Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
24. maijs, 2013
Drukāt

Liepājnieku biogrāfiskajai vārdnīcai būs virtuāls turpinājums


Foto - Baiba BucenieceFoto - Baiba Buceniece

Pagājušogad Liepājā pēc vietējo kultūras kopēju, liepājnieku Viljara un Zigrīdas Toomu ierosmes dienas gaismu ieraudzīja apjomīgs enciklopēdisks izdevums “Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca”. Grāmatā iekļauti biogrāfiski apraksti par teju 1600 ar Liepāju saistītām personām.

 

Grāmatas sastādītājs Viljars Tooms pirms mēneša aizgājis mūžībā, taču viņš sev atstājis lielisku pieminekli – šo grāmatu. Devos uz sarunu pie Zigrīdas Toomas, lai noskaidrotu, kā tapa Latvijas kultūrvidei būtiskais izdevums un vai domāts to turpināt.

 

Liepājnieku spīts 
un neatlaidība

Zigrīda stāsta, ka Viljars Tooms – tieši viņš bijis galvenais autors vērtīgajai ierosmei – par liepājnieku kļuvis vien 1992. gadā. Tikko pabeidzis darbu pie Vidzemnieku biogrāfiskās vārdnīcas izstrādes, ar dedzību sācis izzināt arī Liepājas interesantās personības. Viljars Tooms bijis visai tehniskas ievirzes cilvēks, taču jau izsenis interesējies par vēsturi, cilvēku saknēm, kultūrvēsturisko mantojumu. Papildu impulsu devis arī darbs muzejā un Cēsu kultūrvēsturiskajā laikrak-stā. Tad nu aiz gara laika, lasot presi un ejot uz bibliotēku, Viljars joka pēc sācis pierakstīt arī liepājnieku dzīves galvenos faktus. Viņš vietējos nepazinis, tāpēc iesaistījusies arī Zigrīda, vēlāk piesaistīti arvien vairāk konsultantu. Informācija vākta astoņus gadus. Tad sākušies ilgie sponsoru meklējumi. Atbalstu grāmatas izdošanā nesniegusi ne pašvaldība, ne Liepājas Kultūras pārvalde, ne kāda cita institūcija.

Zigrīda ilgstoši pa gabaliņam vien vākusi naudu no vairākiem atbalstītājiem, ieguldījusi arī savus līdzekļus, taču galvenais sponsors, bez kura ieguldījuma grāmata, viņasprāt, visticamāk, nebūtu iznākusi, bijis liepājnieks Kirovs Lipmans.

Pati Zigrīda grāmatā neesot uzrakstījusi teju ne rindas, taču bijusi galvenais dzinējspēks – meklējusi informāciju, runājusi ar personībām, atradusi finansējumu un veikusi citus organizatoriskos darbus. Zigrīda domā, ka pašvaldības neiesaistīšanās skaidrojama ar vairākuma liepājnieku spītīgo nevēlēšanos pieņemt ienācējus, kāds Liepājā bijis arī Viljars Tooms, viņas vīrs.

Pati Zigrīda ir dzimusi liepājniece un uzskata, ka, iespējams, tieši tāpēc arī viņai piemīt šis uz priekšu dzenošais spīts un neatlaidība: “Ar mani ir tā – ja es ko apņemšos, tad to dabūšu gatavu.” Liepājniece atzīst, ka vārdnīca nenākusi viegli. Pēdējo ierosmi, lai grāmatu tomēr pabeigtu, radījusi apziņa, ka vīru aizvien vairāk pārņem slimības simptomi, arī viņa pati jaunāka vairs nekļūst – tāpēc bijis pat žēl iedomāties, ka gadiem vāktā informācija varētu palikt sabiedrībai nezināma.

