Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
15. maijs, 2013
Drukāt

Lietišķās ķīmijas jomā neiztikt bez spēcīgas teorētiskās bāzes


Foto no G. Japiņas personīgā arhīvaFoto no G. Japiņas personīgā arhīva

“Mīlestība pret dabu, apziņa par procesu uzlabošanas nepieciešamību, kā arī pasaulē novērojamais resursu trūkums ir būtiskākie iemesli, lai darbotos materiālu otrreizējās pārstrādes jomā,” pārliecināts Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes maģistrantūras students Guntis Japiņš.

Paralēli studijām viņš veic arī zinātnisko darbu Rīgas Tehniskās universitātes Polimērmateriālu institūtā.

 

Eksperimenti un aprēķini

Lai gan vidusskolā jaunais zinātnieks mācījies klasē ar pastiprinātu matemātikas apmācību, viņam patikuši un vienlīdz labi padevušies visi priekšmeti. Pēc skolas beigšanas puisis pat pieteicies studijām Jūras akadēmijā, taču sapratis, ka eksaktās zinātnes, īpaši ķīmija un fizika, sirdij tuvākas. Studiju virziena izvēli zināmā mērā noteicis arī ķīmijas skolotāja pamudinājums, uzsverot, ka pasaulē šī zinātne ir augsti attīstīta un tai ir ilgtermiņa perspektīva arī mūsu valstī.

Šobrīd Guntis profesionāli spriež par polimēru nanokompozītiem, apraksta polimēru un kompozītmateriālu pārstrādes un reciklēšanas tehnoloģijas un var nosaukt polimerizācijas galaproduktus, bet bakalaura studiju pirmajā kursā puisim bijusi vien vāja izpratne par izvēlētās nozares specifiku.

“Sākot studijas, lielākoties atkārtojām vispārīgas lietas – matemātiku, fiziku, datormācību, bija jāmācās arī ekonomika, tiesību pamati, civilā aizsardzība un pat socioloģija; no nozares priekšmetiem apguvām tikai metālmācību.”

Tikai otrā kursa gaitā, kad sāka padziļināti mācīt par neorganiskajiem materiāliem, polimērmateriāliem, kompozītmateriāliem, ekoloģiju un novecošanu, kā arī materiālu un bioloģiskās vides mijiedarbību, jaunajam speciālistam sācis veidoties pilnīgāks priekšstats par izvēlētās nozares specifiku. Puisi nesagatavotu pārsteidzis lielais praktisko darbu apjoms: “Skolā laboratorijas darbu laikā reizi gadā noripinājām bumbiņu, toties augstskolā pastāvīgi nācās veikt dažādus eksperimentus, pēc kuriem sekoja virkne aprēķinu.” Lielākoties eksperimenti nav bijuši sarežģīti, trūcis vienīgi teorētiskās bāzes un pieredzes to pielietot.

 

Nestudē “tīro” ķīmiju

Tā kā RTU Ķīmijas fakultātē teorētiskā viela cieši saistīta ar praktisko darbību, studentiem jau otrajā gadā jāizdomā, kur viņi veiks eksperimentus. Guntis nolēma specializēties polimērmateriālu jomā, sākot darbu Polimērmateriālu institūtā. Jau divus ar pusi gadus viņš paralēli studijām veic zinātnisko darbu, veidojot polimērmateriālus ar specifiskām un unikālām īpašībām, kā arī meklējot jaunas iespējas polimēru pārstrādei.

Tiesa, apkārtējie joprojām bieži vien nesaprot, ar ko Guntis ikdienā nodarbojas. Tad viņam nākas skaidrot, ka nestudē “tīro” ķīmiju, viņa studijas un darbs ir saistīts ar plastmasām.

Institūtā ir dažādi pētījumu virzieni, piemēram, polimēru biokompozīti, to izmantošana lauksaimniecībā, medicīnā un iesaiņojumiem, materiālu konservācija, šķiedrmateriālu ķīmiskā tehnoloģija, taču Guntis galvenokārt nodarbojas ar nanokompozītu izveidi uz otrreizējo polimēru bāzes. Darba ikdiena aizrit, veicot eksperimentus, lasot zinātniskos rakstus, publikācijas, veicot aktualitāšu analīzi, kā arī dažādus aprēķinus. Guntis bijis arī dažu publikāciju līdzautors. Visvairāk puisim patīk praktisks darbs – atliet plastmasas kompozītmateriālu paraugus, veikt eksperimentus, pārbaudot polimēru struktūru, termiskās, elektriskās, magnētiskās un citas īpašības.

 

Vēlas atgriezties dzimtajā pusē

Par lielāko ieguvumu institūta darbā jaunais speciālists uzskata iespēju sasaistīt praktiskās iemaņas ar teorētisko bāzi. Neatsverama nozīme ir dalībai projektos un konferencēs, kas ļauj veidot profesionālos kontaktus.

Pagaidām Guntis institūtā strādā nepilnu laiku, parasti – trīs dienas nedēļā, kad nenotiek lekcijas. Taču kolēģi ir pretimnākoši un saprot, ja sesijas laikā nepieciešams veltīt vairāk laika studijām. Arī diplomdarbu jaunietis izstrādāja, balstoties uz institūtā veiktajiem eksperimentiem.

Lai atklātu jaunas iespējas otrreizējo materiālu izmantošanā, viņš izmantoja diskus. “Materiālus pildīju ar nanodaļiņām, veidojot kompozītmateriālus. Darba mērķis bija pārbaudīt materiālu fizikālās, mehāniskās un ekspluatācijas īpašības, lai noskaidrotu materiāla atbilstību dažādiem specifiskiem lietojumiem.”

Jautāts par turpmāko profesionālo darbību, puisis piekrīt, ka ārzemēs materiālzinātņu jomā ir nesalīdzināmi lielākas izaugsmes iespējas, taču tā vietā, lai domātu par aizbraukšanu, Guntim ir cita ideja – atgriezties dzimtajā Latgalē un izmantot iegūtās zināšanas reģiona attīstībai.

 

Nepietiek 
ar diplomu kabatā

Guntis uzskata, ka materiālzinātne neatšķiras no citām nozarēm – lai gūtu panākumus, galvenais attīstīt sevī pacietību un uzcītību. Protams, jāpatīk eksaktajām zinātnēm – ķīmijai, fizikai; jāpārzina arī matemātika. Jaunajiem censoņiem jābūt gataviem ieguldīt pamatīgu darbu, jo bez spēcīgas teorētiskās bāzes nebūs iespējams strādāt praktiski. Tomēr Guntis uzsver – ja ir vēlēšanās, visu var pagūt, kā pierādījumu minot savu pieredzi. Otrajā kursā paralēli studijām un darbam institūtā viņš iesaistījies rokgrupā “Stage Divers”, kur bez jebkādām priekšzināšanām mūzikā kļuvis par grupas bundzinieku. Šobrīd, kolēģes pamudināts, Guntis dejo tautas deju kolektīvā un gatavojas piedalīties Dziesmu un deju svētkos. “Mūsdienās, lai kļūtu par labu speciālistu, nepietiek ar konkrētās jomas diplomu kabatā, jāattīsta sevī dažādas kvalitātes, jābūt gatavam pastāvīgi mācīties un paplašināt savu redzesloku,” viņš ir pārliecināts.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+