Foto – Shutterstock

Lietas izskatīšana saprātīgā termiņā
 0

Savulaik es izraisīju autoavāriju, kurā cieta cilvēks. Šis negadījums notika pirms desmit gadiem, bet pirmās instances tiesas 
spriedums bija tikai 2011. gada 15. martā, savukārt apelācijas instances tiesai krimināllieta (sakarā ar manu apelācijas sūdzību) 
nosūtīta 2013. gada 29. aprīlī. Apelācijas instances tiesā lieta būs iztiesāta 2014. gada 16. jūnijā. Kopumā no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas līdz sprieduma nolasīšanai apelācijas instances tiesā būs pagājis 11 gadu. Lietas materiāli apstiprina to, ka process nav novilcināts manas vainas dēļ. Nav arī konstatēts, ka es būtu izvairījies no procesuālo pienākumu pildīšanas. Dzirdēju, ka likumi 
tagad paredz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā un, ja tas nenotiek, vainīgo pat varētu atbrīvot no atbildības. 
Pastāstiet plašāk, vai tas tiešām ir iespējams un kādi likumi to nosaka!
 Krišjānis Ventspils novadā

Reklāma
Reklāma

Likumdošanas normas 


“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 65
Lasīt citas ziņas

Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā noteiktas Kriminālprocesa likuma 14. panta pirmajā daļā, kas paredz: ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu bez neattaisnotas novilcināšanas. Taču jāņem vērā, ka kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta arī ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un citiem objektīviem apstākļiem. Šā panta piektajā daļā teikts, ka saprātīga termiņa neievērošana tiešām var būt iemesls procesa izbeigšanai.

Līdzīgs nosacījums ir paredzēts Kriminālprocesa likuma 379. panta pirmajā daļā. Proti, izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu, prokurors vai tiesa var izbeigt krimināl-procesu, ja:

CITI ŠOBRĪD LASA

1) izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu;

2) persona, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, ir izlīgusi ar cietušo vai viņa pārstāvi Krimināllikumā noteiktajos gadījumos;

3) noziedzīgu nodarījumu izdarījusi nepilngadīga persona un ir konstatēti noziedzīga nodarījuma izdarīšanas īpašie apstākļi vai par nepilngadīgo personu iegūtas ziņas, kas mīkstina tās atbildību;

4) kriminālprocesu nav iespējams pabeigt saprātīgā termiņā;

5) persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi laikā, kad tā bija pakļauta cilvēku tirdzniecībai un tika piespiesta to izdarīt.

Arī Krimināllikuma 58. panta piektajā daļā noteikts, ka no kriminālatbildības personu var atbrīvot, ja konstatē, ka nav ievērotas tās tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Krimināllikuma 49.1 pants tostarp paredz: ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tā var:

› šo apstākli ņemt vērā pie soda noteikšanas un sodu mīkstināt;

› noteikt sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu, kāda par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēta likumā;

› noteikt citu, vieglāku soda veidu, nekā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēts likumā.

Ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā un persona izdarījusi noziegumu, par kuru Krimināllikuma Sevišķās daļas panta sankcijā paredzēts mūža ieslodzījums, tiesa mūža ieslodzījuma vietā var noteikt brīvības atņemšanu uz divdesmit gadiem.

Reklāma
Reklāma

Labvēlīgs spriedums


Senāts (līdz šā gada 1. janvārim kasācijas instanci Augstākajā tiesā sauca par Senātu) savulaik norādījis, ka likumā (Kriminālprocesa likuma 14. panta piektajā daļā, 379. panta pirmās daļas 4. punktā, Krimināllikuma 58. panta piektajā daļā) nostiprinātā iespēja izbeigt kriminālprocesu gadījumos, kad pārkāptas apsūdzētā tiesības uz lietas savlaicīgu izskatīšanu, ir vērtējama kopsakarā ar Krimināllikuma 49.1 pantā paredzētajām soda samazināšanas iespējām. Turklāt tiesai savs viedoklis ir jāmotivē.

2012. gada 8. jūnija lēmumā (lietā Nr. SKK-284/2012) Senāts devis skaidrojumu, kādus lēmumus var pieņemt tiesa, konstatējot, ka nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, un kādi kritēriji jāņem vērā, izvēloties konkrēto likuma doto iespēju. Tātad tiesa šajā gadījumā varēja:

› sagatavojot notiesājošu spriedumu, šo apstākli ņemt vērā pie soda noteikšanas un sodu mīkstināt (Krimināllikuma 49. panta pirmās daļas 1. punkts, Kriminālprocesa likuma 520. pants);

› sagatavojot notiesājošu spriedumu, noteikt sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu, kāda par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēta likumā (Krimināllikuma 49. panta pirmās daļas 2. punkts, Kriminālprocesa likuma 520. pants);

› sagatavojot notiesājošu spriedumu, noteikt citu, vieglāku soda veidu, nekā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēts likumā (Krimināllikuma 49. panta pirmās daļas 3. punkts, Kriminālprocesa likuma 520. pants);

› izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot no kriminālatbildības apsūdzēto (Krimināllikuma 58. panta piektā daļa, Kriminālprocesa likuma 481. panta otrā daļa).

Šajā lēmumā Senāts arī norādīja, ka, izvēloties vienu no likumā paredzētajām iespējām, kas ir labvēlīgas apsūdzētajam, konstatējot kriminālprocesa neattaisnotu novilcināšanu, tiesai jāņem vērā:

› kriminālprocesa ilgums un procesa virzītāja rīcības raksturs;

› noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums;

› noziedzīgā nodarījuma realizēšanas pakāpe (pabeigts, mēģinājums, sagatavošanās);

› apsūdzētā personība un loma izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā;

› atbildību mīkstinošie apstākļi;

› atbildību pastiprinošie apstākļi, tas ir, Krimināllikumā paredzētie sodu ietekmējošie apstākļi un apstākļi, kas raksturo kriminālprocesa nepamatotu novilcināšanu, turklāt likumā paredzēto iespēju piemērošana ir saistīta arī ar tiesas noteikto sodu, neņemot vērā kriminālprocesa neattaisnotu novilcināšanu.

Atbilstīgi Senāta skaidrojumam kriminālprocesa izbeigšana, apsūdzēto atbrīvojot no kriminālatbildības, ir apsūdzētajam vislabvēlīgākais kriminālprocesa beigšanas veids, kuru tiesa var piemērot, konstatējot apsūdzētā tiesību pārkāpumu kriminālprocesa pabeigšanai saprātīgā termiņā.

Likumos (Kriminālprocesa likuma 
14. panta piektajā daļā, 379. panta pirmās daļas 4. punktā, Krimināllikuma 58. panta piektajā daļā) nostiprinātā iespēja izbeigt kriminālprocesu gadījumos, kad pārkāptas apsūdzētā tiesības uz lietas savlaicīgu izskatīšanu, ir vērtējama kopsakarā ar Krimināllikuma 49.1 pantā paredzētajām soda samazināšanas iespējām. Turklāt svarīgi, ka tiesai savs viedoklis ir 
jāmotivē.

Jēdziens saprātīgs termiņš tomēr ir saistīts arī ar interpretācijas jautājumu. Lai gan likumā teikts, ka tas nozīmē bez neattaisnotas novilcināšanas, taču jebkurā gadījumā tiesa vērtēs, vai šāda neattaisnota novilcināšana ir notikusi. P

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.