Liepājniece dūla Ilze: “Par tavu bērnu grāmata vēl nav uzrakstīta” 0
Turpinām iepazīstināt ar dūlām. Dūla ir atbalsts sievietei un ģimenei, topot par vecākiem, un pirmajos mēnešos, esot ar mazuli.
Pirms pieciem gadiem Ilze Veske kopā ar dūlu Līgu Vasaru-Brakmani sāka šo darbu savā pilsētā Liepājā, kur tobrīd par tādām dūlām neviens neko nebija dzirdējis. Tagad, ja kāds jautā pēc atbalsta Kurzemē, māmiņām var ieteikt vērsties pie Ilzes. Taču stāsts, kā Ilze nokļuva līdz dūlošanai, ir ļoti personīgs un sāpīgs.
“Mana pirmā izglītība ir saistīta ar finanšu pasauli, bet bērnu piedzimšana man ļāva dzīvi ieraudzīt pavisam citā gaismā. Reiz biju skrienoša Excel tabulu pavēlniece, kurai dzīve saplānota pa minūtēm. Un tad pieteicās mans pirmais bērns, kurš manu perfekto pasauli satricināja ar pēkšņu izdzišanu grūtniecības astotajā nedēļā. Kad pēc laika es atkal biju gaidībās, man noteica gultas režīmu. Cīņa par mazuļa dzīvību bija sīva. Bez iejūtīgas, profesionālas un sirdsgudras palīdzības es to nespētu. Saņēmu milzīgu atbalstu gan grūtniecības laikā, gan dzemdībās un būšu par to pateicīga mūžīgi savām vecmātēm Dinai Ceplei un Aivai Zeidmanei.
Tieši šī cieņas un mīlestības pilnā aprūpe mani tik ļoti piepildīja, ka iekšēji jutu – vēlos reiz dot ko tikpat īpašu arī citām sievietēm. Uzsākt mācības trīs kursu garumā mani iedrošināja vīrs un tajā laikā tikko iepazītā Līga, kura ar savu piemēru parādīja, ka (tobrīd) divi mazi bērni nav šķērslis, lai mācītos kaut ko pilnīgi jaunu. Tā arī pirms pieciem gadiem kopā ar Līgu sākām veidot ģimeņu centru Liepa. Tā ir biedrība, kuras paspārnē darbojas nu jau trīs dūlas, un varam piedāvāt plašu pakalpojumu klāstu Liepājas ģimenēm.”
Tagad Ilze ir jau trīs dēlu mamma un pēc dažiem mēnešiem būs pabeigusi dūlu mācības*, bet gatava turpināt apgūt jaunas zināšanas un tehnikas. Viņa organizē un vada topošo vecāku kursus, grūtnieču nodarbības grupās un atbalsta grupas jaunajām māmiņām, kā arī konsultē ģimenes individuāli. Dažkārt sniedz atbalstu dzemdībās.
“Dūlas pēcdzemdību mājvizīte ir nesteidzīga. Mana pieredze rāda, ka mazuļa raudāšanu vai mazu pieņemšanos svarā uztver kā pietiekami svarīgu iemeslu, lai vērstos pēc padoma, bet reti kura sieviete aizdomājas, ka varētu lūgt palīdzību sava diskomforta vai problēmu dēļ. Esmu iemācījusies jautāt pirmā: kā tu šobrīd jūties? Nepievēršot lielu nozīmi ātrajai atbildei – labi, tomēr iztaujāju par dzemdību pieredzi, māmiņas miegu, ēdienkarti un emocionālo līdzsvaru, jo nereti jūtu, ka bilde neiet kopā ar skaņu. Sieviete apgalvo, ka jūtas labi, bet es jaušu lielu satraukumu.”
