Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
3. janvāris, 2014
Drukāt

Liepnieks saukts pie administratīvās atbildības par necieņu pret tiesu (2)

liepnieks_jurgis

Polittehnologs Jurģis Liepnieks ticis saukts pie administratīvās atbildības par izrādīto necieņu pret tiesu digitālās televīzijās krimināllietā, informēja Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Liepnieks saukts pie atbildības pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.39 panta. Tajā noteikts, ka par necieņu pret tiesu uzliek naudas sodu līdz 350 eiro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm.

Administratīvā pārkāpuma protokols Liepniekam noformēts 20.novembrī. Tiesā gan norādīja, ka tiesas sēde administratīvā pārkāpuma lietā paredzēta 9.janvārī.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa iepriekš nepieņēma Liepnieka pieteikto noraidījumu prokuroram Edvīnam Pilikseram tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā. Pieteiktais noraidījums saistīts ar minēto administratīvā pārkāpuma lietu, kurā Piliksers iepriekš lūdza par necieņas izrādīšanu pret tiesu Liepnieku saukt pie administratīvās atbildības.

Pats Liepnieks iepriekš savā sociālā tīkla “Twitter” kontā ierakstīja: “Prokurors mani publiski salīdzināja ar kriminālajām autoritātēm, bandītiem, slepkavām + ka es ķengājoties internetā utt. Pieprasījām noraidījumu.”

Digitālās televīzijas krimināllietu apgabaltiesa turpinās izskatīt 2014.gada 5.februārī, kad notiks tiesas debates. Iepriekš debates nācās atlikt, jo apsūdzētā Jura Ulmaņa jaunajam aizstāvim bija nepieciešams laiks, lai tām sagatavotos. LETA jau ziņoja, ka Ulmanim nācās nomainīt aizstāvi, jo viņa iepriekšējā advokāte nomira.

Kā ziņots, tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Pirms tam kopš 2007.gada novembra beigām lietu skatīja tiesneses Žanetes Vēveres sastāvs, taču 2008.gada 19.maijā Vēvere pieņēma viņai izteikto noraidījumu saistībā ar iespējamu interešu konfliktu.

Tiesas izmeklēšanas laikā viens no apsūdzētajiem – bijušais VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Māris Pauders – psihiski saslima, tāpēc tagad tiesā viņu pārstāv bāriņtiesas pārstāvis. Savukārt cita apsūdzētā – kādreizējā LVRTC pilnvarniece Ināra Rudaka – nomira. Līdz ar to kriminālprocesā palikuši 19 apsūdzētie – Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins.

LETA arī ziņoja, ka pagājušā gada aprīļa otrajā pusē prokurors Piliksers digitālās televīzijas lietā nolēma grozīt apsūdzību. Vairāk nekā četros gados tiesā nopratināti 110 liecinieki, kuru liecībās izskanējušas gan jaunas, gan papildinošas detaļas, apstākļu papildinājumi un precizējumi, kā arī lietai ir pievienoti jauni materiāli, piemēram, ārvalstu dokumenti, savu lēmumu toreiz skaidroja prokurors.

Piliksers norādīja, ka apsūdzība tiek grozīta “papildināšanas vai precizēšanas virzienā”, taču tās būtība paliek nemainīga.

Kā ziņots, vairāk nekā piecus gadus iztiesātā digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar LVRTC meitasuzņēmuma “Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs” un “Kempmayer Media Limited” meitasfirmas “Kempmayer Media Latvia” vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

Saistībā ar minētā projekta izpildi 19 personām apsūdzības uzrādītas pēc dažādiem Krimināllikuma (KL) pantiem – 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, KL 177.panta par krāpšanu un KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Neviens no apsūdzētajiem savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst. Daži no apsūdzētajiem skaidro, ka nesaprot, kādus tieši noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, citi savukārt norāda uz apsūdzības nepilnībām.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Lai dzīvo Latvijas tiesu sistēma,kas nodrošina pašus garākos tiesu procesus pasaulē.

  2. Tiesa kļuvusi par farsu vairākgadu cēlienos. Vairākas personas mirušas, psihiski sabrukušas. Nu ko var tā ķēpāties? Mūsu tiesu iestādes ir tik tiešām unikālas. Kur runa par miljonu kaitējumu valstij un sabiedrībai, tur viss velkas gadiem un beigsies ar neko. Kur runa par alus pudeles nozagšanu veikalā, tur tiesa lemj nekavējoties. Smieklīgākais pērn: tiesa rīkojās ārkārtīgi operatīvi, lai Robertu Ķīli nostrāpētu uz karstām pēdām tikko tas ar savu autiņu bija aizķēris citu autiņu. Tātad, ja ir Kādam (varam minēt, Kuram)jāizrēķinās ar politisku pretinieku, tad viss notiek mērkaķa ātrumā.

Draugiem Facebook Twitter Google+