Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
5. oktobris, 2015
Drukāt

Agris Liepiņš: Lietot vai nelietot rupjus vārdus? (29)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Agris Liepiņš

Lielu brēku sabiedrībā sacēlis fakts, ka literatūras skolotājai aizrādīts par tāda dzejoļa analizēšanu, kurā lietots rupjš vārds. Nedz dzejoli esmu lasījis, nedz skolotājas teikto dzirdējis, bet savas domas izteikšu. Tie ir divi dažādi jautājumi, kurus sabiedrība uzdod.

Pirmais – vai rakstnieks savā darbā drīkst lietot rupjus vārdus? Vai literātam jākopj un jāaizstāv daiļskanīga literārā valoda, jebšu dailenieks tomēr drīkst nolaisties līdz rensteles līmenim? Tas ir mūžīgs strīds, par to var runāt caurām naktīm. Personīgi domāju, ka rakstniekam ir pilna vaļa savu domu ietērpt visos valodā atrodamajos vārdos, tai skaitā arī mūsu ausij mazāk tīkamajos. Jaroslavs Hašeks, pazīstamā “Šveika” autors, rakstīja: “Pirms vairākiem gadiem es lasīju recenziju par kādu noveli. Recenzents uztraucās par autora teikumu: “viņš nošņaucās un noslaucīja degunu.” Tas esot pretrunā ar visu to estētisko un cēlo, kas literatūrai esot jāsniedz tautai. (…) Lietojot savā grāmatā dažus spēcīgus izteicienus, es tikai atveidoju to valodu, kādā ļaudis īstenībā sarunājas.”

Cik bieži un kādus šerpos vārdus lietot, to nosaka literāta talants, gaumes izjūta, audzināšana un cieņa pret savu lasītāju. Talantīgi rakstnieki ar bagātu valodu, labām novērošanas spējām un interesi par tautā lietotiem teicieniem rupjību spēj pateikt krāsaini un sulīgi, pašu rupjo vārdu nemaz neminot. Mazāk talantīgie spalvas brāļi, ciešot no vārdu bada, izlīdzas ar rupjā vārda lietošanu, jo bada laikā velns ēd pat mušas. Pavisam netalantīgajiem, bet publicitāti alkstošajiem literātiem rupjība nereti ir provocējoša poza, lai saceltu skandālu un pievērstu uzmanību. Sastopami arī citi varianti – izcils rakstnieks lieto rupju vārdu, bet savā romānā ieliek to vienīgajā iespējamā vietā un panāk milzīgu emocionālu pārdzīvojumu. Lai kā arī būtu, lietot vai nelietot necenzētu teicienu ir mākslinieka personiskās gaumes un stila izjūtas diktēts lēmums. To darot, vienmēr jāatceras lasītāju reakcija. Lai nebūtu vēlāk jādzird teiciens – tas jau no lētā gala, viņš brauc ar muti kā mēslu vedējs pa laidara vārtiem!

Otrais jautājums – vai dzejoli ar rupjiem vārdiem ir lietderīgi lasīt skolēniem, vai tas nebojā viņu tikumisko stāju? Ja skolotājs skaidri apzinās, ko grib saviem audzēkņiem pateikt, tad ir lietderīgi. Ja es izšķirtos par šādu soli, tad pirmkārt paskaidrotu klasei, ka necenzēti vārdi nav valodas sveš­ķermenis, bet sabiedrībā to lietošana netiek uztverta kā labas audzināšanas paraugs. Izstāstītu atgadījumu, kad inteliģents kungs pēc izskaidrošanās ar bomzi viņam saprotamā valodā, aizgāja uz vannas istabu un izskaloja muti. Aicinātu izvērtēt, kāds vārdu krājums ir tiem indivīdiem, kuri savā saziņā, nelietojot jēlos teicienus, nav spējīgi izveidot pat visvienkāršākos teikumus. Tad teiktu, ka rakstnieks vai dzejnieks diez vai ir pieskaitāms pie pēdējiem, un meklētu pēc cita iemesla viņu rīcībai. Varbūt tā ir vēlme provocēt, varbūt pārliecība, ka literatūras darbs nedrīkst vairīties no skaudrās ielu valodas un dzīvot iedomātā, tīrskanīgā latviešu literārajā valodā? Katrā ziņā vedinātu skolēnus padomāt, kāpēc tā dubļu pika dzejolī iesmērēta. Pie viena, ja jau reiz par to runājam, atgādinātu, ka latviešu valoda ir ļoti bagāta ar raupjiem, zirgu deķim līdzīgiem vārdiem, tāpēc nav pamata lietot tik ļoti ierastos krievu lamuvārdus.