Ilze atceras spilgtu piemēru, kad bērniņš atteicies ēst, ilgu laiku bijis gatavs pārtikt ar minimālu ēdiena daudzumu – tad viņa izsaukta uz konsultāciju. “Aplūkoju, kā mazais uzvedas pie krūts, fizisku iemeslu problēmai nebija. Tomēr, kad sieviete lika mazo pie krūts, viņa jau bija vienās bailēs, vai tikai atkal mazais ar kliedzienu nestums prom krūtsgalu. Protams, no šā saspringuma arī piena plūsma samazinājās. Mēs izrunājām viņas sajūtas, es atspoguļoju, kā viņa saspringst, kad bērnu liek pie krūts. Tas palīdzēja viņai iejūtīgi iztulkot, ka bēbītis caur savām izpausmēm saka: mamma, tu esi tik saspringusi, ka man ir bail ēst! Mamma uz sevi paskatījās it kā no malas, es viņai zīdīšanas laikā masēju kājas un ierādīju, kā dziļi elpot – jo dziļāk, jo labāk. Un bērns sāka mierīgi ēst. Mamma uzzināja, ka ir vēl iespējas, kā pavairot savu pienu, uzlabot barošanu, lai turpinātu zīdīt pati.
Aizvien biežāk savā darba somā ņemu līdzi rebozo lakatu. Konsultējot esmu pārliecinājusies, ka ļoti iedarbīgas ir metodes, kas vērstas uz ķermeņa atslābināšanu un prāta pieklusināšanu. Tad notiek patiesa atgriešanās pie sevis. Kad prāta pārliecību, apkārtējo padomus un zināšanu nomaina pret ieklausīšanos, vērošanu un jušanu, ir viegli pieņemt sirdsgudrus lēmumus gan par sevi, gan mazulīti. Dažreiz šādām pārvērtībām izmantoju relaksējošu masāžu ar ēteriskajām eļļām vai maigu šūpošanu lakatā.”
Ilze iedrošina vecākus, stāstot, ka par viņu ģimeni un šo konkrēto bērniņu neviens vēl grāmatu nav uzrakstījis un, ieklauso-ties savās un bērniņa vajadzībās, patiesi iepazīstoties, var sākt pavisam īpašas, jaunas attiecības vai pirmo lapu jaunai grāmatai. “Nemeklējiet gatavas metodes un risinājumus – tie rodami pašos vecākos,” pārliecinājusies Ilze.
Dūlu atbalsts dzemdībās Liepājā arvien pieaug, visvairāk to sniedz kolēģe Inga Vaivode. Ilze vairāk nodarbināta gaidību un pēcdzemdību atbalsta sniegšanā, jo pašai vēl bērni mazi, bet dzemdību dūlas ritms ir galīgi neparedzams, gan, ko tur slēpt, “jāizvērtē, cik emocionāli kurā brīdī esmu gatava pavadīt sievieti cauri dzemdību pieredzei, lai arī kas tajās notiktu; vissāpīgāk, ja starp emocionāli saudzīgām dzemdībām ir tādas, kurās ir neiejūtīga attieksme”.
Ilzei nāk prātā brīnišķīga pieredze no dzemdību atbalsta par to, cik neredzami var darboties pilnīga sievietes pieņemšana. “Sieviete jau bija gana tālu dzemdībās, taču dzemdes kakla atvērums apstājās pie pieciem centimetriem. Māmiņai izsīka spēki, un viņa prasīja epidurālo anestēziju, kaut gan iepriekš viņas galvenā doma bija šoreiz pilnībā tikt galā pašai. Tajā brīdī teicu: jā, tu drīksti prasīt visu iespējamo palīdzību, kas tev nepieciešama. Viņai pietika sajust pieņemšanu, drošību un sapratni, lai pēc 40 minūtēm, kad anesteziologs bija gatavībā, bet ārste vēlreiz pārbaudīja dzemdes kakla atvērumu, tas būtu pilnībā atvēries.Caur pieņemšanu viņa nokļuva līdz saviem resursiem un atvērās, lai pati dzemdētu.”
Lasi arī:
Dūla Dace: “Sagatavot tam, ka ir dzīve pēc dzemdībām”
FOTO: 33 neatkārtojami kadri no dzemdībām ar dūlu visā pasaulē, arī Latvijā
