Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
12. augusts, 2012
Drukāt

Lietu par 45 000 latu apdrošināšanas atlīdzības izkrāpšanas mēģinājumu skatīs Augstākā tiesa

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Par krāpniecību apsūdzētā Jelgavas uzņēmēja Iveta Daugule ir pārsūdzējusi Zemgales apgabaltiesas nolēmumu apelācijas sūdzībā, kurā pēc būtības atstāts spēkā Jelgavas tiesas spriedums ar korekcijām par zaudējumu kompensēšanu.

Daugules advokāts Gints Praņevskis aģentūru LETA informēja, ka pēc tam, kad 20.jūlijā Zemgales apgabaltiesā tika saņemts pilns spriedums, aizstāvība ir iesniegusi kasācijas sūdzību Augstākās tiesas senātam, un sūdzība ir pieņemta, taču skatīšanas laiks pagaidām nav nozīmēts. Advokāts informēja, ka lieta pārsūdzēta, jo iepriekšējā instance nav ņēmusi vērā vairākas liecības, kas bijušas par labu Daugules versijai šajā lietā.

Zemgales apgabaltiesa šo lietu skatīja 11.jūnijā – pēc tam, kad Jelgavas tiesa krimināllietā par gandrīz 45 000 latu apdrošināšanas atlīdzības izkrāpšanas mēģinājumu “If P&C Insurance” Latvijas filiāles (“If”) klientei Ivetai Daugulei bija piespriedusi piecu gadu cietumsodu, aģentūru LETA informēja “If” komunikāciju vadītāja Daiga Bluķe.

Apelācijas kārtībā skatot šo lietu, Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija pēc būtības atstāja spēkā Jelgavas tiesas spriedumu, kas Dauguli atzīst par vainīgu mēģinājumā izkrāpt naudu lielā apmērā un notiesā viņu ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem bez mantas konfiskācijas un ar policijas kontroli uz vienu gadu.

Apgabaltiesa grozīja pirmās instances spriedumu attiecībā uz zaudējumu piedziņu. Saskaņā ar apelācijas spriedumu, Daugulei tiek atcelta 4161 lata piedziņa par labu “If” un saistībā ar to tiek atcelts arests arī uzņēmējas īpašumam “Senozoli” Ozolnieku novada Cenu pagastā.

Apgabaltiesa konstatējusi, ka kompensācijas summā cietušais norādījis izdevumus, kādi radušies apdrošinātā īpašuma izpētes un apsardzes laikā, pārbaudot pieprasītās apdrošināšanas atlīdzības pamatojumu. Tiesa norāda, ka šie izdevumi apdrošināšanas kompānijai būtu bijuši neatkarīgi no tā, vai klientes rīcība būtu vai nebūtu ļaunprātīga, tāpēc tiesa tos uzskata par kompānijas darba izdevumiem.

Tiesa atstājusi spēkā arī piemēroto drošības līdzekli – aizliegumu izbraukt no valsts.

Saskaņā ar lietas materiāliem, Daugule savu īpašumu “Senozoli” Ozolnieku novada Cenu pagastā (citviet publikācijās minēts māju nosaukums “Vecozoli”) un tajā esošo kustamo mantu 2008.gada jūnijā apdrošinājusi par 317 060 latiem, bet pēcāk apdrošināšanas līgums ticis vairākkārt papildināts – gan 2008.augustā, gan tā paša gada 1.oktobrī un 2.oktobrī, līdz rezultātā kopējā apdrošināšanas vērtība augusi līdz 698 295 latiem.

Jau 2008.gada 30.novembrī minētajā īpašumā, dzīvojamā mājā “Vecozoli” izcēlās ugunsgrēks, kurā māja ar tajā esošo iedzīvi sadega, bet 1.decembrī Daugule iesniedza “If” atlīdzības pieteikumu, kā aptuveno zaudējumu summu norādot jau 800 000 latu.

Lietā nav pierādīta ļaunprātīga dedzināšana, ko būtu veikusi īpašniece, taču apdrošinātājs no iesniegto mantu saraksta nav guvis apstiprinājumu par vērtīgu mantu sadegšanu, kuru kopējā vērtība ir 44 955 lati, kas kļuva par pamatu aizdomām par mēģinājumu izkrāpt atlīdzību.

Nedz apdrošinātāja pieaicinātie eksperti, nedz policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki, pašai saimniecei klātesot, sadegušās mājas drupās neatrada pazīmes, kas liecinātu par uzskaitīto vērtīgo priekšmetu esamību un bojāeju.

