Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
22. janvāris, 2013
Drukāt

Lietaskoku žāvēšana

balkis33

“Kā labāk izžāvēt nozāģētas koka ripas, lai tās nesaplaisātu un varētu izgatavot glītas pulksteņu ciparnīcas?” 
Jānis Alūksnē

 

Koka stumbru ripas, kurām atsegti šķiedru gali, tiešām ir grūti izžāvēt. Tās strauji saraujas, izraisot koksnē iekšējos spriegumus, un sāk plaisāt. Jo ātrāk koks žūst, jo lielāks šis risks. Lai arī pilnīgi drošas un universālas receptes nav, kaprīzo ripu kaltēšanai amatnieki pielieto dažādas viltības. Ja kāds meistars varētu izgudrot veidu, kā ātri, kvalitatīvi, vienkārši un droši šādas nelielas sagataves izžāvēt, tas saņemtu kolēģu lielāko pateicību.

Visi amatnieki ir vienisprātis, ka pirms ripu zāģēšanas iespējami jāsamazina baļķa mitrums – vismaz līdz pussausas koksnes līmenim, kas ir ap 23 %, turklāt katrai koku sugai dabīgā mitruma procents ir atšķirīgs.

Vislabāk to panākt, ilgu laiku lietaskokus žāvējot āra apstākļos. Lai materiāls būtu mazāk kaprīzs, ieteicams baļķus sagatavot ziemas mēnešos, kad mitruma tajos ir mazāk. Der atcerēties arī senču gudrības, kas māca lapu kokus cirst augošā, bet skuju kokus – dilstošā mēnesī. Baļķus žāvē krautuvēs, vispirms noņemot mizu, kas var izrādīties barotne dažādiem kaitēkļiem. Jo lēnāk un vienmērīgāk koks žūst, jo mazāk plaisā. Pamazām iz­tvaikojot, mitrums no stumbra vidus pakāpeniski nonāk ārpusē un mazina iekšējos spriegumus. Baļķus žāvē sausā vietā, novietotus pa vējam un paceltus 50 cm virs zemes, kas attīrīta no zālājiem un dezinficēta ar 10 % vara vitriola šķīdumu. Starp tiem liek paliktņus un atstāj vēdināšanas spraugas. Lai nepieļautu strauju žūšanu, galus nosmērē ar eļļas krāsu vai kaļķu šķīdumu un ap tiem atstāj mizas gredzenus. Mīkstāks koks izžūst ātrāk, cietāks – ilgāk. Priedes baļķi notur gadu vai divus. Speciālisti uzskata, ka ozols izžūstot 1 cm gadā, tātad 30 cm resns baļķis dabiskā veidā – apmēram 15 gados, un tikai šai laikā stabili izlīdzinās tā iekšējie dabiskie spriegumi. Lietaskokus vecie meistari žāvēja arī šķūnī zem siena, kas kalpoja kā savdabīgs mitrumu uzturošs slānis, izlīdzinot procesu. Cieta koka stumbrus (ābeli, plūmi vai bumbieri) žāvē, pāršķeltus uz pusēm vai ceturtdaļās. Vēl var piedāvāt tādu arhaisku metodi kā nelielas koka detaļas žāvēt graudu apcirkņos.

Ripu izgatavošanai noder arī brīvā dabā nokaltuši koki, kuri ir jau pažuvuši un to iekšējie spriegumi mazinājušies. Iespējams arī augošu koku savlaicīgi sagatavot ciršanai, izžāvējot dabiskos apstākļos. Proti, vienu ziemu iepriekš stumbram lejas daļā izgriež mizas gredzenu. Gada laikā tas nokalst un daudzmaz vienmērīgi arī izžūst.

Kad baļkis jau pussauss, to sašķērē ripās. Starp citu, no tādām pagalmā var izveidot elegantu koka bruģi. Ja ripas paredzētas telpām, tās turpina žāvēt līdz sausas koksnes līmenim. Daiļamatnieki parasti materiālus savelk dzīvoklī vai darbnīcā, nokrauj siltumā, augstāk pie griestiem, kaut vai uz antresoliem, un gaida, līdz koksne sasniedz telpām atbilstošo mitruma līmeni. Īpaši kaprīzu detaļu žāvēšanai izmanto sevišķi asprātīgu metodi. Koka sagatavi bagātīgi ietin avīzēs, iebāž plastmasas maisā un noliek pie radiatora. Ūdens, kas ātri izdalās, uzkrājas avīzēs, bet maisā saglabājas vienmērīgs mitruma režīms. Divas reizes dienā mitrās avīzes nomaina, līdz materiāls izžuvis. Procesa ilgums atkarīgs no koka sugas un detaļas lieluma.

Jāatceras arī, ka koka šķiedra atkarībā no tās virziena žūstot deformējas. Piemēram, dēļu malas izliecas uz mizas pusi. Tā kā koka stumbrs nav ideāli viendabīgs, ripas žūstot var samesties, tāpēc noder slogošana vai ieskrūvēšana spīlēs. Katram gadījumam šādas detaļas sagatavo ar 15 % uzlaidi, lai būtu, ko noņemt apstrādes laikā. Rūdīti speciālisti tomēr brīdina, ka perfekti izžāvēt koka ripas mājas apstākļos ir ļoti grūti, tās ātrāk vai vēlāk ieplaisā. Tāpēc meistari paši daudz eksperimentē un izmēģina pavisam ekstravagantas metodes, tai skaitā vārīšanu ūdenī vai eļļā. Skeptiķi gan pārliecināti, ka, vārot koku ūdenī, tas pēc laika pārklāsies ar grumbiņām, bet eļļa tikai krietni nobremzēs žūšanu. Daži profesionāļi iesaka labi izžāvētu detaļu no visām pusēm ļoti pamatīgi nolakot, koku ieslēdzot it kā čaulā. Biezā lakas kārta tad neļauj mitrumam iztvaikot un paliek cerība, ka, piemēram, arī jaunā pulksteņa ciparnīca vēl ilgi neplaisās.

 

 

PADOMS

Daiļamata meistari uzskata, ka vienīgais drošais līdzeklis pret plaisāšanu ir serdes izņemšana. Atbrīvojot gredzenveida vietu ripas vidū, rodas telpa koksnes sarukšanai un arī iekšējie spriegumi veidojas mazāk. Izmantojot šo oriģinālo metodi, 25 – 35 cm diametra koka ripai izgriež serdi 10 cm diamatrā un šo gredzenu rūpīgi izžāvē tāpat kā citas detaļas. Tad serdes vietā ieliek citu koka aplīti vai arī izgriezto. Šādā veidā nevainojami var saglabā stumbra šķērsgriezuma lielākās daļas izskatu, iestarpinājumu padarot praktiski nemanāmu vai, tieši otrādi, – dekoratīvu.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+