Viss iepriekš teiktais attiecināms uz gadījumu, kad skolotājs, analizējot dzejoli, īpašu uzmanību pievērš jēlajam teicienam. Pieļauju, ka skolotājai tas pat prātā neienāca un vētra ir sacēlusies ūdens glāzē. Aiz izglītības ierēdņu pārāk lielas centības, ka tik kas nenotiek!

Pievienot komentāru

Komentāri (29)

  1. Interesanti, ka izglītības ministrei par šo gadījumu nav sava viedokļa un laikam jau arī nebūs.
    Tāpat kā trūkst laika, lai ministrija beidzot izstrādātu vadlīnijas, kā realizēt skolēnu patriotisko un tikumisko audzināšanu skolās.
    Bet varbūt šis uzdevums jau uzticēts Āgenskalna ģimnāzijai ar izcili modernu, mūsdienīgu pedagoģi priekšgalā?

  2. Nesena pa Latvijas radio dziedāja : Ne sunīša es nespēru, ne guntiņas pagalītes… Daiļas mātes meita biju, daiļi turu valodiņu….
    Ak, jā! Ir taču 21.gadsimts un kas tādas muļķības no Barona laikiem lai atceras!
    Tagad daiļajām mātes meitām iesācēji dzejdari, kuri piestrādā arī par pedagogiem, priekšā ceļ daudz augstākas raudzes literatūru pat ar plašu leksikas klāstu, ko lieto gan smalka dzejdaru, gan vārtrūmes kompānija. Uz šī pamata abas kompānijas labi saprotas.
    Bet ko darīt nabaga bērnu dārza audzinātājai, kura pacietīgi ik dienas mazajam Kārlītim skaidro, ka nedrīkst apsaukāt pārējos bērnus nelabos vārdos?
    Varbūt tas vairs nav jādara, jo šādiem pedagogiem noteikti tuvāk un patīkamāk literatūras stundā būs kontaktēties ar kārlīšiem, nevis skolēniem, kuri no skolotāja gaida arī kādu Raiņa un Ziedoņa uzrakstīto vārdu.

  3. par virsrakstu un 1.teikumu, jo raksta autors pats neko nelasa, bet gudri spriež..gan jau gudri. Nu jau šī tēma par daudz izmuļļāta

  4. ” …Agris Liepiņš: Lietot vai nelietot rupjus vārdus? … ”
    .
    NELIETOT !!!
    .
    NE SADZĪVĒ, NE MASU MĒDIJOS !!!
    .
    NEKUR !!!

    • Совершенно согласен.
      Воспитанные люди матом не ругаются. Конечно, бывают в жизни ситуации, когда крепкое слово и срывается с языка, но надо себя сдерживать. Латыш, ругающийся матом на русском языке, выглядит нелепо и смешно. Тем более, что латышский язык совсем не беден на такие слова.

  5. Aizejiet uz Dailes(cik skaisti skan) teātra izrādi Izraidītie. Tur tas slavenais vārds b….. ir katrs trešais 4 stundu garā izrādē. Kur nu vēl citi tamlīdzīgie. Studentiem un skolniekiem 50% atlaide. Var nākt bērni no 12 gadu vecuma. Deputāte Stepānova var dabūt bezmaksas biļeti.

  6. Apspriežot(?) šo skandalozo tēmu kriminālā žargona vārdus” burts burtā “atļāvušies pat visnotaļ cienījami žurnālisti.Tas mani pārsteidza,jo lēdijas un džentlmeņi spēj savu sarunu valodu kontrolēt.Ielu pašpuiku un cietuma nometnieku lietota valoda tiem nav pieņemama.