Kā liecina ekspertu apraksti, krāsmatās neatrada paliekas no četrām kristāla lustrām no Venēcijas 12 000 latu vērtībā, ņemot vērā, ka lustru metāla un stikla kristāla detaļas nevarēja pilnībā sadegt, tāpat notikuma vietā neatrada metāla detaļu atliekas no diviem lieliem un dārgiem plazmas televizoriem, neatrada arī biljarda galda atliekas, lai gan biljarda galdam bijušas metāla detaļas. Speciālisti mājas plānā konstatējuši, ka, pēc esošās konstrukcijas, tādu biljarda galdu nemaz neesot bijis iespējams ienest telpā, kurā tā atrašanos norādījusi saimniece.

Tāpat krāsmatās neesot atraduši vairākas citas atliekas no sarakstā minētajā vērtīgajām mantām. Kā liecina tiesas materiāli, Daugule apšaubīja krāsmatu pārmeklēšanu un uzskata, ka lieta pret viņu esot safabricēta.

Tiesa nav ņēmusi vērā saimnieces liecības un dažas viņai par labu liecinājušo draugu un radinieku liecības, jo tās dažādos izmeklēšanas laikos bijušas pretrunīgas, atsevišķi liecinieki atkārtoti mainījuši savas liecības.

Aizstāvība apšaubījusi “If” pieaicinātā ugunsgrēku tehniskā eksperta slēdzienu, taču viņš bija uzfilmējis savas ekspertīzes gaitu un iesniedzis tiesai videoierakstu, kas apstiprina viņa liecības. Krāsmatu apskatē un pārmeklēšanā piedalījusies arī Daugule. Viņa minēja, ka maisos esot savākti kaut kādi koka gabali un aizvesti.

Tiesas gaitā nav apstiprinājusies Daugules minētā ļaunprātīgas dedzināšanas epizode, jo viņa minējusi vairākas personas, kas degšanas laikā sirojušas pa īpašumu, taču garāmbraucošais aculiecinieks, kurš uz minēto ugunsgrēku izsaucis glābējus, īpašumā nav redzējis neviena cilvēka kustību, rējis tikai suns, nekādas reakcijas nav bijis arī tad, kad viņš klauvējies gar degošās mājas logiem.

Saskaņā ar kaimiņu liecībām īpašuma būvēs notikuši remontdarbi.

Kompānija “If” vairākkārt esot lūgusi Dauguli iesniegt jebkādus dokumentus, kas apliecinātu viņas uzskaitīto mantu esamību, taču viņa to neesot izdarījusi.

Ārpus tiesas Daugule laikrakstam “Vakara Ziņas” paudusi stāstu, kas “atklāj skaidras pretrunas, kas nav ņemtas vērā tiesā, tādējādi notiesājot, iespējams, nevainīgu cilvēku”. Šī lieta esot safabricēta, un viņa to saista ar to, ka kāds gribējis iegādāties viņas īpašumu – namu Jelgavas vecās apbūves nomalē, Vecpilsētas ielas apkaimē, ko viņa nav gribējusi pārdot. Arī policijas izmeklētājs viņu esot dažādi iespaidojis.

“Pirms četriem gadiem uzņēmēja Iveta Daugule bija Jelgavas pusē pazīstama uzņēmēja ar vairākus miljonus vērtiem īpašumiem. Patlaban viņa notiesāta uz pieciem gadiem cietumā par krāpšanu, īpašumi arestēti un viņa kopā ar dēlu mitinās vienistabas dzīvoklītī, bet dzīvošanai un tiesāšanās izdevumiem nepieciešamo naudu aizņemoties no draugiem,” vēstīts portālā “nra.lv” publicētajā “Vakara Ziņu” rakstā.

Kā liecina tiesas materiāli, Daugules aizstāvībā šajā lietā līdz šim iesaistīti trīs advokāti – Praņevskis, Raimonds Briedis un Aleksandrs Ogurcovs.

Kā liecina vecākas publikācijas medijos, Daugulei bijuši arī tiesiski strīdi, kuros konstatēta krāpšanās ar slimības pabalstiem.

“Piecdesmit latu dienā – tik liels bija slimības pabalsts, ko “uz rokas” pāris nedēļu saņēma un vēl vairākus mēnešus vēlējās saņemt divu firmu direktore Iveta Daugule, lai gan par viņu ilgstoši netika veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tā arī būtu noticis, ja vien Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Jelgavas reģionālā nodaļa nebūtu vērsusies Veselības inspekcijā (VI) un Finanšu policijā un pēc VI prasības ģimenes ārste Baiba Baķe neanulētu pašas nepamatoti izsniegtās slimības lapas. Daugule Administratīvajā rajona tiesā apstrīdēja gan ģimenes ārsta lēmumu, gan VSAA slimības pabalsta atteikumu, bet tiesa viņas prasību pilnībā noraidīja,” iepriekš rakstīja vietējais laikraksts “Zemgales Ziņas”.