Jau sarunas sākumā Zigrīda stāsta, cik ļoti pārdzīvo par tehniskajām kļūdām, kas ieviesušās vārdnīcā. “Intereses pēc paskaitīju – 120 vietās vien lielais burts sajaukts ar mazo,” viņa teic. Kad ieraudzījusi tikko iespiesto, bet vēl neizdoto grāmatu, bijusi gatava iet uz tipogrāfiju, lūgt, lai izlabotu grāmatu iespiež vēlreiz, un pat sākusi meklēt tam naudu. Taču teju visi iesaistītie konsultanti bijuši pret šādu ideju. “Vienīgais blusu meklētājs bez manis bija Miervaldis Vanags, taču viņš samierinājās ar domu, ka nākamais izdevumus būs labāks.”

 

Turpinājumam – jābūt

Nākamais Liepājnieku biogrāfiskās vārdnīcas drukātais sējums gan tuvākajā laikā diezin vai sekos. “Kas to paveiks?” retoriski jautā Zigrīda. Viņas doma un cerība bijusi, ka varētu izdot drukātu brošūrveida vārdnīcas kļūdu labojumu un pēcāk – ik gadu – gadagrāmatas ar jauniem personāžiem, taču neesot kas uzņemas arī šo. Neraugoties uz to, liepājniece vēl aizvien ir droša, ka grāmata nekad nebūs gatava un tai jābūt turpinājumam.

“Vārdnīcā taču nav iekļauti ne tuvu visi liepājnieki, turklāt nemitīgi veidojas arvien jaunas nozīmīgas personības,” skaidro Zigrīda. Tāpēc, ja ne taustāms, tad virtuāls turpinājums projektam, visticamāk, būs gan, jo Zigrīda nodevusi labotu grāmatas tekstu portālam “Irliepaja.lv”, kas grāmatu plāno digitalizēt.

“Irliepaja.lv” žurnāliste Sarmīte Pujēna, kas pati ir arī vārdnīcas konsultante un idejas atbalstītāja, skaidro, ka programmētāji jau izstrādājuši jaunu portāla sadaļu “Saknes”, kurā plānots integrēt arī Toomu radīto vārdnīcu – jau izlabotu un papildinātu. Sadaļa tiek testēta, un jau šī gada laikā plānots to palaist. Liepājnieku biogrāfiskās vārdnīcas digitālajā versijā cilvēki varēšot veikt labojumus aprakstos gan par sevi, gan tuviniekiem, kā arī dalīties informācijā par aizvien jaunām personībām un papildināt aprakstus ar fotogrāfijām.

Savukārt Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna, skaidrojot lēmumu nesniegt atbalstu Liepājnieku biogrāfiskās vārdnīcas izdošanai, teic, ka pārvalde uzskatījusi šo ideju par ļoti labu, taču konstatējusi tajā lielas nepilnības un nekvalitatīvu, vairāk amatierisku, ne zinātniski pamatotu izpildījumu.

Sarmīte Pujēna gan uzskata, ka Kultūras pārvalde bijusi pārlieku kritiska pret Toomu projektu. “Kļūdu apmērs un to nozīme izdevumā nav samērojams ar milzu darbu, kas ieguldīts grāmatas tapšanā, un šai informācijai ir ārkārtīgi liela vērtība,” viņa saka.

Turklāt nav noliedzams – ja pašvaldība būtu atbalstījusi šo projektu, iespējams, kļūdas būtu gājušas secen un vārdnīca būtu pilnīgāka.

Toomas kundzes teiktajā saklausu lepnumu: “Pirmais var būt tikai viens, un šī ir pirmā kādas pilsētas biogrāfiskā vārd-nīca atjaunotajā Latvijā. Un tam ir nozīme.”

 

Fakti

Iegādāties Liepājnieku biogrāfisko vārdnīcu, paziņot par tajā pamanītu saturisku kļūdu vai atsūtīt kādas personības fotogrāfiju var, rakstot uz info@irliepaja.lv.

Grāmatu iespējams nopirkt arī Jāņa Rozes un “Jumavas” grāmatnīcās.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+