  7. Iesaku palasīt pašas Ratinīgas garadarbus.Tai sievietei kautkas galvā un dzīvē nav kārtībā.Izskatās,ka citādu valodu viņai pagrūti uztvert un saprast.
    Te daži citāti ieskatam: “gribi zināt, kā man iet? vēlos būt tava tante jūlija, augusta un marta, aprīlī izklāties pretīgām prīmulām, lēnītēm iztvaikot, izlīt kā svinam. klusītēm dūmot un skaitīt, cik skudrām pietiks manis, cik saulrietiem, salūtiem, vecrīgām pilnām ar padulliem pārīšiem, draņķīgiem tekstiem un dzejoļiem vārīgiem.
    vēlos būt tēzes, kuras tevi definē, statūti, projekti, piecgades plāni, ataugošs šņabja un skumju vēders. pretīga pavēla pusaudžu pūtīte, pirmā rīta cigarete un 50 pēdējie grami.”

    “trīs vēlēšanās. tepat jau trīs, raustās lūpu kaktiņos.
    avenes ar pienu.
    aizbraukt ar tevi uz jūru.
    nodrāzties tepat vilcienā, smieklīgi pakšķinot tuklajām miklajām miesām, nolasot šausmas tantiņas acīs – viņas auskaros šūpojas mūsu piešķirtā ritmā divi asiņu pilieni, bet acīs klusi aizpludo horizonts.
    noskenēt skaudīgus smieklus un tad kāpt pāri pretī blāvajiem spīdekļiem, secīgā mijā pārklājot vienam otru ar smiltīm un rūsu..”
    Pēc Ratinīgas radītās “mākslas”var nojaust,ka viņa is seksuāli izmisusi un nedabūjusi sieviete.Tad nu atliek tikai dzejot un svešu bļed atgremot.

  8. Mūsdienīgu sociāli angažētu dzejoļu Latvijā nemaz nav tik daudz. Un šādā dzejā bez aktīvas pretošanās atribūtiem neiztikt. Vārds ir vietā, jo runa ir par protestu pret liekulīgu svētulību, par cieņu pret cilvēku neatkarīgi no tā, vai viņš smird, vai ir parasts, mazizglītots strādnieks…

  9. Latviski tas nav vis tas…nepārliecina,jo nav skaidrsķur ir “”jāiet””un kas “”ir jādara”‘…

  10. Krieviski-tomēr skaistāk skan!

  11. Visvaldis Mucenieks Atbildēt

    Fantastika! Lasījis neesmu, dzirdējis neesmu, bet viedoklis man ir! Brežņeva laikā bija akurāt tāpat. Rupji vārdi laikā un vietā tiešām ir pieļaujami. Taču, ja nav dzejnieces, ja nav dzejoļa, ja bezsatura savārstījumā dominē tieši krievu rupjvārdi, tad nudien nesaprotu, kāpēc tas ‘jāanalizē’ latviešu skolā?
    Vai tad skolotājai bija aptrūcis izcilu latviešu vai citu valstu autoru izcilu darbu?
    Kāpēc pat latviešu žurnālistu (profesionāļu) valoda mēdz būt tik katastrofāli tizla un nepareiza? Vai ar krievu lamuvārdu ‘analizēšanu’ skolā tā uzlabosies?
    Izglītības ministre Seile arī neko nebija ne lasījusi, ne dzirdējusi, bet arī viņai bija dzelžains viedoklis, ka krievu lamuvārdi var celt latviešu valodas kultūru un to lietošana skolās ir atbalstāma! Svētīgi!

