Liepiņš: Lēmums par dividendēm ir partejisks un politisks 1
Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš uzskata, ka valdības balsojums, kas liedz Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrībām paturēt peļņu, kura 90% apmērā būs jāieskaita valsts budžetā, ir partejisks un politisks lēmums, medijiem trešdien sacīja Liepiņš.
“Man ir aizdomas, ka šis ir partejisks un politisks lēmums,” sacīja LNOB direktors.
Viņš norādīja, ka šis lēmums raisa jautājumus, ko valsts budžetā atrisinās LNOB atdotie 113 840 eiro, ja “jūnijā un jūlijā kompānija, ko mēs saucam par valdību”, pieņēma lēmumu, ka vairākām kapitālsabiedrībām nav jāmaksā dividendes vai arī tām ir piešķirtas atlaides.
“Latvijas Dzelzceļa” peļņa 2014. gadā bija ir 10,7 miljoni eiro, no kuras uzņēmumam valsts budžetā bija jāieskaita vien 1,93 miljoni eiro. Savukārt “Ceļu satiksmes direkcijai”, “Latvijas Gaisa satiksmei” un starptautiskajai lidostai “Rīga” dividendes nav jāmaksā.
Tāpat viņš uzskata, ka to, ka lēmums ir politisks, pierāda tas, ka “valsts piešķīra finansējumu Valmierai, Daugavpilij, Liepājai, bet visas Rīgas organizācijas palika ārpus sarakstiem”.
Latvijas Nacionālā opera un balets uzskata par absurdu situāciju, ka pašlaik tā darbību nosaka divi likumi – likums par Latvijas Nacionālo operu un baletu un Komerclikums. Liepiņš norādīja, ka LNOB likums neparedz, ka tā funkcija ir peļņas gūšana, kas ir tiešā pretrunā Komerclikumam. LNOB šo lēmumu vērtē arī kā atspulgu valsts varas patiesajai attieksmei pret kultūru, tās vērtībām, mantojumu savas valsts iedzīvotājiem.
Liepiņš teica, ka LNOB pirmo reizi vēsturē bija izveidojusies tīrā peļņa 126 489 eiro, no kuras 90% jeb 113 840 eiro lūdza izmantot ēkas pagalma izbūves līdzfinansēšanai, lai nodrošinātu labāku dekorāciju uzbūvi un nobūvi. 2014. gadā šim projektam investīcijas nebija paredzētas, bet valsts budžeta dotācija nodrošina tikai darbinieku algas un nodokļu samaksu valstij, kas pērn veidoja 3,78 miljonus eiro jeb 48% no dotācijas apmēra. Kopumā materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai laikā no 2015. līdz 2018. gadam ir nepieciešami 6,15 miljoni eiro.
Tapat viņš uzsvēra, ka LNOB ir nonācis absurdā situācijā, jo, ņemot vērā instrumentu amortizāciju, tie ir jāatjauno, taču, tā kā tie ir pamatlīdzekļi, tie vienmēr veidos peļņu.
“Peļņa ir radusies no tā, ka mēs ieguldām savos instrumentos. Katrs trombons, katrs mežrags vai jebkurš cits instruments. Mums parādās peļņa. [..] Maksājot dividendes, mums sanāk maksāt par katru instrumentu divreiz,” sacīja Liepiņš.
Jau vēstīts, ka Kultūras ministrijas priekšlikums atbrīvot vairākas kultūras iestādes no dividenžu maksāšanas valstij, to peļņu novirzot kapitālsabiedrību materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, otrdien radīja asus strīdus valdības sēdē un valdība ar balsojumu neatbalstīja “Latvijas Koncertu”, Latvijas Nacionālās operas un baleta, Latvijas Leļļu teātra un Jaunā Rīgas teātra atbrīvošanu no dividenžu izmaksas valstij.
LNOB pagājušo gadu pabeidza ar 126 489 eiro peļņu. No tās valstij dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 113 840,10 eiro. Tā kā joprojām nav realizēta LNOB ēkas trešās kārtas izbūve, kā dēļ ilgstoši ir ļoti apgrūtināta dekorāciju nogādāšana uz skatuves, 2014. gadā sadarbībā ar “Rīgas namiem” izstrādāts projekts LNOB pagalma infrastruktūras uzlabošanai. Īstenojot šo projektu, dekorāciju pārvietošana tiktu maksimāli automatizēta. Tādēļ KM lūdza novirzīt LNO peļņu dekorāciju pacēlāja izbūvei.
