Liesāki laiki arī Somijā 2
Ar Somijas Ārlietu ministrijas un Somijas vēstniecības Latvijā atbalstu man bija iespēja tikties ar pieredzējušo Somijas politiķi Kristinu Gestrinu, lauksaimniecības un mežsaimniecības zinātņu maģistri, Somijas parlamenta deputāti no Zviedru tautas partijas ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi. Viņa ir strādājusi Vides ministrijā, bijusi padomniece gan Eiropas lietu ministram, gan arī veselības un sociālo lietu ministrei. Iztaujāju viņu par būtiskiem sociāli ekonomiskiem jautājumiem.
– Izrādās, ka arī tāda turīga valsts kā Somija neiztiks bez jostas savilkšanas. Uz kā rēķina tā notiks?
– Vispirms tiks samazināti sociālie izdevumi, piemēram, subsīdijas ģimenēm. Tās saņem pilnīgi visas ģimenes. Tiesa, šāds solis nav populārs, bet tas ir neizbēgams. Somijā ir palielināti nodokļi, jo valstij ir liels ārējais parāds – aptuveni 100 miljardi eiro. Šogad aizņēmāmies deviņus miljardus eiro.
– Cik daudz tas ir no iekšzemes kopprodukta?
– Gandrīz pāri limitam – aptuveni 60 procenti. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc Somijas valdībai un parlamentam būs jāpieņem šie nepatīkamie lēmumi par tēriņu ierobežošanu. Patlaban ir grūti prognozēt, vai parlaments spēs izdarīt visu iespējamo, lai mazinātu valsts izdevumus.
– Masu medijos ir izskanējis, ka Somijā vajadzētu būt tikai vienai valsts valodai – somu valodai. Vai ir jūtams spiediens, lai zviedru valoda vairs nebūtu valsts valoda?
– Jūtams neliels spiediens no dažiem cilvēkiem, kuri vēlas izmainīt izglītības sistēmu tā, lai zviedru valoda skolās nebūtu obligāts priekšmets. Par to gaidāma diskusija parlamentā. Somu skolās zviedru valodu sāk mācīties tikai 7. klasē, bet angļu valodu – jau 3. klasē. Savukārt zviedru skolās somu valodu apgūst daudz agrāk – no 3. klases, bet angļu valodu – no 4. klases.
– Kāda ir Somijas sabiedrības attieksme pret Ziemeļvalstu savienību – vai interese par aktīvāku integrāciju tajā pieaug vai samazinās?
– Kad Somija 1995. gadā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti, daudzus gadus sabiedrībā valdīja viedoklis, ka Ziemeļvalstu savienība vairs nav tik svarīga kā agrāk. Tagad viedoklis ir mainījies – interese par ziemeļvalstu padomi un savienību ir augusi, tāpēc ka arī ES reģionu loma ir pieaugusi. No ziemeļvalstīm ievēlētie politiķi Eiropas Parlamentā panāca, ka tika pieņemta Baltijas jūras reģiona stratēģija. Deputāti arī uzņēmās iniciatīvu par šīs stratēģijas īstenošanu. Uzskatu, ka Ziemeļvalstu politiķiem vajadzētu daudz aktīvāk sadarboties Eiroparlamenta līmenī.
– Cik svarīgi Somijas ekonomikai ir aizsargāt Baltijas jūras reģionu?
– Ekonomikas attīstības savienošana ar vides aizsardzību ļoti palīdz konkurētspējai. Ziemeļvalstis diezgan labi tiek galā ar tādiem jautājumiem kā vides tehnoloģijas, atjaunojamā enerģija. Ļoti daudz tiek darīts, lai naftu pārvadājošie kuģi nepiesārņotu jūru, kā arī tiek nodrošinātas arvien labākas iespējas avārijas seku likvidēšanai. Esmu novērotāja HELCOM jeb Baltijas jūras vides aizsardzības komisijā, kuras izstrādātā stratēģija ir iekļauta Baltijas reģiona stratēģijā, un tā ir saistoša ne tikai vienam reģionam, bet visai Eiropas Savienībai. Baltijas jūras valsts ir arī Krievija, kas nav ES sastāvdaļa, tāpēc mums ir jāveido cits sadarbības modelis. Viens no tiem ir Ziemeļu dimensija, kurā ir ne tikai Krievija, bet arī Norvēģija un Islande. Par to naudu, ko Ziemeļu dimensija ir saņēmusi no ES, ir atjaunotas un no jauna izbūvētas ūdens attīrīšanas iekārtas, piemēram, Sanktpēterburgā. Tur tās atbilst augstākajiem kritērijiem un attīra ūdeni tikpat labi kā Somijā un Zviedrijā. Diemžēl šīs pilsētas apkārtnē vēl ir 184 ūdens attīrīšanas iekārtas no padomju laikiem ļoti sliktā stāvoklī, un tas nenāk par labu Baltijas jūras tīrībai.
– Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, kāds ir jūsu viedoklis par drošību Baltijas jūras reģionā?
– Kaut gan Somija jūtas droši, tomēr simtprocentīgi drošs nav nekas. Ir svarīgi, lai Baltijas jūras reģiona valstīm būtu labs dialogs visos līmeņos. Ukrainas konflikts licis vairāk iesaistīties debatēs par Somijas un Zviedrijas iestāšanos NATO. Cilvēkiem Somijā un Zviedrijā šobrīd ir daudz pozitīvāks skats uz NATO, nekā tas bija iepriekš
– Nesen masu medijos parādījās ziņa, ka Somija nopirkusi no Nīderlandes 100 vācu ražojuma lietotus “Leopard” tankus.
– Somijai ir sāpīga 1939. gada Ziemas kara pieredze, un drošības nolūkā tanku iegāde nav nekas īpašs.
– Somijas ekonomiskā attīstība ir ļoti atkarīga no eksporta ienākumiem. Kā šo attīstību ietekmē eksporta sarukums ne tikai Somijā, bet visā ES?
– Somijas ekonomikā tas ir ļoti jūtams, tāpēc meklējam jaunas idejas, uz kurām koncentrēties, lai atjaunotu ekonomisko izaugsmi. Viens no sektoriem ir vidi nepiesārņojošas tehnoloģijas. Ieekonomēto naudu var izmantot izglītībā, veselības aprūpē un citās sabiedrībai svarīgās jomās. Somijā tiek ieviests jauns domāšanas veids, ka visiem netīrajiem notekūdeņiem, atkritumiem, ko katrs no mums rada, ir cena un kādam par to ir jāmaksā. Mums, nevis nākamajām paaudzēm, ir jāmaksā arī par kodolenerģijas izmešiem. Personiski es trīs reizes parlamentā balsoju pret kodolenerģijas izmantošanu, jo izmešu ir pārāk daudz un tie ir pārāk dārgi, lai ar tiem tiktu galā. Uzskatu, ka kodolenerģija ir apstādinājusi Somijas attīstību. Cilvēki no šiem kodolenerģijas projektiem gaidīja lētu enerģiju, diemžēl vīlās.
– Latvijai Somija ir kā paraugs korupcijas iznīdēšanā…
– Somija ar to ļoti lepojas. Atvērtība un caurskatāmība ir manas valsts tradīcija. Cilvēkiem ir tiesības iepazīties ar skaitļiem, statistiku, šīs lietas notiek ļoti dabiski, tāpēc es par Somijas sasniegumiem pretkorupcijas jautājumā tā īsti pat neesmu aizdomājusies.