  12. Ļoti labs Agra komentārs. Gluži manas domas. Mūsu literatūras korifejs Andrejs Upīts savā daiļradē nekur un nekad nav lietojis nevienu lamu vārdu. Bet vai tāpēc Upīts nav Upīts?
    Romānā “Smaidoša lapa” domātās rupjības vietā rakstnieks izlīdzas smalki “Te gan viņš (Frīdis) lietoja vārdu, kuru man te neērti rakstīt…”
    Arī gana apzelēti un “politiski” tendenciozi kaunināti tā saucamie “tikumības grozījumi”… Tikai tāpēc, ka tie Jūlijas Stepaņenko (SC) rosināti un vērsti pret pazemotajiem, apvainotajiem zilās krāsas dievinātājiem – vienalga kādos “papardes ziedos” tie arī savu tikumību neslavētu…
    Bet par Izglītības ministrijas “izglītību” nav jābrīnās, jo tai allaž rūpējusi tikai viena prioritāte – izglītības ierēdniecība pati, nevis bērni…

  13. Liepiņ, iemācieties reiz vārda “jebšu”nozīmi! Tas nozīmē – kaut arī, kaut gan!!!!

  14. Ušakova raksts Delfos par šo tēmu ir daudz sakarīgāks. Diemžēl.

    • Ušakovs gan varēja paklusēt,jo pietiek ko dzirdējām no viņa mutes domes sēdē.Šo kultūru atnesa viņa vectēvs .

    • Ušakovs jau ar ir stipri lielāks specs to apspriesto vārdu publiskajā lietošanā.Tāpēc arī raksts sakarīgāks-viss praksē apgūts.

  15. Lasot piezīmes, kādus vārdus drīkst un kādus nedrīkst lietot skolā un sabiedrībā,”rupjā gala” aizstāvji
    vienmēr stāsta, ka tas ir literāta paša jautājums, gaumes un inteliģences jautājums, un tml. Un ja skolotājs pats apzinoties, ko viņš grib pateikt, tad to varot darīt arī skolā. Bet skolotājs taču strādā ar vēl nenobriedušu personību, kurai viss sliktais ļoti ātri “pielīp”, bet mēs te attaisnojamies ar kaut kādu realitāti, kura sabiedrībā pastāv. Tad ko mēs bērnam skolā īsti gribam iemācīt: demonstrēt to, ka sabiedrībā tiek lietoti lamu vārdi vai tomēr vērtību skalu, lai viņš prastu atšķirt labo no sliktā. Realitāti viņš apgūs pats, bet “labā un sliktā” kategorijas vēlāk dzīvē ne katrs spēs atšķirt. Ka tas tā ir, liecina
    sabiedrības virzība degradācijas virzienā, arī lamu vārdu lietošanā. Un nelaime ir tā, ka liela daļa skolotāju un te rakstošo vāji izprot bērna un vispār cilvēka psiholoģiju.

  16. Neesmu nedz lasījis, nedz dzirdējis, bet savs viedoklis man ir?

  17. nav aizliegts nevienam Atbildēt

    Liepiņš var apmeklēt satori.lv , lai redzētu, kur tie rupekļi spieto …
    Jocīgi, ka savos gados vēl nav ticis skaidrībā, kas ir MĀKSLAS darbs
    un kas ir DEKLASĒTO LEKSIKA !!!

    Jautājums:
    vai Liepiņš IKDIENĀ pats lieto tos “nerātnos”(kuru izcelsme ir no tās
    pašas DEKLASĒTO LEKSIKAS) apzīmējumus, vai tikai ŽONGLĒ starp
    abu virzienu piekritējiem(sak’ es jau labiņš abiem) ??

  18. Pēc manām domām rupjus vārdus var lietot tikai tad, kad citādi savas sajūtas izteikt patiešām nevar. Bet tas būtu jādara savā dzimtajā valodā nevis ar krievu vai angļu valodu starpniecību. Un vēl – literatūra tomēr ir tā sfēra, kur autoram ir iespējams gana ilgs pārdomu laiks, lai savu ideju noslīpētu līdz pilnībai, tāpēc domāju, ka rakstītajos tekstos rupjības tomēr ir kaut kas ekstrēms un būtu pēc iespējas mazāk jāpielieto /ja nu vienīgi konkrēta tipāža raksturošanai/. Cita lieta ir, piemēram, intervijas, kur apdomas laiks ir minimāls, un var “pasprukt” gan žargonvārdi, gan kāds “smagāks” izteiciens. Šajā konkrētajā gadījumā turos pie uzskata, ka neba šis bija vienīgais dzejolis, kuru varētu analizēt. Skolotājas vietā es to neizvēlētos.

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (8)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+