Mobilā versija
+4.8°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
30. jūnijs, 2017
Drukāt

“Lieto un izmet” kultūra novecojusi (1)

Foto no Somijas vēstniecības arhīvaFoto no Somijas vēstniecības arhīva

Somijas vēstnieks Latvijā Olli Kantanens.

Globālā 21. gadsimta ekonomika prasa pielāgoties mūsu planētas ierobežotajiem dabas resursiem. Aprites ekonomika piedāvā iespējas jauna veida izaugsmei un darba vietas, saglabājot vidi un tās dabiskos resursus. Ziemeļvalstis un Baltija var būt pasaules līderi šajā attīstībā.

Pašreizējais lineārās ekonomikas modelis, kad preces tiek saražotas, nolietotas un galu galā noglabātas atkritumu veidā, vairs neder. Šāda veida “lieto un izmet” kultūra nav ilgtspējīga, ņemot vērā pasaules augošo iedzīvotāju skaitu pasaulē un pieprasījumu pēc dabas resursiem. To arvien mazāk un mazāk pieļauj šodienas patērētāji. Tā vietā mums nepieciešama gudrāka rīcība. Viens no risinājumiem globālajiem izaicinājumiem ir aprites ekonomika.

Aprites ekonomiku var dažādi skaidrot. Viena no to virzošajām idejām ir esošo resursu iespējami ilga saglabāšana, maksimālās vērtības izmantošana un tad kalpošanas laika beigās pārstrāde un jaunu produktu un materiālu radīšana. Daudzi uzņēmumi un valdības ir vai nu paradigmas maiņas vidū, vai jau sper noteiktus soļus aprites ekonomikas virzienā. To var saukt par svarīgu ekonomikas pamattendenci.

Ņemot to vērā, nav brīnums, ka pirms pāris nedēļām (no 5. līdz 7. jūnijam) pirmais Pasaules aprites ekonomikas forums (WCEF) Helsinkos pulcēja ap 1700 ekspertu un lēmuma pieņēmēju no vairāk nekā simts valstīm. Šajā patiesi pasaulsvarīgajā notikumā, ko organizēja Somijas inovāciju fonds “Sitra”, pieredzējām labāko uzņēmēju, pilsoniskās sabiedrības valdības pārstāvju diskusijas un paraugdemonstrējumus labākajiem aprites ekonomikas risinājumiem. Arī daudzi Latvijas eksperti piedalījās.

Helsinku sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka aprites ekonomika ir viena no atbildēm mūsu laika lielajiem izaicinājumiem. Aprites risinājumu ietekme uz ambiciozo ANO “Dienaskārtību 2030 ilgtspējīgai attīstībai” var būt milzīga, tāpat kā uz klimata krīzes novēršanu un Parīzes vienošanās īstenošanu.

Ir acīmredzams, ka aprites ekonomika var sniegt jaunas iespējas veselības un labklājības radīšanai. Rīkojoties viedi, mēs padarīsim mūsu ekonomikas daudz konkurētspējīgākas un elastīgākas un tajā pašā laikā mazināsim spiedienu uz mūsu vērtīgajiem dabas resursiem un vidi.

Aprites ekonomika ietver fundamentālas pārmaiņas veidā, kā mēs ražojam, patērējam un iznīcinām produktus. Tāpēc ceļā uz to nepieciešama starpsektoru sadarbība un inovācija. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienība funkcionētu kā līderis un globāls spēlētājs šajā ziņā. Ja kopīgi strādāsim aprites ekonomikas attīstīšanā, tas palīdzēs radīt jaunas darba vietas, sociālo kohēziju un pārticību reģionā un mūsu sabiedrībās.

Esmu pārliecināts, ka inovācijām atvērtās ziemeļvalstis un Baltija pieder pie tādiem spēlētājiem, kuri var nākt klajā ar jauniem gudriem un resursu taupošiem risinājumiem, padarot mūs par aprites ekonomikas globāliem spēlētājiem. Ja esat ieinteresēti vairāk uzzināt par aprites ekonomiku, es labprāt ieteiktu pievienoties diskusijām sarunu festivālā “LAMPA” sestdien, 1. jūlijā, Cēsīs. Viena no paneļdiskusijām tā arī nosaukta: “Darām kopā! Sanāks viedāk. Par to, kā dzīvot zaļāk ziemeļvalstīs un Latvijā”. Tajā vadošie eksperti no Somijas, Dānijas, Norvēģijas un Latvijas diskutēs par aprites ekonomiku, kā arī par nepieciešamību kopīgi strādāt, lai atrastu labākos risinājumus mūsu kopīgajiem izaicinājumiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. CIK TRAKI APAUDZIS AR VILNU ĢĪMIS!!! NEKOPTS RADĪJUMS!!! MĀTE NAV IEAUDZINĀJUSI TIEKSMI PĒC TĪRĪBAS1

Draugiem Facebook Twitter Google+