Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
15. maijs, 2015
Drukāt

Liepnieks šokēts par tiesas spriedumu digitālgeitas lietā un to pārsūdzēs (5)

Foto: LETAFoto: LETA

Notiesātais polittehnologs Jurģis Liepnieks atbild uz žurnālistu jautājumiem pēc pirmās instances sprieduma pasludināšanas tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā Rīgas apgabaltiesā, kurā viņam piesprieda naudas sodu 200 minimālo mēnešalgu jeb 72 000 eiro apmērā.

Ekspremjera Andra Šķēles bijušajais runasvīrs Jurģis Liepnieks ir šokēts par Rīgas apgabaltiesas spriedumu tā dēvētajā digitālās televīzijas (TV) lietā un gatavojas to pārsūdzēt.

Tiesa piektdien pasludināja spriedumu, paredzot Liepniekam naudas sodu 200 minimālo mēnešalgu apmērā.

Viņš neslēpa, ka ir šokēts, ka tiesa pieņēmusi šādu lēmumu, neskatoties uz viņa pieredzi un citiem apsvērumiem. “Neko tādu negaidīju. Protams, pārsūdzēsim,” viņš sacīja.

Tiesas spriedumu plāno pārsūdzēt arī bijušajais Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) valdes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis, kuram piespriests naudas sods 120 minimālo mēnešalgu apmērā.

Ēķis prognozēja, ka tā dēvētā digitālās TV lieta ilgs vēl 10 gadus. “Cilvēka mūžs ilgst aptuveni 80 gadus. Katrs pats var rēķināt, cik lielu daļu no tā man būs jātiesājas,” sacīja Ēķis.

Saistībā ar tiesas spriedumu viņš arī pauda viedokli, ka uzņēmējdarbība Latvijā ir apdraudēta.

“Palasot tiesas materiālus, ir skaidrs, ka Latvijā par noziedznieku ir uzskatāms katrs, kurš otram piedāvā kaut ko nopirkt. No tā es secinu, ka bizness Latvijā ir apdraudēts,” sacīja Ēķis.

Jau ziņots, ka pēc teju astoņu gadu ilgas tiesvedības Rīgas apgabaltiesa piektdien pasludināja spriedumu tā dēvētajā digitālās TV lietā, tostarp bijušajam Digitālā Latvijas valsts radio un televīzijas centra (DLRTC) ģenerāldirektoram Guntaram Spundem piespriests viens gads cietumā un soda nauda 80 minimālo mēnešalgu apmērā.

Tiesvedība saistīta ar 2002.gada 14.novembrī Digitālais Latvijas valsts radio un televīzijas centra (DLRTC) noslēgto līgumu ar Lielbritānijā reģistrēto “Kempmayer Media Ltd.” (“Kempmayer”), kas paredzēja Latvijā vairākos posmos ieviest digitālo televīziju, tostarp līgums paredzēja maksāt 53,5 miljonus ASV dolāru par digitālās televīzijas ieviešanas pirmo posmu Rīgā un Rīgas reģionā.

Stokholmas Starptautiskā šķīrējtiesa ar kompāniju noslēgto līgumu atzina par spēkā neesošu 2006.gada 31.augustā.

Digitālās TV krimināllietu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), pamatojoties uz toreizējā satiksmes ministra Roberta Zīles iesniegumu, ierosināja 2003.gada 1.septembrī.

Savukārt tiesā krimināllieta nonāca 2007.gada oktobrī, taču pēc būtības lietu sāka izskatīt tikai 2009.gadā. Krimināllietā apsūdzības uzrādītas par krāpšanu lielos apmēros un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielos apmēros vai ja to izdarījusi organizēta grupa, kā arī tīšām darbībām valsts amatpersonu rīcībā un valsts amatpersonu pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Sākotnēji šajā lietā apsūdzības tika izvirzītas pret 20 personām. Viņu vidū bija arī Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) bijušais ģenerāldirektors Māris Pauders, taču pašlaik pret viņu veselības stāvokļa dēļ norit process medicīniska piespiedu līdzekļu noteikšanai. Savukārt 2013.gada augustā mira krimināllietā apsūdzētā LVRTC bijusī valsts pilnvarniece Ināra Rudaka, un tiesvedība pret viņu tika izbeigta. Līdz ar to apsūdzēto statuss patlaban ir 18 personām.

Krimināllietā apsūdzēti LVRTC bijušie valsts pilnvarnieki Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs un Andrians Boldans (iepriekš Ļublins). Tāpat apsūdzēto vidū ir Harijs Krongorns, DLRTC bijušais ģenerāldirektors Guntars Spunde, bijušie DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics, kā arī “Kempmayer Media Latvia” valdes locekļi Juris Ulmanis, Jānis Svārpstons, Jānis Zips un Andrejs Zabeckis.

Apsūdzēti arī apsardzes kompānijas “Falck apsargs” bijušais valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis, bijušais Latvijas Neatkarīgās televīzijas valdes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis, kompānijas “Interbaltija Invest” bijušais valdes loceklis Gints Bandēns, kā arī uzņēmējs Uldis Kokins.

Prokuratūra apsūdzības uzrādījusi arī ekspremjera Andra Šķēles bijušajam runasvīram Jurģim Liepniekam un diviem advokātiem – Mārtiņam Kvēpam un Jānim Lozem.

Visas uzklausītās personas savu vainu apsūdzībās neatzina.

Prokurors Edvīns Piliksers no 18 lietā apsūdzētajiem reālu brīvības atņemšanu prasīja sešiem, tostarp Liepniekam prokurors prasīja brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un naudas sodu 170 minimālo mēnešalgu apmērā. Savukārt otrs lietas prokurors Monvīds Zelčs lietā apsūdzētajam Liepniekam prasīja piemērot maigāku sodu, proti, viņš Liepniekam prasīja noteikt sodu 400 minimālo mēnešalgu apmērā, jo prokurors Liepnieka rīcībā saskatījis vainu mīkstinošus apstākļus.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Latvijas Digitālgeita nu ir galā , ieročnesēji un pārmijnieki dabon bīties, bet galvenais tās ARHITEKTS -patrons IR SVEIKĀ un pie laba zupas šķīvja !

  2. Tā jau gandrīz 10 gadi pagājuši,kundziņi cerēja- ka viss ar galiem! Tagad šoks!
    Būtu jau brīnums,ja LV šie spriedumi stātos spēkā…

  3. Kungi šokēti…

  4. edz,zeel atdot salaupito-skops! Japrasa vairak!l

  5. Protams visi pārsūdzēs Atbildēt

    kamēr izmalsies cauri visām tiesu instancēm, aizies pensijā, iestāsies noilgums. Neviens reālu sodu tā arī neizcietīs, izņemot Pauderu, kurš dabūjis dibenā spaini aminazīna.

Draugiem Facebook Twitter Google+