārt mežacūkas līdz šim tur klaiņojušas brīvi. Pie tam, ja pirms diviem gadiem tas bija viens vai divi dzīvnieki, tad tagad pa garo, balto pludmali regulāri pastaigājas vesels bars. Šī konkrētā saime nāk no Lietuvas puses un ir manīta pie Liepājas dienvidu robežas. Par pastāvīgu uzturēšanos liecina arī pēdas un guļvietas mežā.

28.janvārī dibinātā Liepājas Medību koordinācijas komisija februāra vidū nolēma, ka mežacūkas un bebrus atļaus nomedīt individuālajās medībās un ar slazdiem attiecīgi. Pārnadžu pilsētas bandu samazināšanu paredzēts sākt no ziemeļu priekšpilsētas rajoniem. Komisijas vadītājs R.Fricbergs uzsver, ka par pamatojumu lēmumam kalpoja ne tikai pilsētas iedzīvotāju drošības apsvērumi un sūdzības par izrakņātiem dārziem attiecībā uz mežacūkām, vai vēlēšanās saglabāt parka kokus un pilsētas apstādījumus un nodrošināties pret jauniem bebru postījumiem, bet arī iekļaušanās valsts programmā, kas vērsta uz Āfrikas cūku mēra apturēšanu. Kā zināms, Latvijā ir konstatēti simtiem gadījumu. Februārī ir paplašinātas ĀCM karantīnas teritorijas un čukstus tiek runāts, ka slimība ir jau pāri Daugavai. Pie tam, nevienam nav noslēpums, ka Lietuvā arī šī slimība plosās. Ir oficiāli neapstiprināta informācija par saslimšanas gadījumiem Šauļos un pat tuvāk, Klaipēdā. Tā kā Liepājas centieni samazināt mežacūku populāciju pilsētas apkaimē ir tikai apsveicami.

Mežacūka ir viens no bīstamākajiem meža zvēriem. Un runa ir ne tikai par drosmi, ar kādu mātes aizstāv savu saimi, vai par kuiļa lielajiem ilkņiem un zibenīgo reakciju, bet arī par skaitu. Mežacūku ir daudz vairāk nekā “ļauno” pelēko vilku. Ja šie pārnadži sev ir atklājuši pilsētas labumus: atkritumu konteineros un māju pagalmos atrodamās ēdiena atliekas un kaķu tantiņu atstāto pārtiku, ja kāds jebkad ir pacienājis tās ar kaut ko garšīgu, cūkas būs pietiekami attapīgas, lai atgrieztos vēl un vēl. Vietās, kur tās nemedī, tās ātri iemācās uzvesties no cilvēka viedokļa nekaunīgi. Tādēļ, pilsēta nav īstā vieta mežacūkām un par iedzīvotāju un viņu īpašuma drošību jāparūpējas pašvaldībai.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Bebri un cūkas nav tik nekaunīgi kā daudzi cilvēki!

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -2.2
Alūksne -7.6
Daugavpils -5.7
Saldus -2.7
Liepāja -1.8
Jelgava -3.6
Ventspils -1.8
Limbaži -5
Madona -5.7
Rēzekne -7.6
Draugiem Facebook Twitter Google+