LETA jau ziņoja, ka Jelgavas prokuratūras celtajā apsūdzībā norādīts, ka Daugule 2008.gada 11.jūnijā noslēgusi īpašuma apdrošināšanas līgumu ar “If”, norādot mantas un priekšmetus, kurus faktiski nebija iegādājusies un kuri it kā atradās viņai piederošajā īpašumā Jelgavas rajona Ozolnieku novada Cenu pagastā.

Saskaņā ar apsūdzētās versiju ugunsgrēkā sadega biljarda galds, LG un “Samsung” plazmas televizori un kinozāle, četras Venēcijas kristāla lustras, masīvkoka rakstāmgalds, ūdeļādas, lapsādas un lamas kažoki, kā arī ādas mētelis, ādas mēbeļu atpūtas komplekts, vairāki antikvāri paklāji un kalnu velosipēdi.

Neilgi pirms ugunsgrēka apsūdzētā vairākkārt noslēgusi papildu vienošanās ar apdrošinātāju, gandrīz divkāršojot īpašuma kopējo platību un papildinot iedzīves priekšmetu uzskaitījumu, kā rezultātā kopējā apdrošināšanas summa sasniegusi gandrīz 700 000 latu, iepriekš informēja “If” komunikāciju vadītāja Bluķe.

Veicot notikušā izmeklēšanu, tika konstatēts, ka nodegušajā īpašuma nav atrodamas nekādas ekskluzīvo iedzīves priekšmetu atliekas. Tajā pašā laikā nodegušajā īpašumā tika atrastas mazvērtīgākas mantas, kuras izgatavotas no viegli degošiem materiāliem, piemēram, skaņu plašu atliekas. Šis fakts gan policijai, gan apdrošināšanas sabiedrības pārstāvjiem radīja aizdomas, ka noticis krāpšanas mēģinājums.

Liecinieki, kuri šo mantu teicās redzējuši, parādījušies vien krietni vēlāk, un viens no lieciniekiem vēlāk vairākkārt mainījis savas liecības, vispirms norādot, ka ticis pierunāts tās sniegt par labu Daugulei, bet pēc tam atkal sakot, ka sadegušās mantas tomēr esot redzējis. Tiesa atzinusi, ka šo liecinieku rīcība jāizmeklē atsevišķi, jo viņu darbībās saskatāmas likumpārkāpuma pazīmes, informēja Bluķe.

Krimināllietas izmeklēšanā savu eksperta atzinumu par notikušo ugunsgrēku sniedzis sertificēts ugunsgrēku izpētes eksperts, kurš norādīja, ka ugunsgrēka vietas apskates laikā konstatēts vērtīgo priekšmetu iztrūkums.

“If” kā cietušais veica arī savu izmeklēšanas eksperimentu nolūkā pierādīt, ka apsūdzētās norādītais 2300 latu vērtais LG plazmas televizors nevar sadegt bez pēdām. Eksperimentā analoga izmēra LG plazmas televizora dedzināšanai tika izmantota akreditētas laboratorijas iekārta, kuru Eiropas Savienībā izmanto būvmateriālu testēšanai. Eksperta secinājums bija, ka, televizoram sadegot ugunsgrēkā, no tā pāri paliek neorganisko materiālu paliekas – mikroshēmas, metāla karkass, stikli, alumīnija daļas. Tāpat eksperts norādījis, ka pilnīgai televizora utilizācijai nepieciešama īpaša iekārta, kas var nodrošināt 2000 grādu temperatūru pēc Celsija skalas, un tas nozīmē, ka pēc ugunsgrēka Daugules īpašuma krāsmatās bija jāatrod televizoru atliekas.

Apsūdzētā kā ugunsgrēkā pilnībā sadegušas bija norādījusi arī Venēcijas kristāla lustras, kuru vērtību viņa bija aplēsusi 12 000 latu apmērā. Taču, kā stāsta Bluķe, Murano stikls ir slavens tieši ar to, ka tā izgatavošanas tehnoloģija padara to īpaši izturīgu.

“If” galvenā juriste Maija Opmane-Vēbere par tiesas spriedumu šajā lietā ir gandarīta, paužot pārliecību, ka tiesa ir adekvāti novērtējusi apsūdzētās rīcību.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+