Liepājas teātrī top muzikāla leģenda par Minhauzenu 0
Režisora Valda Lūriņa vadībā sācies mēģinājumu process muzikālajai leģendai par Minhauzenu – Mārtiņa Zīverta lugas „Minhauzena precības” iestudējumam pirmizrāde paredzēta pašās sezonas beigās – 14. jūnijā. Ar šo izrādi Liepājas teātris beigs savu 106. sezonu.
Latviešu literatūrā ir tēli, kas atpazīstami ikvienam latvietim – sapņotājs un fantazētājs Minhauzens ir viens no tiem. Mārtiņa Zīverta lugas ieņem nozīmīgu vietu latviešu dramaturģijā. „Minhauzena precības” ir viena no viņa pirmskara daiļrades populārākajām lugām.
Mierīgu vakaru Duntes muižā izjauc princeses un viņas pavadoņu ierašanās. Kopā ar raibo kompāniju ierodas arī Minhauzens, kuru visi pazīst kā lielāko meli un sapņotāju. Viņa stāsti sadusmo pils īpašnieci Jakobīni, bet uzjautrina pārējos viesus. Un tikai vienam cilvēkam Minhauzens spēj atklāt savu patieso dabu – ilgas pēc sapņu zemes Ulubeles, kur paslēpties no ikdienas kņadas – zemes, kur vienmēr spīd saule, kur nabagais jūtas bagāts un ikviens spēj patiesi mīlēt… Kas tad šodien ir Minhauzena neiespējamo stāstu pamatā? Galvenokārt – ironija, jo tas ir vienīgais veids, kā eksistēt pasaulē, kura uzskata Tevi par nenormālu.
„Es nemeloju, nē, es dzīvi svinu, un visos jūsos Dievu atdzīvinu,” šādus vārdus Minhauzenam veltījis dzejnieks Jānis Peters, kurš radījis tekstus Valda Zilvera oriģināldziesmām. Oriģinālie un laikmetīgie, bet Zīverta garu saglabājušie Petera teksti, veiksmīgi papildinās dramaturģisko materiālu, lai vēl niansētāk atklātu varoņu dvēseļu peripetijas.
Minhauzena lomā iejutīsies Mārtiņš Kalita, viņa mīļoto Jakubīni atveidos Everita Pjata. Pārējās lomas izdzīvos aktieri – Laura Jeruma, Sigita Jevgļevska, Edgars Pujāts, Gatis Maliks, Armands Kaušelis, Signe Ruicēna, Kaspars Kārkliņš, Inese Jurjāne, Rolands Beķeris, Viktors Ellers, Sandis Pēcis, Marģers Eglinskis, Edgars Ozoliņš, Pēteris Lapiņš, Ilze Būde, Ilze Jura un Anete Berķe.
Režisors savā komandā aicinājis strādāt arī kostīmu mākslinieci Lieni Rolšteini, horeogrāfu Albertu Kivlenieku, scenogrāfu Artūru Arni un gaismu mākslinieku Raineru Kornhuberu.
